Rīgas Jūrmala — Latvijas skaistākā peldvieta
9 kolorēti dabas attēli
Saglabāta vēsturiskā valoda
Izvēlieties interesējošo daļu
Teksts sakārtots tematiskās nodaļās. Atveriet vajadzīgo virsrakstu; pārējās sadaļas paliek aizvērtas un netraucē lasīšanai.
Izdevuma priekšlapas un priekšvārdi
Titullapas, veltījums, autora priekšvārdi un redakcionālā informācija.
Jānis Šverins
Cementa izstrādājumu un jumta papes rūpniecība
Majoros, Rīgas ielā 42, tālrunis 69. Priv. dzīvoklis Dubultos, Mellužu ielā 15, tālrunis 68.
Piedāvā cementa izgatavojumus:
Aku rores 2–4 pēdu caurmērā. Kanalizāciju rores 4–18 collu caurmērā. Glazētas caurules un ateju podus. Trepju kāpšļus. Trotuāru flīzes un malu akmeņus. Krāsainas flīzes priekš grīdām un terasēm. Sētas stabus dažādos veidos. Žogu apakšdaļas (žokeļus). Izdobtos klučus un ambi akmeņus brandmūriem, pamatiem un pagrabiem. Dakstiņus, ķieģeļus. Puķu dobju apmales. Vāzes un postamentus. Kapu virsas un krustus un t. t.
Asfalta jumta papi:
Sienas papi. Akmeņogļu darvu. Jumta piķi un ķiti. Karbolineumu. Koka darvu un t. t.
Būvmateriālus:
Cementu, kaļķus, ģipsi, granti. Krāsns podus, mālus. Uguns-, krāsns un mūra ķieģeļus. Šķindeļus un skaliņus un t. t. Pernicu un krāsas.
Uzņemas jumtu segšanu, darvošanu un izlabošanu, kā arī kanalizācijas un aku ierīkošanu.
Jānis Šķērstiņš
Rīgas Jūrmala — Latvijas skaistākā peldvieta
Kas jāzin katram Rīgas Jūrmalas iedzīvotājam un peldviesim.
Autora izdevums
Drukātava “Dzintars”, Rīga, Elizabetes ielā 22.
Veltīta Rīgas Jūrmalas pilsētas desmitgadu pastāvēšanas atcerei.
1920–1930
Priekšvārdi
Līdz šim par Rīgas Jūrmalas peldvietām ir parādījušies atklātībā daži ievērību pelnoši darbi, kas izdoti propagandas nolūkos. Tādā pat nolūkā nākušas klajā dažas brošūras citās valodās, kas domātas ārzemniekiem. Tādus izdevumus varam labprāt apsveikt un tādi izdodami arī nākamībā, lai iepazīstinātu ar mūsu peld- un dziedniecības vietām pēc iespējas plašākos apmēros, kā Latvijas pilsoņus, tā ārzemniekus.
Mans darbs mazāk domāts propagandai, bet vairāk vietējo pilsoņu ikdienišķām dzīves vajadzībām, tiem kam Rīgas Jūrmalas pilsētā ir pastāvīga dzīves vieta, kam te savas vasarnīcas, kā arī peldviesiem, kas te pavada vasaras mēnešus, vai arī atbrauc šad un tad svētdienās pastaigāties svaigā gaisā un peldēties.
Šinī grāmatā esmu ievietojis Rīgas Jūrmalas pilsētas domes saistošos noteikumus, kas gan iespiesti Vald. Vēstnesī, bet citos izdevumos līdz šim nav parādījušies. Šie noteikumi vajadzīgi un jāzin personām, saistītām ar Rīgas Jūrmalas pilsētu. Domāju, ka būšu pakalpojis daudziem lasītājiem arī ar ārstu speciālistu izteiktiem uzskatiem un padomiem peldētājiem jūrā un siltu vannu lietotājiem.
Ievietotie aizrādījumi vasarnīcu īpašniekiem un peldviesiem, ar atļauju teikšu, atgādinās vienam otram viņa pienākumus pret saviem līdzpilsoņiem, kādus dzīves steigā un aizrautībā mēs dažkārt piemirstam. Katru pilsoni var interesēt arī grāmatā ievietotie vēsturiskie dati par mūsu peldvietu izcelšanos un attīstību.
Te izsaku siltu pateicību Rīgas Jūrmalas pilsētas valdes darbiniekiem un bij. peldvietu policijmeistaram J. Verigo kgam, un visiem, kas laipni atbalstījuši mani, sniedzot vajadzīgos datus.
Fotogrāfiskos uzņēmumus pagatavojuši fotografi Rob. Johansons Rīgā, Vaļņu ielā 14, K. Kreicbergs, Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 15 un J. Kronbergs, Majoros.
Šajā darbā esmu centies turēties pie īstenības, sniedzot patiesus un pārbaudītus faktus un iespaidus. Ja vienā vai otrā lietā vai apstākļa noskaidrošanā tomēr būtu kļūdījies, tad laipni lūdzu man to piedot.
Autors
Majoros, maijā 1930. g.
Rīgas Jūrmala, daba un pilsēta
Dabas raksturojums, pilsētas vēsture, sabiedriskā un saimnieciskā dzīve.
Ievadam.
Mēs, latvieši, esam lieli daiļuma un dabas skaistuma cienītāji. Jau mūsu senči apdziedājuši dabu savās dziesmās un daiņās, sevišķi sauli, šo dzīvības un enerģijas avotu. Mūsu rakstnieki un mākslinieki ir mīlējuši un mīl dabu. Ar lielu sajūsmu un meistarību viņi aprakstījuši un gleznojuši mūsu dzimtenes mežus un pļavas, kalnus un lejas, upes un ezerus. Un tas pilnīgi saprotams: daba ar saviem krāšņumiem un varenību ir valdzinājusi un valdzinās cilvēci un mūžīgi tā jūsmos par dabas krāšņumiem un parādībām. Kur vēl tik lieliski izpaužas dievišķā gudrība, cilvēka prātam vēl nepieejama noslēpumainība un mūžīgās enerģijas krājumi, kā dabā! Viņa ir pilna noslēpumu tikpat kā katra indivīda dzīve.
Daba sniedz baudu nevien mūsu garam, bet arī visu, kas nepieciešams mūsu fiziskai eksistencei. Daudz pamācoša un iepriecinoša var dot mums mūsu daba, sevišķi savā atmodas periodā pavasarī. Ja tevi piemeklējusi kāda nelaime, vai bēdas tevi spiež, tad nenoskumsti, bet saņemies: daba ir vienmēr gatava palīdzēt katram un piedāvā vispareizākos atveseļošanās līdzekļus. Bieži vien cilvēka dzīves gaitas tā sarežģas, ka viņš pat necer labvēlīgu izeju; dabā, turpretim, no mūžības mūžībā viss saskaņots, viss padots noteiktai kārtībai un gudriem likumiem. Ja cilvēks jūtas, ka visi viņu atstājuši un velti meklē patiesu draugu, tad daba aicina to pie sevis, ņem to savos apkampienos un ar siltu pavasara dvesmu mierina viņa sagrauzto sirdi.
Ja viņš pārpūlējies, ja viņu nospiež sabiedriskās dzīves nastas, dzīves likstas, ja trūkst intereses dzīvei un darbam, dabā tas uzelpos vieglāki un svabadāki, redzot savā priekšā neizsmeļamas dzīves prieka un enerģijas pierādījumus, un viņa dvēsele atdzims, vērojot, ka pat niecīgā dabas radībiņā mostas un attīstās spēcīga dziņa dzīvot un strādāt. Par teiktā pareizību būs daudzi paši pārliecinājušies. Un varbūt arī, daudzos gadījumos, aiz augšminētiem iemesliem, siltam pavasara laikam iestājoties pilsētnieki dodas uz vasarnīcām vai uz laukiem un paliek tur mēnešiem ilgi, līdz rudens nelaipnās dienas atgādina tiem siltos ziemas dzīvokļus pilsētā. Vienīgi pilsoņi ar ģimenēm, kam bērni skolās sūtāmi, nevar izlietot visā pilnībā skaisto pavasara un rudens laiku.
Kam materiālie apstākļi vai vāja veselība neatļauj uzņemties ceļojumus, tie noīrē vasaras dzīvokļus, un tāpēc lielu pilsētu tuvumā rodas vasarnīcu vietas. Kur kādreiz stāvēja mazas vienkāršas laucinieku mājiņas, un slikti izbraukti ceļi, tur tagad atrodamas skaistas un bagātīgi iekārtotas vasarnīcas, kas ērti sasniedzamas gan pa dzelzsceļu, gan pa labi koptu zemes ceļu. Par nožēlošanu vēl plašākas iedzīvotāju masas nevar baudīt augšminētās dzīves nepieciešamības. Man liekas, ka tieši galvas pilsētas nabadzīgām iedzīvotāju šķirām strādniekiem un zemāko kategoriju ierēdņiem, kam jāstrādā slēgtās telpās, būtu visvajadzīgākā vasaras atpūta uz laukiem, jo viņu dzīves apstākli nav apskaužami: viņu jau tā mazie dzīvokļi bieži vien iemītniekiem pārpildīti, kas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz veselību.
Mitināšanās uz laukiem vasarā vēl nepieciešamāka kā pieaugušiem, ir minēto pilsoņu bērniem, sevišķi tiem, kuri apstākļu spiesti dzīvo tumšās mitrās telpās, kur saules stars nemaz vai ļoti reti iespīd. Tiem tik ļoti derētu vasarā kādas nedēļas pavadīt brīvā dabā, saulē pie svaigas spēcinošas barības. Tiesa, mums jau ir noorganizētas dažas vasaras kolonijas bērniem, kā piem. vairākām slimo kasēm, Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrībai sanatorijas Ogrē un Biķernieku mežā, bij. Ilķenu muižā, Cesvaines vidusskolas telpās, Latvijas Bērnu palīdzības savienībai — kolonija Mellužos; ir arī atpūtas nams “Māte un bērns” un citas iestādes.
Ar to dota iespēja vairākiem simtiem trūcīgu vecāku bērniem baudīt veselīgo lauku gaisu un gūt pienācīgu kopšanu, bet ar to vēl nav līdzēts plašajām vajadzībām, jo lielākais daudzums bērnu paliek pilsētā ielu putekļos un netīrumos; tāpēc vajadzība pēc bērnu vasaras kolonijām vēl ir liela. Tās jāierīko nevien privātām organizācijām, bet arī valstij, resp. Tautas labklājības ministrijai. Latvijas valsts interesēs lai būtu rūpēties, ka ikvienu mazo pilsoni uzaudzinātu par spēcīgu un derīgu sabiedrības locēkli!
Tautas labklājības ministrijai piekrīt atzinība, ka viņa līdz šim ir daudz darījusi vispārīgas tautas labklājības veicināšanas labā. Mūsu valdība un tāpat jau minētā ministrija ir nākušas pie pareizas atziņas, ka tautas fiziskās labklājības izveidošana ir svarīgs valsts uzdevums un tāpēc ir piegriezusi nopietnu vērību Latvijas plaši pazīstamām veseļošanās vietām: Ķemeriem un Baldonei, kuras pārņēmusi savā rīcībā un tās plānveidīgi izbūvē un izkopj. Mūsu tēvijas daba pati nāk mums pretim sniedzot veselības kopšanai un slimību dziedēšanai tādas izcilas dziedniecības vietas kā Ķemeru, Baldones un Kandavas sēravoti, ar kādām varētu lepoties kura katra zeme. Ne mazāka dziedniecības nozīme ir Vidzemes un Kurzemes Šveicei, Rīgas, Vidzemes un Liepājas jūrmalām un citām vietām.
Tā Ķemeros ar labām sekmēm ārstē reimatismu, dažādas kaulu un sieviešu slimības, Vidzemes Šveicē (Krimuldā) bērnu kaulu tuberkulozi un Liepājas dūņu vannās dažādas organiskas kaites. Latvijas veseļošanās un atpūtas vietām, bez šaubām, pieder liela nākotne: attiecīgi paplašinātas un ierīkotas, tās spētu uzņemt simtus tūkstošus slimnieku un tādējādi var kalpot nevien mūsu dzimtenes, bet arī kaimiņu valstu slimniekiem un ar savu darbību izvērsties par labu valsts ienākumu avotu. Mūsu dziedniecības vietas saviem spēkiem vien nevar izkopties un uzplaukt, te jānāk palīgā valstij un tādēļ apsveicama ideja nodibināt Latvijas dziedniecības (kurortu) vietu pārvaldi, kas atrastos Tautas labklājības ministrijas pārziņā, kuras mērķis būs veicināt mūsu dziedniecības vietu uzplaukšanu.
Ar prieku jāpiemin, ka arī sabiedrība strādā peldvietu izkopšanas laukā: ar sekmēm patlaban darbojas Rīgas un Liepājas jūrmalu labierīcības biedrības.
Latvijas daba sniedz mums iespējas nevien dziedniecības piekopšanai, bet dod pamatus pievilkt mūsu dzimtenei arī svešu zemju tūristus. Par šo pēdējo jautājumu Latvijā jau radusies interese un Rīgā nodibināta Latvijas tūristu biedrība, kuras priekšnieks ir iekšlietu ministrijas adm. dep. vicedirektors Ludiņš. Šī biedrība pagājušā 1929. gadā sarīkojusi 4 ekskursijas, kurās piedalījušās 250 personas. Tekošā vasarā nodomātas vairākas vietējās un ārzemju ekskursijas. Tūrisms Latvijā ir gluži jauns pasākums, kam te neapšaubāma nākotne, jo latvietis mīl dabas krāšņumus. Tūrismam pašu zemē vēl nozīme tanī ziņā, ka tas plašākos apmēros veicina mūsu pilsoņu iepazīšanos ar savu tēviju un tādā ceļā var stiprināt pieķērību un mīlestību tai.
Jaunās biedrības uzdevumos lai būtu stāties sakaros ar tādām pat biedrībām ārzemēs un ierosināt pēdējās sarīkot ceļojumus uz Latviju. Latvijā tiešām ir pamati tūrismam, kā atpūtas, tā zinātniskos nolūkos, jo šeit ir daudz dabas krāšņumiem apveltītu un vēsturisku vietu. Valsts pastāvēšanas laikā esam ne vienreiz vien dzirdējuši mūsu tautiešu, kā arī ārzemnieku atzinīgas atsauksmes. Lūk, kā tēlo mūsu dabu tūrists un fotogrāfs Jānis Lapiņš: Daba Latvijā ir skaistāka kā dienvidu zemēs: kaut arī tur ir augsti kalni un dziļas lejas, bet tur nav mūsu jauko mežu un dabas zaļumu. Tā, Itālijā jūnija mēnesī zāle saulē galīgi izdegusi un visa apkārtne atstāj drūmu iespaidu.
Pie mums, Latvijā, ir brīnišķīgs gaiss, skaistas debesis un tādi mākoņi kā Alpu kalni, kas vasarā valdzināt valdzina tūkstošu jaunekļu sirdis. Mūsu gaiss ir caurspīdīgāks, skaidrāks, tālē tumšā zaļuma apdvēsts, kamēr Eiropas vakaros bālgana migla sedz skatu. Nekur nav tik brīnišķīgu dzidru ūdeņu, kā pie mums. Ziemeļos ūdeņi tumši un baidoši, dienvidu un kalnāju upēs neskaidri, duļķaini. Mūsu ūdeņi ir dzīvi un itin kā atgādina mums būt skaidriem kā viņi. Mums ir brīnišķīgas baltas naktis, gan īsa, bet silta vasara. Visu nakti mūs klāj dzeltena zīda debess, kamēr dienvidos līdz ar saules rietu iestājas necaurredzama tumsa.
Mūsu gaišajās naktīs meža un kalnu silueti ir kā dzīvi: nav brīnums, ka tie ir devuši vielu daudzām teikām un pasakām, ar kurām tik bagāta mūsu folklora. Neatsveramas ir mūsu vasaras naktis maiguma ziņā; dienvidos, turpretim, sevišķi augstienēs, pēc svilinošā dienas karstuma iestājas aukstas naktis, kad temperatūra krīt zem 0°. Kaut arī mūsu vasara īsa, tad tomēr dienas garas: kad itāli, grieķi jau dus, mēs vēl ilgi strādājam savos laukos.
Ne mazāk tīksmes sagādā mums mūsu rudeņi, ziemas un pavasari. Protams, mums ir bieži auksti un drēgni rudeņi, aukstas ziemas, bet ir arī krāšņi rudeņi un pavasari un burvīgas ziemas. Dienvidnieki var mūs apskaust mūsu ziemas dēļ, jo Vakara un Dienvidus Eiropā sniega ir gluži maz, bet par to visa ziema ir viens vienīgs slapdraņķis. Ziemā mūsu klimats veselīgāks kā rietumos, un cik daudz dabas skaistumu tā mums sagādā! Baltā, bagātīgā sniega segā tītie lauki, meži, kalni, gaudojoši sniega puteņi, sarmas sidrabotie koki un krūmi ir tāda burvja valsts, kuras priekšā nobāl dienvidi un vakari.
Latvijā arī dabas augšāmcelšanās norit ar lielu svinību, ūdeņu mutuļošanu, cīruļu dziesmām, kamēr Eiropas vakaros tā ir pelēka ikdienība, jo tur nav pēkšņas dabas atmošanās. Pie mums daba arī nomirst svinīgi un viņas kapu pušķo daudzkrāsainu lapu vaiņagi. Latvijas āres ir pušķotas baltām bērzu birzēm, pie kurām tik labprāt kavējas mūsu skati, krāšņām slaidām kā baznīcu torņi eglēm un priedēm, majestātiskiem ozoliem, kuplām liepām un daudziem citiem kokiem, kādu nav dienvidos un kādu tur nepazīst. Mūsu rakstnieki un gleznotāji raugas uz dabu kā uz svētnīcu, kā uz Dieva namu. Vai tu, lasītāj, esi kādreiz nodevies mūsu dabas vērīgākai apskatei, ja ne, tad dari to.
Ikvienam Latvijas pilsonim un ārzemniekam derētu iepazīties ar mūsu dzimtenes gleznainākām vietām. No tām še minamas sekošās: Sigulda, Krimulda un Turaida Vidzemes Šveices trijotne, kas pazīstama ar savu dabas krāšņumu un senātnes romantiku. Te atrodas Siguldas, Krimuldas un Turaidas pilsdrupas, daudzas alas, ļoti augsti Gaujas krasti apauguši daždažādiem kokiem un pati Gauja vijas dziļā ielejā, kas tīta vieglā zilganā gaisa plīvuri. Ne mazāk ievērojama dabas skaistumiem apveltīta vieta ir Koknese, kuras tagadējo pilsdrupu apkārtnē vidus laikos bija ievērojama pilsēta. Apkārtnē Pērses ūdens kritums, Staburags un krāšņie Daugavas un Pērses krasti un gravas. Jaukas vietas Daugavas krastmalā ir pie Ogres, kur tā laužas cauri Kangara kalniem.
Skaistas dabas ainavas atrodamas Ventas krastos, kur pie Kuldigas ir lielais ūdens kritums Rumba. Daudz tīksmes izbaudīsiet apmeklējot Abavas ieleju Kurzemes Šveicē, ap Irlavu, Kandavu, Sabili. Ne mazāk skaista ir Vidzemes vidiene: Araiši, Rauna, Veselavas kalni, Ziemeļvidzemē Opekalns, kur augsti kalni mijas ar ielejām un daudzu ezeru virkni, Pilskalns un Dēliņa kalns, no kuriem atveras plaši horizonti Igaunijas dienvidiem un arī Munameģi; rītos zvīļo Pleskavas torņi, bet dienvidos Alūksnes kā kalnu starpā nomests spožais Alūksnes ezers guļ. Visa Dienvidvidzeme bagāta kalniem, augstākais ir Gaiziņš, bet skaistākais Bākuža kalns. No šejienes pārredzama vai visa Dienvidvidzeme ar daudziem ezeriem, mājām un baznīcām. Skaistuma mīļotājs lai neaizmirst apmeklēt Milzu kalnu pie Tukuma un Slīteru kalnus pie Kolkas raga.
Te ir krāšņa auglība un plašs skats uz jūru. Abas šīs vietas ir kā varenu valdnieku sēdekļi. Daudz skaistu vietu ir mūsu ezeru zemē Latgalē, sevišķi viņas austrumu daļā. Augstāk minētās vietas noderīgas arī atpūtai un dziedniecībai. Mūsu dzimtenē ir arī daudz vēsturisku vietu un senātnes atgādinājumu. Te sastopami simtiem senlatviešu un lībiešu pilskalni, vecas bruņinieku pilsdrupas, kā atmiņas no tiem laikiem, kad Latvija bija varenās Sv. Māras valsts sastāvdaļa. No tiem laikiem palikušas daudzas bīskapu un bruņinieku pilsdrupas, kas gan izpostītas, bet runā par slavenu vēsturi. Lielākās ir ordeņa pilsdrupas Cēsīs, archibiskapa pilsdrupas Raunā un Koknesē, kā arī slavenās Bauskas pilsdrupas, kādreizējās Kurzemes landtāgu sēdeklis.
Visas Daugavas krastmalas nosētas vecām vēsturiskām atmiņām, vecām drupām, kauju un kapsētu laukiem. Pa mūsu zemi cīnīdamies gājuši latvieši, lībieši, somi, igauņi, lietuvji, krievi, poļi, vācieši, franči, zviedri un teikās minētos laikos Skandināvijas varangi. Pie šiem senatnes atgādinājumiem nāk klāt nesenā pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas kara norisināšanās vietas. Tās vietas kur Latvijas karavīri cīnījušies un krituši par dzimto tēvu zemi; vietas, kur atdusas slaveno cīnītāju mirstīgās atliekas, kur pateicīgā Latvijas tauta cēlusi viņiem pieminekļus, kas lai atgādinātu nākamām paaudzēm viņu lielos nopelnus tēvijas labā un dotu cēlu piemēru visiem, tēvijas grūtos brīžos, kad valsts un tauta apdraudētas, nebūt gļēviem, kas dara kaunu, bet varonīgi cīnīties, lai gūtu nevīstošu slavu un mūžīgu piemiņu nākamās paaudzēs.
Tās ir vietas, kuras neaizmirsīsim! Tās ir slavenu cīņu un uzvaras vietas! Minētās dabas krāšņumiem apveltītās un vēsturiskās vietas nevar neinteresēt arī ārzemju tūristus, bez kādas izšķirības, tiklab māksliniekus, kā zinātniekus, valsts vīrus un vienkāršus pilsoņus. Tūrists, apmeklējis Latvijas iekšienē atrodošos ievērību pelnošos apvidus, nevarēs nepiegriezties viņas jūrai, kas ērti sasniedzama no Latvijas centra un galvas pilsētas, jo tūrisma pievilcīgums, kā mums šķiet, slēpjas iespējā pastāvīgi redzēt jaunas ainas. Kalni, lejas, ezeri un upes ceļotājam ar laiku var apnikt, vai tapt vienmuļīgi, un viņš sāks ilgoties pēc pārmaiņām. Nonākot jūras krastā, viņu patīkami pārsteigs jūras varenība un plašums, sevišķi vēl ja viņa pastāvīgā dzīves vieta neatļauj biežāk to redzēt.
Visērtāk ceļotājam pieejama Rīgas Jūrmalas pilsēta vasarā, kad satiksmi ar galvas pilsētu ietur vairāk kā 30 pāru vilcienu dienā un autobusi. Šī pilsēta ir visplašākā un vislabāk apgādātā vasaras un atpūtas vieta Latvijā. Te ceļinieks atradīs labi iekārtotas pansijas un vasarnīcas, visvisādas ērtības, izpriecas un sportu, ko šimbrīžam pārējās Latvijas atpūtas vietas tik plašā apmērā nevar dot. Tas var ienest patīkamu pārmaiņu ceļotāja gaitās. Ja pielaižam, ka tūrismam Rīgas Jūrmalas pilsētai nav liela nozīme, tad tai, kā vasaras atpūtas un veselības kopšanas vietai ir neapšaubāmi paliekoša vērtība.
Viņas mēreni siltais ozona bagātais gaiss, cēlās augstām priedēm apaugušās kāpas, kas no trim pusēm, kā puslokā ieslēdz šo peldvietu, aizsargājot pret stipriem vējiem, viņas lēzenais maigām smiltīm, kā samta segu klātais krasts, priežu noslēpumainā šalkoņa, viļņu krākšana, skaistie saules rieti, reizēm giganto padebešu dažādie veidojumi virs jūras, ir krāšņumi, kas spēj sajūsmināt un izsauc katrā patīkamu apmierinātību. Patreizējie apstākļi Rīgas Jūrmalas un pārējo vasaras atpūtas un dziedniecības vietu uzplaukšanai nav visai labvēlīgi, jo tām jāapmierinās galvenā kārtā ar pašas Latvijas iedzīvotājiem. Pirms pasaules kara Rīgas Jūrmalā un Ogrē saradās diezgan plašos apmēros Krievijas aristokrātija un bagātnieki, kas deva vietējiem iedzīvotājiem labus ienākumus.
Tagad turpretim no Krievijas iebrauc maz, tāpat arī no citām valstīm. Toreiz bagātā Krievija nebija ieinteresēta vasarnieku-ārzemnieku pievilkšanai savām peldvietām, bet Latvijai par šo lietu der parūpēties. Ka mūsu dzimtenē ir dabas krāšņumiem apbalvotas, atpūtai un dziedniecībai noderīgas vietas, par to ārzemniekiem vēl maz kas zināms. Par šo vietu popularizēšanu jārūpējas, apgādājot mūsu pārstāvjus un konzulus ārzemēs ar vajadzīgo informāciju par mūsu peldu un atpūtas vietām, ar uzdevumu šīs vietas propagandēt publiskos priekšlasījumos, izstādēs un citos gadījumos. Mūsu vasaras atpūtu un peldvietu pašvaldības un labierīcības biedrības arī nedrīkst izturēties pasīvi šinī lietā.
Te jāatzīmē, ka Pilsētu savienības kurortu sekcija jau spērusi soļus Latvijas peld- un dziedniecības vietu propagandai šogad sarīkojamās izstādēs Antverpenē, Poznaņā un Kauņā, izstādot Latvijas skatus, mākslinieciskus, katram kūrortam pagatavotus plakātus, fotogrāfijas, brošūras, prospektus u. t. t. attiecīgās valodās. Tāda pat vērība jāpiegriež nākamos gados sarīkojamām izstādēm, pie kam nav jāpiemirst pievienot arī pareizus pārskatus par istabu un uztura cenām pansijās un viesnīcās. Varbūt, ka informācijas trūkums ir galvenais iemesls tam, ka ārzemnieki mūsu kūrortus vēl maz apmeklē. Ir, protams, apstākļi, kas kavē ārzemnieku ceļošanu uz Latviju. Tā, Viduseiropas iedzīvotājiem ērtāki sasniedzamas dienvidus jūras un Vācijas, Ziemeļjūras piekrastē atrodošās peldvietas. Angļiem, kā saliniekiem, pašu mājās netrūkst peldvietu, tāpat dāņiem un zviedriem.
Tomēr viņu peldvietām trūkst to dabas balvu, ar kurām tik bagāta mūsu jūrmala: skaistiem skuju mežiem apaugušas kāpas un lēzenie, maigām smiltīm klātie krasti; viņu krasti ir kaili, bez meža, cieta akmeņa vai klāti rupju granti vai oļiem. Par kavēkli uzskatāmas arī dažu mūsu kaimiņu valstu augstās nodevas par ārzemes pasēm, kas sadārdzina izceļošanu. Bet vai aiz augšminētiem iemesliem mums zaudēt dūšu un cerības? Tik skaistu jūrmalu kā mūsējā reti kur pasaulē atradīsiet. Samērā lēta dzīve Latvijā un veselīgie produkti ir vēl viens faktors, kas var labvēlīgi iespaidot ārzemniekus un pievilkt tos vasarā mūsu jūrmalai.
Rīgas Jūrmalas pilsēta.
Ģeogrāfiskais stāvoklis. Klimats.
Ja runājam par Rīgas Jūrmalas peldvietām, tad ar to saprotam Buļļus, Buldurus, Edinburgu, Majorus, Dubultus, Mellužus un Asarus, kas cieši pieslejas cita citai. Še viņas uzskaitītas tādā kārtībā, kā tās sastopamas dabā, braucot no Rīgas. Visi minētie rajoni kopā tagad sastāda vienu administratīvu vienību Rīgas Jūrmalas pilsētu, kuras valde atrodas Dubultos.
Rīgas Jūrmalas pilsēta atrodas 18 klm. uz rietumiem no Rīgas un viņas territorija ieņem garu un šauru (19 klm. garu un ⅓—3 klm. platu) zemes joslu, kas stiepjas no Buļļu attekas līdz Slokas pilsētas robežām un ieslēgta no ziemeļu puses ar jūru, bet no austrumiem un dienvidiem ar Lielupi, pa kuras vidu iet robeža. Pilsētas territorijas plašums 33 kv. kilometri; no tā ūdeņa 3 kv. klm. Šogad izdarītā vispārējā iedzīvotāju skaitīšanā Rīgas Jūrmalas pilsētā saskaitīts 8.013 iedzīvotāju, iepriekšējā skaitīšanā to bija 6.514. Pēc savas fiziskās struktūras Rīgas Jūrmalas pilsētas territorija ar maz izņēmumiem ir smilšains līdzenums un stāv tikai dažus metrus virs jūras spoguļa; augstākās vietas ir jūras kāpas, kas sasniedz vietām 15 metru augstumu.
Pateicoties pēdējām, aiz kāpām atrodošās vasarnīcas ir aizsargātas no jūras vējiem. Tagadējā pilsētas territorija, tāpat kā lielā daļa mūsu valsts izplatījuma ir savā laikā bijusi jūras dibenā, bet gadiem ritot, jūrai atkāpjoties, pacēlusies virs ūdens. Arī Lielupe, kā redzams no viņas apkārtnes, ir vairākkārt mainījusi savu gultni. Pilsētas territorija apaugusi skaistiem skuju kokiem, kuru starpā dominē priede. Daudzi šī koka eksemplāri ir ļoti imponējoši ar savu brašumu, slaidumu un simtu gadu vecumu, ir vietām arī jaunākas audzes. Bez tam sastopami dažādi kultivēti lapu koki un krāšņumu krūmi. Zemes virsējā kārta vietām bagāta humosa vielām, sevišķi gar upes krastu un zemākās vietās, kas dod iespēju nodarboties ar augļu, ogu un sakņu kultūrām.
Jūras piekraste ir līdzena un lēzeni maz pamazām nogrimst ūdenī. Kāpas, kas stiepjas gar Rīgas Jūrmalas pilsētu un no viņas uz vakariem un rītiem, cik tālu vien acs sniedz, ir apaugušas spēcīgām priedēm. Vidējā ūdens temperatūra sezonas vidū ir 15—19° pēc R., bet bieži vien ūdens sasniedz 23° R. Klimats ir piemērots peldēšanai un veselības kopšanai: mērēni silts, bez asām gaisa svārstībām, pietiekoši saules, bez kāda nospiedoša karstuma; temperatūra grozās caurmērā starp 18°—34° C. Augstās un sausās kāpas, maigā un irdenā, baltā krasta smilts gādā pastāvīgi par tīru, sausu gaisu un nedod iespēju rasties miglai.
Rīgas Jūrmalas territorijā neatradīsiet augstus kalnus, dziļas lejas, dabu viņas pirmatnējā stāvoklī, bet te ne mazums daiļuma un pievilcības, kas aicina šurp pilsētniekus gan agrā pavasarī, gan vasarā, gan vēlā rudenī, gan ziemā. Šie daiļumi slēpjas tiklab jūras krastos, kā Lielupes līčos, kā arī viņas dabā. Vai nav skaista mūsu jūrmala pavasarī, kad dārzi un pagalmi ziedos slīkst? Vai nav krāšņa vasarā saules staru apzeltīta, kad to spožumā skujas spīd un laistas, kad mājas liekas cēlākas un tīrākas kā parasti? Vai nav skaista tā rudenī, kad zelta lapas gaisā klīst un ziemā, kad staltās priedes sudrabotā rotā mirdz? Vai tā nav bauda, vai ta nemodina dzīves mūsos prieku un pieķeršanos mūsu daiļai jūrmalai?
Vēsture.
Atsevišķas Rīgas Jūrmalas peldvietas pazīstamas jau no 19. gadu simteņa pirmā ceturkšņa. Visvecākā apdzīvotā vieta Rīgas Jūrmalas pilsētā, kā lasām J. Heimaņa “Vadonī pa Rīgas jūrmalu”, ir Dubulti, kas savu nosaukumu dabūjusi no kāda vietējā zemnieka Dubulta vārdā. Jau 1815. gadā, pēc tam, kad bija likvidēts Napoleona uzbrukums, un Makdonalda korpuss galīgi izvācies no Kurzemes, Dubultos, toreiz vēl ļoti primitīvos apstākļos, bija apmetušies veseļošanās nolūkā vairāki pēterpilieši no augstākām aprindām un arī daži Borodinas kaujās ievainoti augstāki virsnieki. Tad pat daži tālredzīgākie vietējie zemnieki, kā arī rīdzinieki sākuši celt pirmās vasarnīcas.
Toreiz jūrmalas, kā peldvietas, attīstību kavēja galvenā kārtā satiksmes ceļu trūkums. Trūka arī vēl zinātniski nodibināta uzskata par jūras ūdeņa un gaisa nozīmi ārstniecībā. Nav ziņu, ka pagājušā gadu simteņa sākumā un agrāk rīdziniekiem būtu bijušas kādas vasaras atpūtas vietas, domājams, ka toreiz pilsētnieki izbrauca pa vasaru vieni uz savām muižām, citi pie paziņām. Pamazām arī plašākas pilsoņu aprindas nāca pie saprašanas, ka vasaras atpūta nav vien bagātnieku priekšrocība, bet nepieciešama katram savas veselības stiprināšanai. 1836. gadā sperts pirmais solis kārtīgas satiksmes ar Rīgas Jūrmalu atklāšanai, ierīkojot zirgu diližansu satiksmi. Šis diezgan neērtais satiksmes veids pamudināja vienu otru celt jaunas vasarnīcas, atvērt pansijas un veikalus. Tad pat apmeties uz pastāvīgu dzīvi Dubultos kāds ārsts. 1844. gadā nodibināta pirmā peldbiedrība, ar mērķi attīstīt un izkopt jūrmalas kā peldvietas labierīcību. Satiksmi pa Satiksmi Lielupē no Rīgas līdz Dubultiem jau uztur minētais tvaikonis “Unity”. 1845. gadā uzceļ Dubultos pirmo kūrmāju.
Pārējās peldvietas — Majori, Edinburga, Melluži un Asari — sāk izveidoties 1848. gadā, kad no Maskavas un Pēterpils sabrauc daudz aristokrātu un bagātnieku. Ar Rīgas–Tukuma dzelzceļa atklāšanu 1877. gadā Rīgas Jūrmalas peldvietu uzplaukšana iet strauji uz priekšu. Gadu pēc gada nāk klāt simtiem jaunu vasarnīcu, daļa no kurām apgādātas ar labām mēbelēm un iespējamo komfortu.
Pēc tvaikoņa satiksmes atklāšanas peldviesu skaits ar katru gadu pieauga, sāka attīstīties Edinburga, radās Bulduri un Buļļi, un pamazām Rīgas Jūrmala pieņēma savu tagadējo izveidojumu. Par šo peldvietu attīstību skaidru liecību dod sekošās ziņas: 1893. gadā peldviesu bija 16 278, nākošā gadā 19 321, 1900. gadā — 28 674, 1905. gadā — 35 187, 1910. gadā — 54 520, bet 1914. gadā — 60 714. Labākai satiksmei ar jūrmalu 1905. gadā ierīkoja šoseju. šoseju; vairākas ielas izbruģēja un apgaismoja. Ar pasaules kara izcelšanos apstājas Rīgas jūrmalas tālāka izbūve. Kara gados te mitinošās karaspēka daļas lielā mērā izpostīja vasarnīcas un to iekārtu, nodarot īpašniekiem lielus zaudējumus.
Ko nesabojāja vai neiznīcināja karavīri, to sabojāja laika zobs, jo daudzi vasarnīcu īpašnieki bij aizklīduši bēgļu gaitās. Kad nodibinājās Latvijas valsts un norima kara vētras, atgriezās mājās lielākā daļa Rīgas Jūrmalas iedzīvotāju. Pēdējie ar lielu enerģiju un darba mīlestību ķērās pie izpostīto ēku atjaunošanas un savešanas kārtībā. Viņiem piekrīt atzinība, ka šis darbs sekmīgi izdevies un Rīgas Jūrmalas peldvietu attīstība var turpināties.
Krievijas valdīšanas laikā Rīgas jūrmalai savas pašvaldības nebija. Daļa territorijas: Buļļi, Bulduri, Edinburga un Jaundubulti piederēja valstij un to pārvaldīja Baltijas apgabalu domēņu valde; pārējā daļa: Majori, Melluži un Asari piederēja Majoru majorātam, kura īpašnieks bija barons fon Firks. Vienīgi Vecdubulti un Valtermuiža skaitījās par vietējo iedzīvotāju dzimtīpašumu. Tajā laikā peldnodevas ievāca Rīgas Jūrmalas peldvietu policijmeisters un ieņemtās summas iemaksāja valsts ienākumos. No šīm summām lielāko daļu izdeva vietējās policijas uzturēšanai, bet pārējo izmaksāja Bulduru, Edinburgas un Jaundubultu peldbiedrībām, kuras gādāja par ceļu labošanu un apgaismošanu. Sākot ar 1893. gadu peldviesi maksāja nodevu 50 kap. no personas. Nemaksāja vienīgi personas, kas ieradās jūrmalā dienesta darīšanās, strādnieki un bērni jaunāki par 10 gadiem.
Ar 1905. gadu nodevu paaugstināja līdz 1 rbļ. no personas. Šinī gadā iekasētas peldnodevas 26.215 rbļ., 1910. gadā 42.173 rbļ. un 1914. gadā 42 362 rbļ. Kā jau minēts no šīm summām, atskaitot algas un prāvās gratifikācijas policijai, izdevumus kancleju īrēm un piederumiem, apkurināšanai un apgaismošanai, daudz pāri nepalika. Pilnīgi saprotams, ka pie tādiem apstākļiem ar niecīgiem līdzekļiem, ko saņēma jau minētās peldbiedrības, tās maz ko varēja darīt peldvietu izkopšanas labā. Jūrmalnieki jau ap 1905. gadu un vēlāk vairākas reizes mēģināja panākt savu peldvietu apvienošanu vienā pašvaldībā, bet administrācijas intereses un vietējā Majoru majorātmuižas īpašnieka tiesības saņemt prāvas koncesiju naudas no dažādiem uzņēmumiem, bija par nepārvaramu šķērsli šīs iedzīvotāju taisnās prasības izvešanai dzīvē.
Tikai tad, kad bija notikušas lielās pārvērtības un uzlēkusi Latvijas saule, realizējās sen lolotā jūrmalnieku ideja — viņu peldvietas kļuva par vienu pašvaldības vienību. Latvijas ministru kabinets 1920. gada 2. martā piešķīra šīm peldvietām pilsētas tiesības un nosaukumu “Rīgas Jūrmalas pilsēta”. Ar 1920. gadu Rīgas Jūrmalas pilsēta sāk atkal attīstīties un plaukt. Pēdējos desmit gados ir uzcelts simtiem jaunu moderni ierīkotu namu; arī architektūras ziņā starp jaunceltnēm atrodami nami, kas patīkami pārsteidz ar savu skaisto stilu un staltumu.
Pēdējos desmit gados pilsētas labierīcību un izkopšanas labā gan valdība, gan jaunās pilsētas saimnieki daudz darījuši. Raksturojot pilsētas valdes rīcību, jāsaka, ka tā šajos nedaudz gados ir padarījusi daudz vairāk, nekā darīts iepriekšējos simts gados, kopš pastāv šejienes peldvietas.
Galvenais satiksmes nervs ar Rīgas Jūrmalas pilsētu, Rīgas-Tukuma ceļš, bija gan jau agrāk šosēts no Rīgas līdz Dubultiem, bet tas nebija piemērots ērtai un lielai automobiļu satiksmei, kāda pastāv sezonas laikā starp galvas pilsētu un jūrmalu, tāpēc valdība šo ceļa posmu pāršosēja un asfaltēja, padarot to par pirmklasīgu satiksmes ceļu. Arī ceļa turpinājums šosēts līdz Slokas pilsētai un jau tuvākā nākotnē ceļa šosēšanu izdarīs līdz Ķemeriem. Paredzēts nākotnē ceļa asfaltēšanu turpināt līdz Ķemeriem, ar ko būs sagādāta ērta automobiļu satiksme līdz minētai ievērojamai dziedniecības vietai. Ar Rīgas Jūrmalas pilsētas valdes gādību izbūvēts elektriskās apgaismošanas tīkls, atvietojot vācu okupācijas laikā izvilktos dzelzs vadus ar kapara vadiem; uzbūvēti vairāki transformatori. Viss šis darbs pilsētai izmaksāja Ls 235.302,69.
Strāvu jūrmala saņem no Rīgas elektriskās centrāles. Ar elektrību tagad apgaismots nevien galvenais satiksmes ceļš, bet arī daudzas citas ielas, arī iedzīvotāji plaši izlieto elektrību savu vasarnīcu, dažādu uzņēmumu un veikalu apgaismošanai. Rīgas Jūrmalas pilsēta ieguvusi vairākus nekustamus īpašumus, no kuriem minama kūrmāja Dubultos, sastāvoša no vairākām ēkām un liela gruntsgabala, skolu ēkas Bulduros un Asaros, gruntsgabalus: Majoros pretim stacijai, kur ierīkots krāšņuma dārziņš ar puķēm, krūmiem un zāli, kas ļoti izceļ staciju un viesnīcu “Jūrmala” un bij. Horna dārzu, kas skaisti izkopts, apstādīts kokiem, puķēm, apgādāts ar estrādi. Mellužos ierīkots parks ar estrādi. Pirkšanas ceļā iegūti gruntsgabali tirgiem Bulduros, Majoros, Mellužos un Asaros un attiecīgām ēkām.
Majoru tirgus laukums izbruģēts, asfaltēts un apgādāts ar kanalizāciju. Pilsēta nopirkusi Majoros pretim tirgum uz Lielupes krasta atrodošos inženiera Baumaņa namu, kur krastmalā nodomājusi ierīkot pa upi pievedamo būvmateriālu nokraušanu. Tirgi izvērtušies pilsētai par labiem ienākumu avotiem, kas sevišķi sakāms par Majoru tirgu. Lielus līdzekļus jaunā pilsēta ieguldījusi savas territorijas nosusināšanai, izrokot vairākus novadgrāvjus Edinburgā, Majoros, Mellužos un Asaros, kas apgādāti ar cementa caurulēm ielu krustojumos. Grāvji novada ūdeni
Lielupē un jūrā. Edinburgas rajons, kā zināms, bija ļoti ūdeņains, tagad, ar ierīkotiem grāvjiem, panākta jau diezgan ievērojama šo vietu nosusināšana. Pilsēta cēlusi un izlabojusi vairākus savus namus un patlaban stājusies pie bijušās arestmājas pārbūves Dubultos, kur ievietosies pilsētas valde, kas līdz šim mitinās īrētās telpās. Pilsētas nespējniekiem ierīkota piemērīga patversme, kur tie savu mūža vakaru var pavadīt bezrūpībā un hiģieniskos apstākļos. Ne mazāk lielu pakalpojumu pilsētas iedzīvotājiem viņas valde sagādājusi ar Rīgas Jūrmalas pilsētas bankas nodibināšanu Majoros, kas sekmīgi darbojas jau sesto gadu un izsniedz vietējiem iedzīvotājiem aizdevumus uz izdevīgākiem noteikumiem nekā citas naudas iestādes. Pašā pēdējā laikā pilsēta iegādājusi automobili ielu laistīšanai un nolēmusi par samērā mazu atlīdzību aplaistīt visas bruģētās ielas. Tas ir solis uz priekšu, jo līdzšinēja laistīšana bija nepietiekoša.
Visas minētās labierīcības ir prasījušas daudz līdzekļu un daudz pūliņu. Jūrmalas pilsētas tēviem par godu jāsaka, ka viņi ir pratuši nevien atrast līdzekļus, bet pratuši tos arī lietderīgi izlietot. Viens otrs pilsonis, protams, var apšaubīt lietderību, bet mums nav jāpiemirst sakāmvārds, ka nemaldās tik tas, kas nekā nedara. Vairums jūrmalas pilsoņu tomēr atzīst, ka viņiem piemitusi pilsētas vajadzību pareiza izpratne, par ko vislabāko liecību dod viņu veiktie darbi. Žēl vienīgi, ka nav sasniedzami līdzekļi lielākā mērā, jo vajadzību ir daudz, pat ļoti daudz.
Pirmā kārtā no tām būtu minams tilts pār Lielupi Rēzeknes prospekta galā, jo līdzšinējā satiksme pa šauro dzelzsceļa tiltu ir neērta un saistīta ar laika patēriņu, gan taisot 3 klm. lielu līkumu uz to, gan gaidot vilcienu pāreju. Otra ne mazāk svarīga vajadzība ir kanalizācijas ierīkošana, laba dzeramā ūdens piegādāšanai un netīrā novadīšanai. Patlaban gan Jūrmalas pilsētā vai katrā vasarnīcā sastopamas artēziskas akas, kas visā visumā dod pietiekoši labu ūdeni, bet nevaram noliegt, ka daudzu aku ūdeņiem piemīt liels % minerālvielu, sevišķi kaļķa, jo zemē visā jūrmalā atrodami dolomīta slāņi, bet ja mēs vēlamies nākotnē ierīkot vasarnīcās vannas un higiēniski novadīt netīros ūdeņus,' tad kanalizācija jāatzīst par nepieciešamu.
Kā trešā minama skolu ēku celšana, jo vairums to nav piemērotas savam uzdevumam: klašu istabas mazas, ar nepietiekošu gaisa tilpumu, dažas tumšas, nav vingrošanas telpu. Šo vajadzību, kas neprasa visai lielus līdzekļus, gan jāstāda pirmā vietā, jo mēs nedrīkstam būt nevērīgi vai nolaidīgi pret mūsu bērnu veselību. Ielas un ceļi ir neapskaužamā stāvoklī, retas izbruģētas. Vistuvākā nākotnē izbruģējama Majoros Jūras iela, kur bieži brauc automobiļi un saceļ putekļus, kas ilgi turas gaisā. Derētu ierīkot bruģētu ceļu paralēli jau pastāvošai šosejai no Bulduriem līdz Majoru stacijai. Būvējamais ceļš varētu iet pa Kapa un Lienes ielām, vai arī sākot no Bulduriem, kādu gabalu pa otru pusi dzelzsceļam, ar ko atvieglotu satiksmi pa jau pastāvošo ceļu.
Par šo jautājumu padomāt ir jau pēdējais laiks! Daudzas ielas ir ļoti šauras un tās būtu paplašināmas atpērkot vajadzīgās zemes strēmeles. Ar prieku jākonstatē, ka pilsēta pēdējos gados piegriezusi vērību ceļiem un sliktākos no tiem jau izlabojusi. Arī nākamībā paredzēti ielu izbūves un labošanas darbi. Pilsētai derētu parūpēties par slimnīcas ierīkošanu, jo viņa katru gadu maksā Rīgai par savu slimnieku ārstēšanu caurmērā Ls 15.000,—. Pilsētai trūkst piemērotu telpu plašākiem izrīkojumiem, teātrim, koncertiem, sportam, kas sevišķi sajūtams ziemas laikā. Vasaras sezonai jāceļ nami Bulduros, Majoros, Mellužos, kas būtu piemēroti dažādiem izrīkojumiem un pieejami visiem lietderīgai laika pavadīšanai. Tajos būtu ierīkojamas publiskas bibliotēkas, lasītavas, telpas sportam un viss, ko prasa modernā dzīve.
Par vienu no šādām ēkām varētu iekārtot Dubultu kūrmāju. Viss tas ir nākotnes ideāls, jo prasa lielus līdzekļus. Taču vietējā izglītības biedrība jau stājusies pie naudas vākšanas līdzīga nama celšanai. Beigās jāmin vēl viena nepieciešama vajadzība, tā ir morgs, kur varētu uzglabāt miroņus, līdz ārsts tos apskatītu, izdarītu sekcijas, vai līdz piederīgie tos ņemtu savā ziņā. Mūsu valsts darbība izveidojusies tā, ka valdība gādā par labierīcībām un sociālo labklājību visas valsts mērogā, kas uzskatāms kā viņas tiešs pienākums, bet vietējo vajadzību labākās izpratējas, nenoliedzami, ir pašvaldību iestādes un tām arī piekrīt veikt visu pārējo.
Cik daudzpusīgi arī nebūtu pašvaldības iestāžu uzdevumi, kā svarīgākie tomēr atzīstami: tautas izglītības veicināšana un ar to saistītā skolu uzturēšana, apgādāšana ar mācības līdzekļiem, bāreņu un trūcīgu vecāku bērnu pabalstīšana, papildkursu sarīkošana, tautasnamu un bibliotēku atvēršana; sociālā apgādība, kuras pamatprincips ir apgādāt ar uzturu un apģērbu visus nespējīgus un trūcīgus pilsoņus, kam nav tuvinieku, kas spētu tos apgādāt; veselības aizsardzība, kas izpaužas ārsta palīdzības sniegšanā trūcīgiem pilsoņiem, veselību apdraudošu apstākļu novēršanā u. t. t.; satiksmes nokārtošana, ierīkojot ceļus un tos kārtībā turot.
Bez jau minētiem uzdevumiem pašvaldībām piekrīt vēl daudzi citi, kā tirdzniecības un rūpniecības regulēšana, žūpības apkarošana, dzīvokļu krīzes novēršana, pārtikas un darba apgāde, ugunsgrēku novēršana u. t. t. Pilsētu pašvaldības orgāni ir pilsētu domes, valdes un revizijas komisijas.
Rīgas Jūrmalas pilsētas dome sastāv no 20 domniekiem; valde un revizijas komisija — katra no 3 locekļiem. Pagājušā gadā dome noturējusi 18 sēdes, valde — 75 un revizijas komisija — 6.
Par pilsētas saimniecisko attīstību gaišu ainu dod regulārs ikgadējs budžeta pieaugums, kā arī ienākušo summu ikgadēja izlietošana. Tā pilsētas pastāvēšanas gados bijuši sekoši budžeti:
1920. gadā — Rbļ. 1.518.810,19 jeb Ls 30.376,20.
1921. gadā — Rbļ. 5.538.541,60 jeb Ls 110.770,83.
1922. gadā — Rbļ. 12.856.604,— jeb Ls 257.132,08.
1923. gadā — Ls 360.750,79; 1927. gadā — Ls 619.318,66.
1924. gadā — Ls 617.336,14; 1928. gadā — Ls 630.335,80.
1925. gadā — Ls 681.159,11; 1929. gadā — Ls 797.981,12.
1926. gadā — Ls 561.843,93.
Ka 1924. un 1925. gadu budžeti ir bijuši lielāki nekā nākamo triju, izskaidrojams ar to, ka tajos gados pilsētas kasē ieplūda prāvas summas no Bulduru kazino — apmēram 360.000 latu pa tā pastāvēšanas laiku.
Tekošam gadam dome pieņēmusi budžetu Ls 824.133,84 apmērā. Galvenie ienākumu posteņi paredzēti sekošie:
1) vasarnieku peldnodoklis un pierakstīšanās nodevas Ls 134.000,—; 2) nekustamas mantas nodoklis Ls 160.000,—; 3) dzērienu veikalu nodoklis Ls 36.000,—; 4) ienākuma un proporcionālais peļņas nodoklis Ls 53.000,—; 5) dzīvokļu nodoklis Ls 12.500,—; 6) izpriecu nodoklis Ls 12.600,—; 7) tirgus nodoklis Ls 41.000,—;
Ienākumus paredzēts realizēt sekoši:
1) pilsētas valdes, policijas, miertiesas un īres valdes uzturēšanai Ls 63.000,—; 2) pilsētas ēku un būvju uzturēšanai Ls 82.000,—;
3) elektrisko ietaišu uzturēšanai Ls 199.000,—; 4) skolu uzturēšanai Ls 182.000,—; 5) ielu, ceļu un dārzu uzturēšanai Ls 76.000,—; 6) patversmu uzturēšanai un sociālai apgādei Ls 48.000,—; 7) bezdarbnieku nodarbināšanai Ls 4.000,—;
8) Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrību pabalstiem Ls 7.025,-;
9) aizsargu pabalstam Ls 1.000,—.
Pilsētai pieder nekustamie īpašumi kopvērtībā par Ls 1.064.175,—. Minētā budžeta robežās pilsēta uztur 5 pamatskolas: Bulduros, Majoros, Dubultos, Mellužos un Asaros un ģimnāziju Dubultos. Šajās skolās darbojas 47 skolotāji un tās apmeklē 730 skolēnu.
Nespējnieki ir apgādāti ļoti pienācīgi. Patlaban pilsēta ierīko bērnu patversmi savā namā Bulduros, Rīgas ielā 50, kurā pagaidām varēs mitināt 15 bērnus. Šo patversmi nodomāts paplašināt ceļot mājai otru stāvu. Bez tam pagājušā gadā pilsēta pabalstījusi ārpus patversmes dzīvojošas trūcīgas personas skaitā 108, ar Ls 10.880,—.
Gādībā par pilsoņu veselību, pilsēta algo vienu ārstu un uztur ambulanci. Pie pilsētas valdes darbojas sanitārā komisija, kuras uzdevums ir kontrolēt sanitāro stāvokli māju pagalmos, veikalos un dažādos uzņēmumos.
Pilsētas ienākumi un viņas iedzīvotāju labklājība lielā mērā atkarājas no peldviesu daudzuma un viņu tērēšanas spējām. Ar prieku varam konstatēt, ka peldviesu skaits rāda tendenci augt, kaut gan ne tādos apmēros, kā tas būtu vēlams; arī ārzemnieku skaits vēl ir neliels un svārstīgs.
Te sniegšu par pēdējos 10 gados policijā pierakstīto peldviesu skaitu — vietējie, ārzemnieki un kopā: 1920 10.109 1.960 12.069 1925 35.053 4.007 39.060
1921 19.026 2.351 21.377 1926 28.118 4.537 32.655
1922 19.132 2.652 21.784 1927 31.113 4.673 35.786
1923 23.938 2.697 26.635 1928 30.110 4.128 34.238
1924 31.144 3.740 34.884 1929 33.647 4.422 38.069
Kā redzams, peldviesu skaits tālu nesasniedz pirmskara laiku apmērus, bet te jāpiemin, ka sestdienās un svētdienās peldvietas apmeklē tūkstošiem laužu, kas izbrauc pie paziņām un radiem, kā arī vienkārši pastaigāties un peldēties.
Rīgas Jūrmalas pilsētai 1926. gadā apstiprināts ģērbonis, kura apakšējā nodalījumā tēlota jūra, bet virsējā debesis ar lidojošu kaiju; tas atzīstams par šai pilsētai ļoti nozīmīgu un piedienīgu. Kad pilsēta bija nodibināta, par viņas pirmo galvu ievēlēja Frici Fluginu; pēc viņa nāca Pēteris Belte (no 1920.—1924); trešais Oskars Stanke (no 1924.—1928.) un ceturtais Alberts Rutkis 1928. gadā, kas šo amatu izpilda līdz šim laikam. Kā redzams no augstāk minētā, šī gada 2. martā Rīgas Jūrmalas pilsēta pabeidza pirmos savas pastāvēšanas desmit gadus. Šo gadījumu pilsēta nodomājusi pienācīgi atzīmēt savā jaunā valdes namā, kura izbūve jau tuvojas beigām. Pagājušie desmit gadi nav liels laika sprīdis, bet ja ņemam vērā, ka jaunā pilsēta uzsākusi savu saimniecību bez santīma kasē, ka šajos gados intensīvā darbā ir guvusi visās savas saimniecības nozarēs sasniegumus, kādus līdzīgos apstākļos, diezin, vai uzrādīs kāda cita Latvijas pilsēta, tad jānāk pie atziņas, ka ir gan vērts šo gadījumu atzīmēt.
Sabiedriskā dzīve.
Galvas pilsētas tuvums labvēlīgi iedvesmo Rīgas Jūrmalas pilsoņus sabiedriskai un politiskai dzīvei, kas te plaši attīstīta. Dažādās sapulcēs un izrīkojumos bieži ierodas no Rīgas aicināti sabiedriski un politiski darbinieki, kuri te notur referātus un lekcijas. Tāpat bieži vietējos izrīkojumos ņem dalību Rīgas mākslinieki. Pateicoties minētiem apstākļiem, labi nostādītām skolām, ikgadus lielā skaitā ierodošiemies inteliģentiem vasarniekiem, Rīgas Jūrmalas iedzīvotāju kulturālais un garīgās attīstības līmenis stāv daudz augstāk nekā daudzos citos Latvijas apvidos. Starp viņiem atradīsiet daudzus izglītotus, mīļus un sirsnīgus cilvēkus. Viņi mīl bieži sarīkot dažādas izpriecas. Kulturālā darbība un izprieca te pilnīgi vijas viena caur otru, un tas dabīgi, jo kā viena tā otra ir svarīgi dzīves faktori, bez kuriem šinīs laikos mēs vairs nevaram iztikt. Par šejieniešiem jāsaka, ka viņi prot nevien priecāties, bet arī strādāt.
Jūrmaliešu politiskā seja ir tāpat nenoskaidrota, kā pašas Latvijas. Liekas, ka šejieniešiem nebūtu iemesla šķelties; ne politiskā ne saimnieciskā darba laukā, jo viņu lielākā daļa atrodas puslīdz vienādos ekonomiskos apstākļos: vasarnīcu īpašnieki, veikalnieki, uzņēmēji, zvejnieki, (strādnieku-proletāriešu samērā maz), bet tas tomēr tā nav; te ir dažādu partiju piekritēji. Pagājušās Saeimas vēlēšanā nodotas balsis visiem 23 kandidātu sarakstiem. Pašas pilsētas domnieku vēlēšanās cirkulēja 9 kandidātu saraksti. Dažādo grupu savstarpējās attiecībās, diezgan manāmi izpaudušās nesaticība un berzēšanās, sevišķi priekšvēlēšanu laikmetos. Tas nu, protams, nav nekas neparasts, jo mūsu tautas politiskā dzīve vēl ir jauna un politiskā laukā mums vēl daudz jāpraktizējas un jāmācas, līdz varēsim nostāties blakus vecām kultūrtautām. Lielais politisko partiju skaits ir raksturīga parādība nevien Latvijai, bet arī citām jaunajām valstīm. Ka tāda parādība nav vēlama, par to vislabāk varam pārliecināties mūsu Saeimas darbā, gadījumos, kad sastādāma valdība, vai kad jāpieņem likumi.
Saimnieciskā un sabiedriskā darba laukā Rīgas Jūrmalas pilsētā novērojamas separātas tieksmes, kas še atradušas piemērotu apzīmējumu “galu politika”. Tam par iemeslu, bez šaubām, ir pilsētas izstieptā territorija (19 kilometri). Ja vien piegriežam vērību šai territorijai, tad kļūst saprotams, ka peldvietu atsevišķiem rajoniem ir maz kopēju interešu, lai gan, dažā ziņā, tādas var saskatīt saimnieciskā laukā starp Asaru, Mellužu-Dubultu iemītniekiem no vienas puses un Buļļu, Bulduru, Edinburgas un Majoru no otras puses: pirmā galā vairāk nodarbojas ar dārzkopību, otrā ar tirdzniecību un galvenā kārtā ar vasarnīcu izīrēšanu. Kopēju interešu trūkums izsauc pilsētas domē bieži vien sīvas vārdu cīņas gadījumos, kad apspriežami jautājumi par kādu labierīcību piešķiršanu kādam rajonam. Tad arī visi pārējie rajoni vēlas to pašu un ne labprāt piekāpjas. Skaidri nojaušams, ka atsevišķu rajonu iemītnieki nevar pacelties pāri savām vietējām interesēm.
Šāds territorijas stāvoklis rada grūtības arī pilsētas valdei saimnieciskā laukā, to apkopjot un ievedot nolemtās labierīcības.
Kaut arī sabiedriskā dzīvē izskan jau minētais motīvs, tomēr biedrību dažādās svinībās jūrmaliešu biedrību organizāciju pārstāvji saplūst no visiem galiem un jūtas tad savā starpā itin omulīgi; tad teic runas, skandina dziesmas, dejo un līgsmojas. Ka Rīgas jūrmaliešiem piemīt žirgts sabiedrisks gars, liecina daudzās biedrības, un politiskās grupas, vairāk kā trīsdesmit, kas še nodibinājušās dažādiem mērķiem.
Arī sievietes ņem dzīvu dalību sabiedriskā darbā gan labierīcību, kultūras, ugunsdzēsēju biedrībās, gan aizsargu organizācijā. Vietējā jaunatne nepaliek pakaļ vecākai paaudzei. Viņa noorganizējusi dažādus pulciņus un savienību nodaļas. Tā ir skautu un gaidu pulciņi:
“Latvijas sargi”, „Ērgļi“, “Latvijas vanagi”, “Latvijas nacionālā jaunatnes savienība”; pie skolām darbojas pretalkohola “Cerību pulciņi”. Jaunatne plaši piekopj sportu, lai gan pilsēta līdz šim nav rūpējusies par visiem pieejamu attiecīgu laukumu ierīkošanu. Jūrmalas pilsētā pastāv divi laikraksti: “Jūrmala” un “Jūrmalas vārds”, kuri viens otru apkaro. Pret korektu polemiku nav ko iebilst, jo tā asina gara ieročus, bet, par nožēlošanu, šo laikrakstu polemikās bieži vien aizkar noteiktas personas, kas atstāj nelāgu iespaidu un dod lieku darbu tiesu iestādēm. No minētā biedrību skaita kādas 9 pastāv jau no priekškara laikiem, pārējās nodibinājušās Latvijas pastāvēšanas laikā. Vecākās ir Bulduru un Rīgas Jūrmalas (Majoros) brīvpr. ugunsdzēsēju biedrības, bet nav drošu datu, kura no tām vecāka.
Pēdējā gan dokumentāri var pierādīt, ka dibināta 1876. gada vasarā, bet par pirmo laikraksta “Rigasche Zeitung” 1876. gada 182. numurā atrodams ziņojums, ka tā gada 6. augustā Bulduru ugunsdzēsēji sarīkojuši manevrus, kas devuši labu liecību par viņu spējām. Bez minētām vēl jūrmalā pastāv Majoru vasaras brīvpr. ugunsdz. b-ba, dib. 1905. gadā un II R. J. brīvpr. ugunsdz. b-ba, dib. 1928. gadā.
Šīs biedrības rosīgi vākušas līdzekļus, par kuriem iegādāti ugunsdzēšanai vajadzīgie rīki: 4 ugunsdzēšanas automobili, 4 motoršļirces, 15 rokas šļirces, 2 izvelkamās trepes un depo ēkas.
Tālāk minama Majoru-Dubultu labdarības b-ba, Majoros, dib. 1882. gadā, biedru pāri par 350; pie tās pastāv Rīgas Jūrmalas teātris un bērnudārzs; pirms kara b-ba uzturēja tirdzniecības un pamatskolas; tagad sarīko teātra izrādes, dažādus priekšnesumus, apgādā trūcīgos. Biedrībai savs nams, kurā atradusi telpas Majoru pamatskola un dažas biedrības. Šī b-ba ir viena no pirmajām, kas nesusi kultūru jūrmaliešiem un izaudzinājusi daudzus sabiedriskus darbiniekus. R. J. kultūras b-ba, Jaundubultos, Aleksandra prosp. 12, savā namā, dib. 1926. gadā, veicina kultūru. Sarīkojusi ārpusskolas izglītības un rokdarbu kursus, priekšlasījumu ciklus par mazbērnu kopšanu un audzināšanu, koncertus, teātra izrādes, izpriecas.
Uztur brīvbibliotēku un lasītavu, kas vasarā atvērta ikdienas, bet ziemā tikai svētdienās. Uztur instruktoru sporta veicināšanai. Sarīko sporta sacīkstes ar godalgām. Biedrībā mājo 38. skautu pulciņš un “Ērgļi”. R. J. izglītības b-ba, Majoros, dib. 1928. gadā, izdod savu laikrakstu Jūrmalas vārds. Pie biedrības pastāv dziedātāju koris, teātra trupa un sporta sekcija. Sarīko priekšlasījumus, teātra izrādes, koncertus. Saista pie sevis Jūrmalas studējošo jaunatni.
R. J. palīdzības un labierīcības b-ba, Majoros, dib. 1923. gadā, sarīko katru vasaru “Jūras svētkus” un Ziemas svētkos eglīti, pie kuras apdāvina trūcīgos un nespējniekus; apgādājusi jūras krastam apmēram 100 beņķu. R. J. dārzkopības b-ba „Zemene“, Asaros, dib. 1920. gadā. Rūpējas par zemeņu ražas pacelšanu; noorganizējusi ražas koppārdošanu un transportēšanu. Bulduru dārzkopības skolas absolventu biedrība, dib. 1926. g., biedru 150. Biedrības mērķis ir apvienot visus šo skolu beigušos audzēkņus biedrus, apgādāt tiem darbu, veicināt savstarpēju kopdarbību un rūpēties par labvēlīgu apstākļu rašanu intensīvas dārzkopības attīstīšanai. Pie biedrības pastāv periodisks izdevums augu kaitēkļu apkarošanai.
Bulduru-Buļļugruntsīpašnieku biedrība, dib. 1927. gadā, biedru 60. Spraudusi mērķi tuvināt un apvienot biedru intereses, sniegt morālisku pabalstu, veicinot labierīcību. Biedrība ar saviem līdzekļiem ierīkojusi apgaismošanas punktus un laipas no Buļļu stacijas uz jūras pusi un Lielupi. R. J. vasarnīcu īpašnieku b-ba dib. 1922. gadā, biedru 150, daudz strādājusi zemju vērtēšanas un nekustāmu īpašumu regulēšanas darbos. R. J. policijas darbinieku b-ba, dib. 1924. g., biedru 39, trūcīgiem biedriem izsniedz pabalstus un aizdevumus, ikgadus sarīko eglīti un pie tās apdāvina biedru bērnus. Pie biedrības pastāv bēru kase. R. J. vācu vecāku savienība, Dubultos, dib. 1922. gadā. Savienība ar saviem līdzekļiem un pa daļai ar Rīgas vācu organizāciju palīdzību uztur saviem bērniem pamatskolu.
Rīgas Jūrmalas pilsētā pastāv divas aizsargu rotas, bataljona štābs un sakaru nodaļa; aizsargu nodaļas ir katrā peldvietu rajonā un pie tām nodibināti aizsardžu pulciņi. Bez jau minētām ir vēl biškopības, sporta, mednieku, zvejnieku un citas biedrības, nacionālās atvaļināto karavīru b-bas nodaļa, Latvijas tirgotāju b-bas nodaļa, jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas nodaļas, jahtklubs.
Saimnieciskā dzīve.
Rīgas Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju saimnieciskā dzīve nav visai daudzpusīga. Iedzīvotāju galvenie ienākumu avoti ir: vasarnīcu izīrēšana, dārzkopība, rūpniecība, tirdzniecība, amatniecība, zvejniecība. Ienākumi no vasarnīcām pēckara gados daudz mazāki, nekā pirms kara un dod nelielu skaidru atlikumu; dažiem īpašniekiem, kam mazas mājas, pat nekā, jo ieņemto īri jāizdod par namu, žogu un trotuāru remontiem un nodokļu nomaksai.
Zemeņu un citu ogu ražošana pirmskara laikmetā bija daudz ienesīgāka nekā tagad, jo toreiz ražu sūtīja arī uz Pēterpili, kur par to labi samaksāja, bet tagad jāapmierinās vienīgi ar Rīgas tirgu. Raža arī nav vairs pirmatnējā un tas ļoti saprotams, jo daba prasa pārmaiņas: jāmaina augi vai jāizdara attiecīga mākslīga mēslošana. Tagad pūrvietas zemenāju vidējā raža dod apm. Ls 200, skaidra atlikuma, bet nereti gadās, ka ieņēmumi sedz vienīgi dārzu izmantošanas izdevumus. Ogu dārzu kopplatība Mellužos, Asaros un Valterī sniedzas pie 300 hektāriem, kas dod ik gadus 660—830 tūkstoš kg dažādu ogu. Bez tam Jūrmalas pilsētā darbojas vairākas dārzniecības ar siltumnīcām, kas nodevušās sakņu un puķu kultūrai.
Rūpniecības laukā, izņemot, protams, Dubultu fabr. a/s, darbojas vietējiem iedzīvotājiem nepieciešami uzņēmumi cementa izstrādājumu un koku apstrādāšanas nozares. Cementa izstrādājumu uzņēmumi ir trīs: J. Šveriņa un Fr. Zariņa Majoros un J. Ulmaņa Mellužos. Šie uzņēmumi pagatavo cementa stabus žogiem, trotuārus, trepju kāpes, caurules, cementa ķieģeļus, postamentus, kapu pieminekļus u. c. Mechaniskos koku apstrādāšanas uzņēmumos J. Rubja Majoros, H. Bērziņa un J. Gredzena Bulduros pagatavo būvēm logus, durvis; taisa arī mēbeles. Majoros darbojas Kauke-Dauges koku zāģētava, kas zāģē vienīgi vietējo iedzīvotāju pievestos baļķus.
Dubultu fabriku akc. sab., bij. “Berlins un Šalits”, Slokas ielā 47, dib. 1890. gadā, zāģē kokus eksportam, kā arī apstrādā koku būvmateriālus vietējam tirgum un pieņem pasūtījumus. Zāģētos materiālus eksportē galvenā kārtā uz Lielbritāniju, Franciju, Beļģiju, Holandi. Gadā sagatavo 8.000—10.000 stand. zāģētu materiālu. Fabrika dod darbu gada lielākā daļā 300 strādniekiem un kalpotājiem, kas atstāj ievērojamu iespaidu uz Dubultu saimniecisko dzīvi. Šī uzņēmuma pamatkapitāls sniedzas līdz Ls 210.000. Dubultos pastāv lopkautuve, kura gan maz darbojas, jo vietējie miesnieki gaļu ieved no Tukuma, bet vasarā te pārbauda un apzīmogo visu Jūrmalas pilsētā ievesto gaļu. Tirdzniecība te vasaras sezonā plašāka, pārējā laikā norit šaurākos apmēros, vienīgi vietējo iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, galvenā kārtā ar pārtikas precēm, bet ir arī vairākas būvmateriālu un malkas tirgotavas, būv- un elektrības piederumu veikali, mūzikas piederumu, galantēriju, rakstāmlietu un grāmatu tirgotavas u. c.
Amatniecības laukā te atrod darbu namdari, galdnieki, skārdnieki, mūrnieki, podnieki, krāsotāji, drēbnieki, kurpnieki u. c., kā arī vienkārša darba strādnieki. Dzelzs žogus, ūdens trieces, ūdensvadus pagatavo, kalēju un atslēdznieku darbus izpilda J.
Neilands, Kauke-Dauge Majoros un J. Zands Bulduros. Zvejnieki dzīvo atsevišķās grupās visos jūrmalas peldvietu rajonos, pie kam vairāk viņu ir Buļļos, Mellužos un Asaros. Jūrā zvejo ar vadiem, galvenā kārtā reņģes, salakas, butes, mencas, doršas, lucas un brētliņus. Lomus pārdod uzpircējiem, kas tos transportē uz Rīgu. Zvejo arī Lielupē. Rīgas tuvums dod iespēju daudziem vietējiem iedzīvotājiem nodarboties Rīgā dažādās profesijās. Jūrmalas pilsētā darbojas arī divi kredītkooperatīvi, ugunsapdrošināšanas biedrība un banka. R. J. Krāj-Aizdevu sabiedrība, Dubultos, dib. 1898. gadā. 1930. gada 1. janvārī biedru bija 647, bilance Ls 374.201,—; kustama un nekustama manta Ls 28.232,61; pamata kapitāls Ls 40.032,28; rezerves kapitāls Ls 25.372,74. II R. J. Krāj-Aizdevu sabiedrība, Mellužos, dib. 1914. gadā.
1930. gada 1. janvārī biedru bija 250, bilance Ls 73.182,55, pamata kapitāls Ls 11.642,60, rezerves kapitāls Ls 2.818,30, speciāli kapitāli un fondi Ls 764,07. R. J. Savstarpēja ugunsapdrošināšanas biedrība Dubultos, dib. 1906. g. 1930. gada 1. janvārī biedru skaits 967, bilance Ls 49.738,—; apdrošinātas 2022 ēkas par Ls 5.582.277,—. R. J. pilsētas banka, Majoros, dib. 1924. g., nodarbojas galvenā kārtā ar aizdevumu izsniegšanu pret nekustamiem īpašumiem, vekseļu diskontēšanu; bilance 1930. g. 1. aprīlī Ls 542.917,01, pamatkapitāls Ls 208.959,86, rezerves kapitāls Ls 9.847,86, spec. rez. kap. Ls 1.956,92.
Reliģiskā dzīve.
Rīgas Jūrmalas iedzīvotāji vairumā pieder pie trim kristīgo konfesijām: ev. luteriskās, grieķu-katoļu un Romas katoļu. Starp tām pirmo vietu ieņem Dubultu ev.-luteriskā latviešu draudze ar vairāk kā 2000 locekļiem.
Draudzes padomē 20 locekļu, baznīcas valdē 5, dāmu komitejā 60. Padome vada draudzes saimniecību, uztur svētdienas skolu. Draudzei ir savs koris un bibliotēka. Pēdējā laikā draudze ar saviem līdzekļiem uzcēlusi jaunu baznīcas māju. Baznīcas divas Dubultos, pretim stacijai un Bulduros, uz Edinburgas robežas, pretim Vidus prospektam. Daudz pūļu un līdzekļu draudze veltījusi baznīcu un inventāru, kas kara gados bija stipri cietuši, kārtībā savešanai. Uztur un apkopj savas četras kapsētas
Dubultos, Jaundubultos, Asaros un Bulduros. Te jāatzīmē, ka Asaru kapsētā, atsevišķā nodalījumā, augstās jūras kāpās, guldīti pasaules karā kritušie cīnītāji latvju, krievu, vācu tautības. Humanitātes, un latvju tautā no laika gala pastāvošās cieņas pret mirušiem vārdā, atzinība pienākas Asaru brāļu kapu komitejai ar Aleksandru Biju priekšgalā, kas še dažās vietās izklaidus apbedīto cīnītāju mirstīgās atliekas savākusi vienkopus brāļu kapos, kur tie nu mierā var dusēt. Te nodomāts celt attiecīgu pieminekli, ko viņi pelnījuši, jo apzināti vai neapzināti viņi tomēr cīnījušies par cilvēces labāku un skaistāku nākotni.
Rīgas Jūrmalas ev.-luteriskā vācu draudze skaita apm. 200 locekļu. Draudzes padomē 15 locekļu, baznīcas valdē — 5. Dievkalpojumus notur latviešu draudzes baznīcās.
Edinburgas pareizticīgo draudze dib. 1896. gadā, apm. 700 locekļu liela. Dievkalpojumus notur draudzes baznīcā Edinburgā, Robežu ielā 7, kur draudzei pieder prāvs zemes gabals ar mācītāja un kalpotāju mājām. Draudzes kapsēta atrodas Dubultos. Dubultos ir arī otra, pareizticīgo baznīca, kas pieder Pētera-Pāvila brālībai, kur vasarā notur dievkalpojumus. Katoļu draudze ir Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes nodaļa. Draudzes baznīca atrodas Majoros, Kungu ielā 26, kur notur dievkalpojumus jūlija un augusta mēnešos katru svētdienu, bet pārējā laikā tikai svētkos. Žīdu draudze sastāv no apm. 100 locekļiem. Viņas lūgšanas nams ir Dubultos, Dārza ielā 11. Sezonas laikā, kad pieplūst žīdu tautības vasarnieki, atver lūgšanas namus Majoros un Bulduros. Te nevaru neminēt Latvijas kristīgās jaunatnes savienības R. J. nodaļu.
Tā darbojas no 1924. gada, biedru 30. Šīs savienības mērķis ir apvienot Latvijas jaunatni, kas savu dzīvi grib dibināt uz kristīgās reliģijas pamatiem un pacelt mūsu tautā kristīgās ticības un tikumības līmeni. Reiz nedēļā nodaļas jaunatnei notur kārtējas bībeles stundas, bērniem iekārtota svētdienas skola; bez tam sarīko evaņģelizācijas sapulces. Nodaļa jau dažus gadus īrē Bulduru ev.-luter. baznīcu un sezonas laikā gādā par dievkalpojumu noturēšanu. Visus izdevumus, kas rodas sakarā ar darbību, nodaļa sedz saviem līdzekļiem. Daži biedri uzņēmuši plūdos cietušo, kā arī bez vecākiem palikušo un dzērāju ģimeņu bērnus savā audzināšanā un skološanā. Citi uzņem vasarā slimīgus un mazturīgus nespējniekus-rīdziniekus, lai arī viens otrs no tiem varētu baudīt jūrmalas gaisu un atpūtu.
Nodaļai ir sava garīga satura 500 sējumu bibliotēka, apm. Ls 1.700, vērtībā. Nodaļas telpas Bulduros, IV. līnijā 1. Minētās draudzes dzīvo saticībā un mierā, un aiz reliģiskiem motīviem iedzīvotāju starpā nav radušās nesaskaņas, jo katrs ar cieņu izturas pret citu reliģisko pārliecību un garīgām vajadzībām, kas, raugoties no valsts viedokļa, ir ļoti vēlama parādība.
Peldvietu apskats
Ar savām raksturiskām īpašībām Rīgas Jūrmalas peldvietas diezgan lielā mērā atšķiras viena no otras. Un jāsaka, ka tieši šī vietu dažādība ir tā, kas sagādā peldviesiem interesi un izdevību izvēlēties vienu vai otru, pie kam katra no tām var sagādāt patīkamu pārmaiņu, sniedzot peldvietai kopējās vērtības, kā jūru, upi un veselīgo skuju koku efiru. Lai izbēgtu atkārtojumus, neminēšu katrā peldvietā atrodošos iestāžu, veikalu un ielu nosaukumus, par to tuvākas ziņas atradīsiet nodaļā vispārīga “informācija”. Pirmā un tuvākā Rīgai peldvieta Buļļi (stacija Buļļi 18 klm. no Rīgas) ieņem Rīgas Jūrmalas territorijas rītpusējo daļu, ieslēgtu starp jūru un Lielupi; robeža starp Buļļiem un Bulduriem iet pa mežu pie Stirnas raga.
Buļļi par vasarnīcu rajonu izvērtušies tikai nesen atpakaļ un pirms tam bija pazīstami kā zvejnieku ciems. Tagad minētais rajons var lepoties ar daudzām jaunām vasarnīcām, sevišķi tā sauktā dzīvokļu kooperatīva rajonā. Daudzas no tām ar savu glīto un māksliniecisko architektūru atstāj vislabāko iespaidu. Vasarnīcas ieslēdz plašs priežu mežs. Šī ir viena no klusākām peldvietām Jūrmalā un tāpēc ieteicama personām, kas mīl mierīgu dzīvi un atpūtu. Te mēdz pavadīt vasaru mūsu inteliģence: sabiedriski darbinieki, polītiķi, zinātnieki. Bulduri (stac. Bulduri 20 klm. no Rīgas) ieņem plašu apvidu starp jūru un Lielupi un sadalās Vecos un Jaunos Bulduros. Pirmie atrodas starp dzelzsceļa līniju un Lielupi, bet otrie starp dzelzsceļu un jūru.
Arī Bulduru rajons bagātīgi apaudzis priedēm, starp kurām daudz lielu un mazu vasarnīcu; viena otra no tām saista mūs ar impozantu stilu. Šī vieta iecienīta sava nelielā atstatuma dēļ no Rīgas un tāpēc vasarnīcas te katru gadu izīrētas. Lētākās vasarnīcas dabūjamas Vecbulduros. Bulduros atrodamas pansijas, labas viesnīcas, kafejnīcas, daudz veikalu, sporta un spēļu laukumi; sniedz koncertus; Lielupes krastā buru laivas; jūras krastā siltu vannu iestādes. Bulduru viesnīca ir viena no lepnākām un lielākām jūrmalā. Te 1925. gadā Latvijas tirgotāju savienība uzņēma Igaunijas valsts vecāko Jāksona kgu, viņam viesojoties Latvijā. Sarīkotā dinejā piedalījās pirmais Valsts Prezidents Čakste, mūsu valstsvīri un ārvalstu pārstāvji. Ievērību pelna Bulduru dārzkopības skola Rīgas ielā uz Lielupes krasta.
Skolu dibināja 1910. gadā Rīgas dārzkopības biedrība, kura saviem līdzekļiem uzcēla vajadzīgās ēkas; zemi 76,91 hektāru deva valdība bezmaksas lietošanā. Ar Latvijas valsts nodibināšanos skola ar zemi un ēkām pārgāja valsts īpašumā, zemkopības ministrijas pārzināšanā. Pie skolas nodibināta saimniecības ferma ar 25 liellopiem un 4 zirgiem, siltumnīcām, koku skolu, sakņu un puķu paraugaudzinātavām. Skolā darbojas 4 skolotāji, 2 lektori un 1 techniķis, mācās 78 audzēkņi. Ar valsts līdzekļiem 1927./1928. gados uzcelta jauna 3 stāvu skolas ēka, pēc jaunlaiku prasībām, ar 24 istabām, kas izmaksāja Ls 150.000.—. Skolas ilggadīgais pārzinis ir Pēteris Dindons. Patlaban nolemts te atvērt arī dārzkopības vidusskolu. Robeža starp Bulduriem un Edinburgu ir Jūras iela.
Edinburga (stacijas: Avoti 21,4 klm. un Dzintari 22 klm. no Rīgas) uzskatāma par bagātnieku atpūtas vietu; te daudz izcili skaistu namu ar krāšņiem dārziem un parkiem, kas atgādina pilis; plašs priežu mežs; luterāņu baznīca. Jaunedinburga pie Lielupes krasta, atdalās no pārējās apdzīvotās vietas ar plašāku skuju koku mežu; šeit kuģīšu piestātne.
Edinburgā daudz pansiju, sanatoriju; jūras krastā grandiozs paviljons, kur sarīko dažādus priekšnesumus un dejas. Robeža starp Edinburgu un Majoriem ir Robežu iela.
Majori (stac. Majori 23½ klm. no Rīgas) izvērtušies par Rīgas Jūrmalas peldvietu centru un ir bieži apbūvēti. Te Jūras ielā sastopamas daudzas krāšņas bagātnieku vasarnīcas ar skaistiem dārziem. Majoros dažādi veikali, izpriecu vietas, viesnīcas, kafejnīcas, pansijas, skaistuma kopšanas kabineti, siltu vannu iestādes, kinematogrāfi, sporta laukumi, ārsti. Greznākā un plašākā viesnīca saucas “Jūrmala”.
Jūras krastā divas virpuļgrīdas Kronberga I. šķiras restorānā un “Jūras paviljonā”; abos uzņēmumos mūzika un priekšnesumi. Stacijas priekšā laukums, apstādīts krāšņuma krūmiem un puķēm. Bij. Horna laukumā pilsētas ierīkots publisks dārzs, apstādīts kokiem un puķēm, kur sniedz koncertus. Upes sportam buru laivas, jahtas; jūras sportam kanu laiviņas. Lielupes krastā kuģīšu piestātne. Jūras krastā virs kāpām stāv iespaidīga, skaista celtne “Jūras paviljons”; tam jūras pusē augsta terase, uz kuras aug koki; turpat izlikti galdiņi un krēsli. Pie šī nama Viņa Majestāte Zviedrijas Karalis Gustavs V., viesojoties Latvijā 1929. gada vasarā, apturēja automobili, kurā brauca, un Latvijas Valsts Prezidenta Gustava Zemgaļa un svītas pavadīts, uzkāpa uz minētās terases. Te Karalis dažus mirkļus uzkavējās un ar sajūsmu raudzījās uz plašo mierīgo jūras spoguli un viņu ieslēdzošiem, zaļām priedēm apaugušiem krastiem. Robeža starp Majoriem un Dubultiem ir Rīgas ielas līkums pretim Marienbādei.
Dubulti (stac. Dubulti 25 klm. no Rīgas) ir vecākā apdzīvotā vieta un peldvieta Rīgas Jūrmalā un pēdējā nozīmē pazīstama jau vairāk kā simts gadus atpakaļ; sadalās Vecdubultos un Jaundubultos. Vecdubulti piekļaujas stacijai Dubulti un ir cieši apbūvēts rajons. Še sastopamas daudzas vecas celtnes. Lielupe te pievirzījusies vistuvāk jūrai, atstādama starpā zemes joslu apmēram 300 m. platumā. No kāpām lielisks skats uz jūru, upi un aiz tās guļošām pļavām un Salas pagasta mežu. Vecdubulti ir Rīgas Jūrmalas pilsētas administratīvais centrs, jo še novietojušās gandrīz vai visas pilsētas iestādes: pilsētas valde, policijas valde, pilsētas ģimnāzija, R. J.
Krāj-Aizdevu sabiedrība, ugunsapdrošināšanas biedrība u. c.; ir baznīcas, pasts, telegrāfs, telefons, aptieka, viesnīcas, pansijas, veikali, dažādas darbnīcas, siltu vannu iestādes un t. t. Dzīve te daudz mierīgāka kā Majoros un vasarnīcas lētākas. Robeža starp Dubultiem un Jaundubultiem ir I. līnija. Jaundubulti (st. Jaundubulti 27 klm. no Rīgas) ir Vecdubultu turpinājums, ar bagātīgu priežu mežu, kurā nogrimušas vasarnīcas ar dārziem. Ievērību pelna reti skaistā bērzu aleja dažu kilometru garumā. Jaundubulti ļoti piemēroti klusai atpūtai. Robeža starp Jaundubultiem un Mellužiem ir 17. līnija un Upes iela. Melluži (stacijas: Melluži I 28 klm. un Melluži II 29 klm. no Rīgas) raksturīgi atšķiras no jau minētām peldvietām ar nelielām, lētām vasarnīcām un daudziem kultivētiem dārziem.
Te atradīsiet plašas zemeņu un aveņu plantācijas; ražo arī citas vietējās ogas; iedzīvotāji plašos apmēros nodarbojas vēl ar zveju. Ir kafejnīcas, pansijas, restorāns, tirgus, siltu vannu iestādes. Uz Mellužu un Jaundubultu robežas atrodas Mellužu parks, kur sezonas laikā sarīko koncertus un izpriecas. Šis rajons kā radīts ērtai, svabadai un klusai dzīvei.
Robeža starp Mellužiem un Asariem ir Andreja un Dambja iela. Asari (stac. Asari 31 klm. no Rīgas) ir pēdējā Jūrmalas pilsētas peldvieta un ļoti līdzīga Mellužiem ar daudzām zemeņu plantācijām, ieslēgta ar plašu priežu mežu, īsta atpūtas vieta, kur klusībā un ērtībā var pavadīt vasaru; vasarnīcas nelielas un lētas. Pie stacijas Asaru kūrmāja ar restorānu un glītām mēbelētām istabām. Jūras krastā Sarkanā Krusta sanatorijas ēka, kurā ievietota Rīgas grāmatrūpnieku kopējā slimo kases bērnu kolonija “Burtnieki”. Arī te ir veikali un siltu vannu iestāde. Divus kilometrus uz dienvidiem no Asaru stacijas, uz Lielupes krasta atrodas vasarnīcu kolonija, tā sauktie „Valteri“. Arī te ir plaši ogu dārzi; vasarnīcas ieslēgtas ar biezu mežu un dabūjamas par visai lētu īres maksu; dzīve idiliska.
Veselība, peldēšanās un atpūta
Vēsturiskie ārstu padomi, gaisa un saules vannas, peldēšanās un pirmā palīdzība.
Peldvietu dziedinošās vērtības.
Rīgas Jūrmalas peldvietu dziedinošās vērtības ir nekas cits, kā jūras ūdens, gaiss un gaisma. Kam no šīm būtu lielāka nozīme grūti pateikt. Jūrmalas gaisa labvēlīgais iespaids uz cilvēka organismu izskaidrojams ar viņa mēreno siltumu, absolūto tīrumu, lielu procentu skābekļa un ozona. Visam tam vēl pievienojas skuju efirs, ko piegādā mūsu jūras līci ieslēdzošie plašie priežu meži. Daži zinātnieki ir pētījuši mūsu Jūrmalas peldvietu gaisu un atraduši to par ļoti noderīgu veselības kopšanai. Te ar labām sekmēm padodas dziedēšanai dažādas slimības, kā mazasinība, bāluma kaite, elpošanas orgānu, deguna, mutes, kakla slimības, muskuļu un locītavu reimatisms, māgas un zarnu darbības traucējumi, dažas nervu un sieviešu slimības, ēstgribas trūkums un dažas citas kaites.
Izcili labas sekmes dziedniecībā sasniedzamas saulainu dienu bagātās vasarās. Mūsu jūras ūdens aiz sava dzestruma atstāj uz peldētājiem ļoti atspirdzinošu iespaidu. Ne maza nozīme ir tam apstāklim, ka vasarā mūsu jūras ūdens temperatūra nav padota lielām svārstībām; tās parasti nepārsniedz 6—8° pēc R. Ūdens temperatūra atrodas ciešā atkarībā no saulainām dienām un saules staru lielāka vai mazāka siltuma. Novērots, ka vējam pūšot no krasta, ūdens jūrā vēsāks, kamēr, ja vējš pūš no jūras, ūdens ir siltāks. Tas izskaidrojams ar to, ka no jūras nākošie vēji neļauj aizplūst no krasta jau sasilušam ūdenim, jo ūdeņa virsējās kārtas parasti siltākas par apakšējām.
Ir konstatēts, ka mūsu Jūrmalas caurmēra ūdens temperatūra pa sezonas laiku sniedzas līdz 12° pēc R., kas, protams, nav uzskatāma par izdevīgu, bet arī citu Ziemeļeiropas, sevišķi Vācijas peldvietu ūdens temperatūra nav daudz labvēlīgāka, kā to redzam no sekoša salīdzinājuma: Rīgas jūrmalā 12—18° R, Svinemindē 10—20° R.
Travemindē 9—20° R.
Helgolandē 15—18° R.
Djepē — 13—14° R.; kamēr Vidusjūras peldvietās: Sicilijā 18—20° un Triestā 22—24° R. Rīgas jūras līča ūdens ir ļoti skaidrs un satur 1 litrā ap 0,6 grm. sāļu (pie Liepājas no 0,7—1,0 grm.). No sāļiem jūras ūdenī ir visvairāk hlora, nātrija, kālija un kalcija; tiem seko sēra savienojumi: silīcija sāļi, broms un jods, pēdējā gan ļoti maz. Jūras ūdeņa labvēlīgo iespaidu uz organismu veicina sekošie trīs faktori: vēsās ūdens masas pieskaršanās miesai, ūdens ķīmiskā un mechaniskā iedarbība. Ar pētījumiem pierādīts, ka zem auksta ūdens iespaida organismā ievērojami pavairojas asins ķermenīši, sevišķi baltie. Šīs pārmaiņas, ko izsauc svētīgais ūdeņa iespaids, piedod asinīm ievērojamās pretošanās spējas dažādām organismā darbojošām baktērijām. Peldēšanās jūrā ieteicama pie asinsriņķošanas traucējumiem organismā.
Mazasinīgiem un ar bāluma kaiti slimojošiem ieteicams ņemt vispirms siltas jūras vannas, kuru temperatūra pakāpeniski pazemināma, līdz ārējā ūdens temperatūrai, pēc kam uzsākama peldēšanās jūrā. Tālāk, peldēšanās jūrā novērš nekārtīgu un vāju māgas un zarnu muskulatūras darbību, nogurumu un gribas spēka trūkumu. Ne maza nozīme dziedniecībā piekrīt siltu vannu iestādēm, kādas sastopamas Rīgas Jūrmalā lielā skaitā visos peldrajonos un apgādātas ar visām vajadzīgām ērtībām. Silto vannu iestāžu uzdevums ir, pirmkārt, saskaņā ar ārsta aizrādījumiem, sagatavot pilsoņus peldēšanai jūrā un otrkārt, tās kalpo kā patstāvīgs ārstēšanās institūts personām, kam šādas vannas paraksta ārsti, ar dažādu ekstraktu piemaisījumu, vai bez tā, pret dažādām kaitēm. Ekstrakti — sāls, ogļskābe, skuju ekstrakts u. c., dabūjami šajās iestādēs.
Šīm iestādēm ir tā priekšrocība, ka viņas pieejamas pavasaros un rudeņos, kāds apstāklis sevišķi no svara personām, kuru slimības prasa ilgāku ārstēšanos. Bez tam daudzām personām viņu veselības stāvoklis neatļauj peldēties jūrā, dažas pat nevar pierast pie auksta ūdens, kādēļ tām vannas, savienotas ar veselīgo jūras gaisa iespaidu, var atvietot peldēšanos jūrā un tātad sagādāt arī tām vajadzīgo apmierinātību. Siltas vannas, ja vien ārsts nav parakstījis, nav ieteicamas ņemt karstākas par 28° R., bet ja tās ņem nolūkā sagatavoties peldēšanai jūrā, tad to temperatūra pakāpeniski pazemināma līdz ūdens temperatūrai jūrā. Lai siltas vannas atstātu vēlamos rezultātus, tad tajās der palikt pieaugušiem ne ilgāk kā 30 min., bet bērniem 15 min.
Še jāatzīmē, ka ūdens dziedniecībai Rīgas Jūrmalā pastāv arī divas sanatorijas, „Marienbāde“ un Dr. Fišmaņa, no kurām pirmā apgādāta ar visiem moderniem gaismas un elektrības ārstniecības līdzekļiem, kādu ārstēšanu izdara zem ārstu uzraudzības.
Minētās dziedinošās vērtības reti kur atrodamas tik daudzpusīgā kombinējumā kā Rīgas Jūrmalā, tāpēc Latvijas pilsoņiem savas veselības labad derētu kādas vasaras pavadīt tieši šeit.
Gaisa un saules vannas.
Ārstniecībā jo dienas, jo lielāka nozīme piekrīt dabīgiem ārstēšanās līdzekļiem gaisam, gaismai un elektrībai. Gaisa un saules labvēlīgais iespaids uz cilvēka organismu pazīstams jau sen un pieder pat aizvēsturiskiem laikiem. Tā, sirmā senātnē Bābelē, Asirijā, Grieķijā un Romā gaisa un saules vannas pielietotas veselības nostiprināšanai un dažādu slimību ārstēšanai ļoti plašos apmēros, gan speciāli ierīkotos saules dārzos, jūras krasta smiltīs, gan arī uz lēzeniem māju jumtiem.
Kādreiz mūsu dzimtenes un citu ziemeļzemju iemītnieki vairījās no saules svētīgās gaismas un viņas siltiem stariem, aizsedzot dzīvokļu logus ar bieziem priekškariem; viņu mājas apēnoja koki un apģērbi cieši apsedza ķermeni, tagad, turpretim, mēs esam nākuši pie atziņas, ka saule, gaiss un gaisma ir nepieciešami nevien brīvā dabā augošiem kokiem un krūmiem vai mūsu kultivētiem augiem, bet arī pašiem cilvēkiem. Mūslaiku ārsti jau plaši piemēro ārstniecībā gaisu un sauli (apsauļošanos). Mēs vasarā labprāt nēsājam plānus un vieglus apģērbus, atsedzot kaklu un krūtis, lai dotu gaisam iespēju piekļūt ķermenim un ādai elpot. Vienīgi modē nākušie gumijas mēteļi vēl pie daudziem atrod piekrišanu, lai gan to kaitīgums veselībai ir visai viegli nojaušams.
Vasarā pēc iespējas vairāk un ilgāk jāatsedz sava miesa saulei. Viņas stari ir visveselīgākais ārstniecības līdzeklis. Ādas virspuse bagāta nervu galiem, ādā notiek lielas pārvērtības asinīs, jo ādā izstrādājas aizsargu līdzekļi pret dažādām slimībām. Gaisa temperatūras pārmaiņu kairinājums uz ādu pastiprina ādas asins un limfas cirkulāciju un tā veicina vielu apmaiņu ķermeņa audos. Saules stari iznīcina cilvēka bīstamākos neredzamos ienaidniekus dažādu slimību dīgļus ātrāk kā stiprākie ķīmiskie dezinficējošie līdzekļi. Aiz saules staru lielā iespaida uz cilvēka ādas, labi padodas ārstēšanai saulē dažādas ādas slimības un brūces. Kā atzīts vislabāko iespaidu uz cilvēka organismu rada mērenas temperatūras gaiss (no 10 —28° C.). Apsauļošanā vissvarīgākā nozīme ir saules ultrāvioletiem stariem.
Gaisa un saules vannu pielietošana īsti labi iespējama mūsu jūrmalā, kur plašie, tīrām sausām smiltīm klātie krasti saulainās vasaras dienās, kā aicināt aicina pie sevis. Ja kāds vēlas speciāli ārstēties ar saules stariem (apsauļošanos), tad tam vispirms jāgriežas pie ārsta dēļ padoma. Še īsumā pakavēsimies pie tā, ko saka ārsti par gaisa un saules vannu pielietošanu. Gaisa vannu pielietošana jāsāk ar uzmanību: sākumā ne vairāk kā 10 minūtes pilnīgi izģērbtam pastaigāties labi izvēdinātā istabā pie aizvērtiem logiem, vislabāk no rīta, pagarinot šo laiku pakāpeniski līdz pusstundai.
Pēc dažām dienām var uzsākt šādu pat pastaigāšanos istabā pie atvērta loga, pirmā dienā 3—5 min., pagarināt šo laiku ar katru nākošo dienu par dažām minūtēm un noiet tā pakāpeniski līdz 15—25 min. dienā. Kad organisms tā pieradināts, tad var ņemt vannas brīvā gaisā. Gaisa vannām var pievienot brīvas kustības vieglāku ķermeņa vingrinājumu veidā un masāžu. Arī apsauļošanās jāuzsāk jau pavasarī istabā, sākumā pie aizvērta un vēlāk pie atvērta loga un to ieteicams uzsākt tikai tad, kad zināma persona pieradinājusies tiktāl, ka var gluži kaila pastaigāties brīvā gaisā, ko parasti sasniedz 3—4 dienu laikā. Iesākot apsauļošanos stingri jāievēro pakāpenības princips. Pēc Dr. Šmita aizrādījumiem apsauļošanās izdarāma sekošā kārtā:
1. dienā apsauļo ½ stundu kājas līdz ceļiem; 2. dienā apsauļo ¾ st. kājas līdz ceļiem un gurnus ½ st.; 3. dienā apsauļo 1 st. kājas līdz ceļiem, gurnus ¾ st. un plecus ½ st. Sākot ar 4. un 5. dienu tādā pat kārtā turpina apsauļot krūtis un muguru. Pēc tam ņem vispārīgu saules vannu, kuras ilgumu ar katru nākošo dienu pagarina pa 15 min. līdz tādā ceļā sasniedz 1½ st. Pēc apsauļošanās nepieciešams 2 st. starpbrīdis ēnā. Apsauļošanās kārtīgai izdarīšanai tās ķermeņa daļas, kas vēl nebūtu apsauļojamas apsedzamas ar palagu, tā piem. 3. dienā no sākuma apsauļojamas vienīgi kājas, bet pārējās ķermeņa daļas apsedzamas; kad pagājušas 15 min. atsedz saulei gurnus, vēl pēc 15 min. plecus. Pavasaros apsauļošanos var izdarīt istabā pie vaļēja loga, pie kura novieto gultu vai dīvānu. Bīstama var kļūt apsauļošanās, ja to izdara pavasarī atguļoties uz kailas, vēl vēsas un mitras zemes.
Bieži pirmās saules vannas izsauc vieglus ādas izsitumus, kam pēc tam noiet āda, bet tā nav nekāda slikta iezīme. Vieglu apdegumu gadījumos sakarsušo miesas daļu krietni jāapputina ar kartupeļu miltiem vai aptiekā pasūtītu pulveri: Amyli oryzae, Talci veneti aa 20,0. Ja apdegumi ir stipra rakstura, kas saistīti ar dedzināšanas un sāpju sajūtām, tad ieteicamas arī vēsas kompreses: saslapina marlijas vai tīra audekļa gabaliņus 2 procentīgā borskābes jeb etiķainā mālūdeņa šķīdumā, ar kuriem apklāj apdegušās vietas. Kompreses jāmaina katru pusstundu. Kad sāpes pārgājušas, var apputināt ar kartupeļu miltiem vai ar augšminēto pulveri. Pret apdegumiem lieto arī kseroformu vai dermatola zāles un citus līdzekļus. Tuberkulozām personām apsauļošanās izdarāma vienīgi zem ārsta kontroles.
Jāseko urīnam, jo nereti viņā parādās olbaltums. Tuberkulozes slimnieki, kuru krēpās ir asinis, nedrīkst apsauļoties, jo var iestāties bīstama asiņošana no plaušām. Bez tuberkulozes ir vesela rinda slimību, kur ne tikai jāievēro lielākā uzmanība, bet pat jāsargas no apsauļošanās. Kā tādas slimības varētu atzīmēt: smagākas sirdskaites, asinsvadu (sevišķi smadzeņu un sirds muskuļa artēriju) pārkaļķošanos, kā arī dažas nieru un acu slimības, tāpat visos akūtos saslimšanas gadījumos saistītos ar temperatūras paaugstināšanos.
Peldu stundās jūrmalā iespējama vispilnīgākā apsauļošanās smiltīs. Jārūpējas, lai ķermenis dabūtu saules starus no visām pusēm vienmērīgi, kāpēc arvienu jāmaina stāvoklis attiecībā pret saules stariem. Neapsauļot vienīgi slimos locekļus. Neiemigt, lai neapdedzinātos. Galvai jābūt apsegtai ar baltu lakatu vai salmu platmali, tas sevišķi jāievēro ja mati nodzīti vai to nemaz nav. Jāaizsargā arī acis no spilgtiem saules stariem. Starp apsauļošanos un peldēšanos jābūt 20 —30 min. lielam starpbrīdim, pavadītam ēnā, lai dotu iespēju nožūt uz miesas saules karstuma izsauktiem sviedriem. Karstajās vasaras dienās nav ieteicams izvēlēties apsauļošanai pašas karstākās stundas no 12—15. īsi pēc ēšanas nedrīkst ņemt ilgas un stipras saules vannas. Pats par sevi saprotams, ka saules vannu laikā var mazliet ēst, kā arī iebaudīt augļus, augļu ievārījumus, dzert ūdeni u. t. t.
Attiecībā uz bērniem, kuru āda daudz jūtīgāka par pieaugušo cilvēku ādu, jāievēro divkārša uzmanība, sevišķi viņu guldināšana saulē nav nepieciešama. Vislabāk viņiem savienot saules un gaisa vannas, ļaujot tiem īsos peldu kostīmos vai pavisam kailiem staigāt brīvā gaisā, rotaļāties un t. t., apsedzot tikai galvu ar vieglu salmu vai audekļa cepurīti. Arī zīdaiņiem un mazbērniem, sevišķi skrofuloziem un rachitiskiem ir ļoti ieteicama apsauļošanās. Tikai ar zīdaiņiem jābūt augstākā mērā uzmanīgiem, jo mazākā pārskatīšanās var ļoti ļauni atsaukties uz viņu organismu: var rasties drudzis, traucējumi gremošanas orgānos (caureja) un plašāki ādas iekaisumi. Apsauļošanu izdara 1. dienā 3 min., apgrozot no muguras uz vēdera, no viena sāna uz otra ar vieglu ķermeņa masāžu ar rokām.
Tā var apsauļot veselu nedēļu, noejot pirmās nedēļas beigās līdz 6 min. Otrā nedēļā var jau apsauļot 2 reizes dienā pa 5 min. Pakāpeniski var noiet līdz 20 min. dienā ar pārtraukumiem. Ja bērnam rodas caureja, iesnas vai citi kādi traucējumi sakarā ar zobiņu šķilšanos, tad saprotams, apsauļošana jāpārtrauc. Pārmērīgi kairinājumi atstāj nomācošu iespaidu. Skrofulozie bērni ātrāk uzlabojas jūrmalā, kur daudz ultrāvioleto staru. Jūrmalā organisms dabū ne tikai tos starus, ko tieši saule dod, bet arī tos, kurus atspoguļo jūras līmenis un smiltis.
Kad saules stari ilgāku laiku apspīd neapsegtu galvu, dažos gadījumos var rasties saules dūriens (sevišķi pie vājas ķermeņa uzbūves, deģenerācijas, kā arī pie alkoholiķiem u. t. t.). Tāpēc galvu neatstāt ilgāku laiku neapsegtu. Tāpat saules vannas ņemot, nedrīkst slāpes dzesēt ar vīnu, alu, pupu kafeju vai stipru tēju. Tā kā ārstniecībā valda dažādi uzskati par apsauļošanās metodu lietderīgu izpildīšanu un par viņas noderīgumu vienas vai otras slimības dziedēšanai, tad slimīgām personām ieteicams iepriekš gaisa un saules vannu pielietošanu apspriesties ar savu ārstu. Veselīgas personas, turpretim, no gaisa un saules vannām necietīs, ja vien ievēros pašus nepieciešamos šinī rakstā minētos aizrādījumus.
Pirmā palīdzība pret saules dūrienu
Saules dūriena iezīmes: lielas slāpes, gurdenums, reibonis, karsta āda, zili sarkana sejas krāsa, dažreiz liels bālums, sausa mēle, ļoti ātrs un vājš pulss, grūta elpošana, pat krampji un bezsamaņas stāvoklis.
Cietējs jānogulda vēsā vietā, paēnā, lai galva (ugunssarkana) būtu augstāk par ķermeni, – tātad pussēdus; ja galva ir bāla (saules dūriena stiprākais veids), tad tā jānovieto zemu; jāatpogā drēbes, galva un krūtis jāaplaista ar aukstu ūdeni, pie ilgāka bezsamaņas stāvokļa mazgāt ķermeni ar aukstu ūdeni un taisīt aukstus ūdens klistierus; tikko atgriežas samaņa, dot dzert aukstu ūdeni, aukstas bezalkohola augļu sulas; elpai stājoties jārada mākslīga elpošana un jāsauc ārsts.
Dziedēšanās ar ūdeni un peldēšanās
Vasaras laiks ir vispiemērotākais peldēšanai un vannu ņemšanai. Lai vienu vai otru nelietotu savai veselībai par ļaunu, mums jāzin ko peldēšanās un vannas var dot, jāzin ūdeņa iespaids uz cilvēka miesu. Ūdens ārējais iespaids uz miesu ir trijāds: 1) termālais siltuma vai aukstuma, atkarībā no temperatūras, 2) mechaniskais ūdens masas, viļņu un 3) ķīmiskais ūdenī izkausētu sāļu un gāzu. Vannu lietošanā un peldēšanā vislielākā nozīme ir ūdens temperatūrai. Pēdējā atstāj lielu iespaidu uz perifēriskiem nerviem un asins traukiem. Pēc temperatūras vannas iedala: aukstās no 10—15° R. vēsās no 15—22° „remdenās no 22—27° „siltās no 27—32° „karstās no 32—35° „
Vannas ar temperatūru starp 25 —29,5 gr. R., kas stāv tuvu cilvēka ādas temperatūrai, pavairo ādas un plaušu atdalījumus un pamazina viņu daudzumu. Siltas vannas neiekairina nervu sistēmu. Viņas apmierina vai pilnīgi izbeidz dažus ādas iekairinājumus, kā piem. niezēšanu; pašsajūta uzlabojas, nervi nomierinās, rodas miegs. Ja siltas vannas lieto ilgāk, tad nomierinās pat iekšējo orgānu sāpes, nervu sāpes, zarnu un citas sāpes. Ja siltas vannas satur sāļus un gāzes, tad pēdējie izpleš ādas asinstraukus. Siltas vannas noder pie visāda veida nervu un psichiskiem uztraukumiem, tālāki, mazasinīgiem un novājinātiem cilvēkiem. Protams, siltas vannas temperatūrai jābūt lielākai mazasinīgiem un novājinātiem nekā labi barotiem cilvēkiem.
Aukstas vannas stiprina un atdzīvina nervu sistēmu: gara stāvoklis uzlabojas, miesa paliek stiprāka, atdzīvojas āda un muskuļi, cilvēka miesa nocietinās pret ārējiem iespaidiem. Muskuļu un dziedzeru — siekalu dziedzeru, kuņģa, zarnu, vēdera dziedzeru un aknu — darbība kļūst stiprāka, organisms lietderigāk izmanto barības vielas, limfas tecēšana paātrinājās, uzlabojas ēstgriba. Ja aukstas vannas lieto pārāk ilgi un par daudz atdzesē miesu, tad viņas atstāj uz cilvēku nospiedošu iespaidu: sirdsdarbība paliek lēnāka un mazāka, zūd ēstgriba, rodas nogurums, miesas svars krīt. Sevišķi stiprs ir auksto vannu nospiedošais iespaids uz cilvēkiem ar slimu sirdi un asinstraukiem
Cilvēkam, kas grib dziedināties ar aukstu ūdeni, vajaga vēl būt rezerves spēkiem, ar nevisai sliktu sirdi un ne stipri bojātiem asinstraukiem, lai miesa varētu uz auksta ūdens enerģisko iedarbību atbildēt ar enerģisku reakciju. Novājināti, vārīgi cilvēki, kas ātri uztraucas, labi nepanes aukstu ūdeni; tiem noder remdenas un siltas vannas, kas nepamazina viņu spēkus. Karstas vannas no sākuma izsauc atslābumu, paplašina asins kapilārus, tie piepildās ar asinīm no iekšējiem orgāniem, kamdēļ ādā siltuma sajūta palielinājās. Miesas temperatūra ceļas, jo karsta vanna pārtrauc siltuma atdošanu no miesas un pati to karsē: jo karstāka vanna, jo lielāka miesas temperatūra. Līdz ar temperatūras celšanos paātrinās arī sirdsdarbība un pulss, elpošana kļūst ātrāka un palielinās vielu maiņa.
Stipri karstas vannas mazina ēstgribu un kuņģa un zarnu darbību, krīt miesas svars. Ja siltas vannas nomierina nervu sistēmu, tad karstas uzbudina, un, ja karstas vannas ņem ilgi, nervi tiek pārpūlēti, parādas muskuļu nespēks. Ļoti karstas vannas starp 36—40° R. var izsaukt sirdstrieku.
Karstas vannas vajaga pielietot ar ļoti lielu uzmanību. Tās nav jālieto novārgušām personām, kam grūtas sirdskaites, asiņu tecēšana, arterioskleroze (īpaši veciem cilvēkiem), aneirisms.
Vannu mechaniskais iespaids atkarājas no vannu veida, to pielietošanas (pilnas, sēdvannas, un vannas ar masāžu u. t. t.), no ūdens spiediena un kustībām (viļņi, masa), no paša cilvēka kustībām ūdenī.
Vannu ķīmiskais iespaids nav visai liels, tas aprobežojas ar gāzu un izgarojošu vielu iesūkšanos caur ādu, kas ir visai maza, bet ko noliegt tomēr nevar.
Peldēšanās upēs, ezeros, kā arī jūrā, ņemot vērā ūdens temperatūras, pielīdzināma aukstām vannām. Tikai šo ūdeņu mechaniskais un ķīmiskais iespaids ir citāds, nekā vannu. Bet pie peldēšanās nāk vēl klāt divi faktori, kam ir liels iespaids uz organismu: gaiss un saule. Sevišķi svarīga ir peldēšanās jūrā, kuras ūdens iedarbojas uz miesu ar savu temperatūru, viļņošanu un sāļiem.
Peldēšanās jūrā stiprina ne tikai miesu, bet uzlabo lielā mērā gara stāvokli. Jūra atdzīvina cilvēku, stiprina viņa enerģiju, pašpaļaušanos un ticību saviem spēkiem, padara to dzīvespriecīgu. Peldētājiem pieaug miesas svars, uzlabojas augums, palielinās krūts apmērs, vairojas muskuļu spēks, bet āda nocietinās pret gaisa pārmaiņām, kas izsargā no saaukstēšanās.
Katram, kam vien atļauj veselība, vasarā vajaga peldēties. Protams, vislabāki jūrā, kura sevišķi noderīga skrofuloziem bērniem, nervoziem cilvēkiem, nogurušiem no darba un dzīves nastām. Gaisa vannas, ar kurām ievadāma peldēšanās, ir ļoti vērtīgas, jo samīkstina ūdens dzesējošo iespaidu. Ūdens, pat ja viņa temperatūra tikpat auksta, kā gaisa temperatūra, atņem miesai daudz vairāk siltuma, nekā gaiss. Vecākiem ļaudīm un novārgušiem pēc smagām slimībām, bez ārsta atļaujas nebūtu jāsāk peldēties. Tāpat auksta peldēšanās var padarīt ļaunāku plaušu un reimatisku slimību gaitu. Iepriekšēja gaisa vanna, tas ir pastaigāšanās kailam pirms došanās ūdenī, liek asinsvadiem jau pa daļai sarauties, sirdij un asinsvadiem aprast ar paaugstināto asiņu spiedienu. Gaisa vannu iespaidu labvēlīgi pastiprina vējš.
Nonākot jūras krastā, kādas minūtes jāatpūšas, jo izģērbties peldēties sasvīdušam, piekusušam un pēc ātras vai ilgākas iešanas, ir kaitīgi. Izģērbties var peldu kabinē vai krastā. Jāpastaigājas kailam, kā jau aizrādīts, bet ne pārāk ilgi, lai neatdzistu ķermenis tiktāl, ka parādas tā saucamā „zosāda“. Ūdenī doties soļiem, bet ne skriešus. Ar ūdeni vispirms jāapslapina galva, krūtis, padusis. Tas darāms tādēļ, lai asinis spēji nepieplūstu galvā un sirdī, kas varētu izsaukt galvas sāpes vai paātrinātu sirdsdarbību. Ūdenī der iegremdēties tādā dziļumā, kur tas sniedzas līdz jostas vietai, pie kam tūliņ uzsākamas dzīvas, bet ne pārāk straujas kustības, kas lai veicinātu siltuma produkciju ķermenī. Mūsu ūdeņu temperatūra neatļauj mums uzkavēties tajos ilgāk par iespējamo veselībai nekaitīgo laika sprīdi.
Jāsargas palikt ūdenī pa ilgu, jo zemāka ūdeņa temperatūra, jo īsāku brīdi tajā der uzturēties. Pie temperatūras 15° R. var palikt ūdenī ne ilgāk par 5 minūtēm. Pie augstākas ūdeņa temperatūras to var arī mazliet pagarināt, bet ne ilgāk par 40 minūtēm. Tālāk jāaizrāda, ka šinī jautājumā krīt svarā nevien ūdens siltums, bet arī peldētāja izturība. Pēc dažu ārstu domām ūdenī var palikt no 2 —20 min., atkarībā no reakcijas iestāšanās, resp. ādas piesarkšanas. Līdz ko parādas siltuma sajūta un ādas piesarkšana, katram, kam rūp veselība, ir jāiet no ūdens ārā. Nedrīkst pielaist stāvokli, kad peldētājs sāk drebināties un klabināt zobus.
Pēdējā gadījumā steigšus jāatstāj ūdens, miesa ātri un enerģiski jānorīvē pilnīgi sausu un jāsāk ātras kustības kamēr paliek silti.
Peldēties jūrā vairāk kā reizi dienā nav vēlams, tikai sevišķi veselīgi cilvēki un karstā laikā var iet ūdenī divas reizes dienā un arī tad jāietura 7—8 stundu starpbrīdis starp pirmo un otro reizi. Vāļāšanās saulē un atkārtota iešana ūdenī pēc īsāka vai garāka laika sprīža ir pilnīgi nelietderīga, pat kaitīga.
Kādā laikā un apstākļos vislabāk peldēties? Vairums ārstu ir tajās domās, ka vislabāk peldēties rītos pirms brokastīm, vai vakaros pēc pabeigta dienas darba, bet katrā ziņā pirms vakariņām. Visizdevīgākās stundas peldēšanai veseliem un samērā veseliem ir starp 6—12. Pirmajā stundā pēc brokastīm vai vakariņām un pirmajās divās stundās pēc pusdienas maltītes peldēšanās ir noliegta, kā veselībai kaitīga.
Ja peldēšanās atstāj labu iespaidu uz organismu, tad to var turpināt visu vasaru līdz ūdens un gaisa temperatūra to atļauj, bet gadījumā ja parādās galvas sāpes, reibonis, drudzis, kāss, nogurums, peldēšanās tūliņ jāpārtrauc un to nevar turpināt, iekams ārsts nav devis savu piekrišanu. Mūsu jūras krasti gan ir lēzeni un tikai reti tajos rodas bedres, bet tāpēc peldētājiem nav jābūt pārgalvīgiem un jāpeld tālāk par trešo smilšu beņķi. Še vēl pieminama kāda nevēlama parādība bradāšana kailām kājām pa ūdeni, kā to mēdz darīt rīdzinieki, izbraucot jūrmalā. Ar kāju locītavu atdzesēšanu tie liek pamatu nākamajam reimatismam. Gadās novērot dažu skolotāju neprātīgu izturēšanos, kas parastās maija ekskursijās, atļauj skolēniem bradāt ūdenī, kura temperatūra pat zem 10° R..
Palīdzības sniegšana slīcējiem.
Dziļā ūdenī, ja laba peldētāja nav tuvumā, slīcējam jāpasniedz kāds garš priekšmets, kārts, virve; ja slīcējs neatrodas tālu no glābēja, tad pēdējais var saistīt savas bikses un svārkus, ņemt tos aiz viena gala un otru piesviest slīcējam; ja ūdensmalā atrodas glābšanas riņķis tas jāpiesviež slīcējam. Peldētājam jāievēro sekošais: iekams dodas ūdenī, jānovelk drēbes, ja atstāj uz sevis apakšbikses, tad jāatraisa to saites pie pēdu locītavām; slīcējam jāuzsauc skaļā balsī, ka to izglābs; ja iespējams, jāpaņem līdz kāda virve. Kamēr slīcējs vēl stipri cīnās ar ūdeni, tam nedrīkst tuvoties, bet jānogaida dažas sekundes, kamēr tas paliek mierīgāks.
Slīcējam jātuvojas no muguras puses, jāsatver viņa ķermenis ar vienu roku padusē un jāpeld uz krastu, irot ar otru roku un kājām. Ja slīkonis nogrimis dibenā, tad vietu kur tas atrodas, norāda burbuļi, pie kam tekošā ūdenī jāņem vērā, uz kuru pusi straume burbuļus nes; tamdēļ jālien ūdenī mazliet lejup, pret straumi. Ja kāds ledū ielūzis, tad visizdevīgāk tam piestumt trepes, dēli vai kārti; ja glābējs pats grib nokļūt pie slīcēja, tad pie tā jātuvojas uz vēdera guļot, ja iespējams divu dēļu vai ar trepju palīdzību. Katrs cilvēks, ja viņš nav ilgi gulējis ūdenī, kaut gan neelpo, uzskatāms par pamirušu, tāpēc jāpūlas vairāk stundas, lai viņu atdzīvinātu.
No ūdens izvilktam slīkonim vispirms jāatbrīvo deguns, mute un rīkles gals no dubļiem, dūņām un ūdens, pie tam iebāžot pirkstu dziļi mutē. Aukstā laikā nelaimīgais jāienes tuvākajās siltajās telpās un jānogulda uz vēdera, liekot viņam zem krūtīm nelielu drēbju vīstokli, galvu nolaižot drusku zemāki nekā pārējo ķermeņa daļu; tad ar abām plaukstām, ne pārāk stipri, ritmiski spaida muguru krūšu vietā, lai plaušās iekļuvušais ūdens iztecētu. Pēc tam, kad ūdens iztecējis, slīkoni nogulda uz muguras, augšpēdus, paliekot drēbju vīstokli zem muguras, lāpstiņu vietā; tad iesāk visu miesu rīvēt un tūliņ vajag izdarīt arī mākslīgu elpošanu, brīžiem arī sirdi masēt.
Tiklīdz slīkonis sāk elpot un var rīt, jāsniedz viņam silta tēja un kafeja; viņš jānoliek gultā un silti jāapsedz, pieliekot ar siltu ūdeni pildītas pudeles pie kājām un rokām.
Kādēļ vajadzīga atpūta un izprieca.
Darbs nes mums svētību un ir mūsu labklājības pamats, tāpēc jāstrādā katram, kas vien spēj. Bet mūsu organisms prasa arī atpūtu un izklaidēšanos, lai nerastos pārpūlēšanās un nogurums. Atpūta nebūt nav meklējama dīkā stāvēšanā. Organisma īstais atpūtas laiks ir miegs naktī. Dienā turpretim atpūta meklējama darba maiņā, bet pēdējo ne vienmēr mums izdodas mainīt, jo parasti mēs dienu dienā strādājam vienu un to pašu darbu. Vairāk laika nodoties kam citam atrodam sestdienu pēcpusdienās un svētdienās, kā arī svētkos. Šīs dienas tad arī mēdzam izmantot bezrūpīgai dzīvei un izklaidībai. Vasaras laikam iestājoties, neviļus rodas dziņa doties brīvā dabā, un kaut drusku pabūt ziedošos laukos un smaržojošās druvās.
Vienam pašam nodoties izpriecai nav īsti cilvēka dabā, tāpēc uzaicinām mūsu radus, draugus vai citas mūsu sirdij tuvu stāvošas personas, kopā ar mums patīkami pavadīt laiku. Pie mums pieņemts izbraukumus uz laukiem vai vasarnīcu vietām nolikt sestdienās, svētdienās, vai svētku dienās. Protams, ka tādi izbraucieni harmoniskā un jautrā kompānijā, var sagādāt daudz patīkamu un omulīgu brīžu. Turpretim, izbraukt ar maz pazīstamām personām nav vēlams, jo nepazīstot viņu raksturus, varam piedzīvot dažādus sarežģījumus un nepatikšanas.
Līdzīgi izbraukumi, kā zinām no piedzīvojumiem, ne vienmēr var sagādāt vēlamās ērtības un komfortu, un tāpēc katram līdzdalībniekam jābūt sagatavotam visādām varbūtībām, mazām negaidītām nepatikšanām un pārsteigumiem, no kādiem bieži vien grūti izbēgt un kuri nekādā gadījumā nedrīkstētu atstāt iespaidu uz zināmas personas gara stāvokli. Pretējā gadījumā, izrādot atklāti savu nepatikšanu, par kādu niecīgu atgadījumu, var sabojāt omulību visai sabiedrībai, Lai izbēgtu dažādām nepatikšanām, būtu jāņem vērā sekošais: vecākiem, neapšaubāmi, ir prieks ņemt līdzi izbraucienos savus bērnus, bet bieži vien, raugoties pēc apstākļiem, dodoties ekskursijā, un citos gadījumos, šinī lietā jābūt apdomīgiem un daudzreiz mazākās ģimenes atvases, kas nespētu sekot pieaugušiem un apgrūtinātu viņus, jāatstāj mājās. Dāmām jāpiegriež vērība savai tualetei.
Šādiem gadījumiem jāizvēlas ērts izturīgs apģērbs, kas labi padodas tīrīšanai, jo grūti nākas izbēgt no traipiem. Cik jauks un saulains arī nebūtu laiks, tomēr mēteli der paņemt līdzi, sevišķi ja meteoroloģiskie ziņojumi vēsta lietu un ja nodomāts braukt uz vietām, kur grūti atrast patvērumu. Apavi jāizvēlas ērtus un izturīgus, lai būtu droša iešana; balles kurpītes izbraucieniem galīgi nederīgas. Neraugoties uz vaļību, kāda atļauta līdzīgos izbraucienos, nekad nedrīkst piemirst pieklājību; to jāievēro nevien savstarpējās attiecībās, bet arī pret citām personām. Ne vienreiz vien mums gadījies novērot, ka jaunatne izbraukuma vietā krietni iesilda galviņas un tad dara visādas nekārtības. Viņiem liekas, ka te ārpus pilsētas var sev atļauties visu ko.
Tāds ieskats ir maldīgs un neliecina par zināmu personu garīgu inteliģenci. Daži uzvedas kā vandaļi: lauž žogus, kokus, bradā pa pļavām un rudziem puķes plūkdami, bet vēlāk, kad tās nēsājot savītušas vai apnikušas nosviež kaut kur ceļmalā. Vai tādēļ bija vērts bojāt zemkopja īpašumu? Jaunas meitenes, protams, var skraidīt, smieties un dejot, bet viņām stingri vien jāsargas no pārmērībām, uzkrītošas un piedauzīgas uzvešanās, lai nebojātu savu reputāciju. Dodoties izbraucienā uz laukiem brīvā dabā, der ņemt līdzi nelielas porcijas uzkožamo, jo kustēšanās svaigā gaisā rada ēstgribu un uz laukiem ne vienmēr var atrast to, ko vēlas.
Saprotams, ka pastāvīgi atkārtojošies izbraukumi uz vienu un to pašu vietu var apnikt, tāpēc varam justies laimīgi, ka pēdējā laikā, sakarā ar attīstījušos autobusu satiksmi, mēs tagad varam nokļūt uz tādām no galvas pilsētas attālām dabas skaistumu vietām, kādas vēl pirms desmit gadiem, aiz satiksmes trūkuma nevarējām apmeklēt.
Rīgas Jūrmalas pilsēta tādiem izbraucieniem var sniegt dažādas ērtības. Pirmkārt jau ceļš uz turieni ir lētāks un vasarā ērtāks aiz lielā vilcienu skaita, kas apgrozās starp Rīgu un jūrmalu. Te ir. pieejami dažādi atspirdzinājumi, izpriecas, peldēšanās jūrā, nakts māju var atrast daudzās viesnīcās.
Aprakstītās ērtības, domājams, ir par iemeslu tam, ka vasarā uz Rīgas Jūrmalu dodas tūkstošiem rīdzinieku — lieli un mazi, jauni un veci, bagāti un trūcīgi. Visi tie alkst pēc atpūtas un izklaidēšanās, pēc saules siltā glāsta un vēso viļņu skāvieniem. Visu to jūrmala dod ar izšķērdīgu roku.
Ir prieks un līksme noskatīties izbraucēju raibajā mudžeklī, kas apsedzis jūras smilšaino krastu, kā arī apmeties šaipus kāpām meža parkos un mežā, visā garā Jūrmalas pilsētas joslā. Mīļi un tuvi liekas tev šie ļaudis. Te skan jautra čaloņa, dziesmas, rotaļas, bērnu balstiņas. Dimdēt dimd parks un mežs. Te Latvijas tauta līgsmojas zem sirmajām priedēm; te atdusās tā pie savas dārgās tēvu zemes krūts. Kas mīl klusākas vietas, tie apmetušies savrūp, kur atdusās uz mīkstām sūnām un klausās kā putni čivina augsto priežu zaros.
Koppeldēšanās jūrā sagādā ne mazumu prieka un līksmes. Tajās dienās, kad pastāv peldēšanai labvēlīga ūdens un gaisa temperatūra, jūras krasts ir kā sētiņ nosēts ļaudim. Tad mazi un lieli, abu kārtu pilsoņi, gan ņem saules vannas baltās maigās smiltīs, gan peldās zili-zaļganā vēsā ūdenī. Te, tuvumā siltā ūdenī bērni bradā un plunčājas, kā mazi pīlēni. Tālāk zaļajiem viļņiem iznirst jaunavas daiļas kā pasaciņā nāras. Vēl tālāk viļņos nirst jaunekļi cēli kā gulbji, bet tur peld pusmūža vīri un sievas trekni kā roņi. Mākslinieka acs te uztver daudz, daudz skaistuma. Te tas redz dievišķās dabas visaugstākos pilnības un grācijas izpaudumus, kas tā sajūsmina un pacilā cilvēka-estēta prātu. Skaistums un grācija pieder zelta jaunatnei. Vecākā paaudze redz viņā savu bijušo tēlu, savus bijušos sapņus un saldās atmiņās čukst: “reiz arī es biju jauns un daiļš”…
Bez jau aprakstītā, Rīgas jūrmalā jūs atradīsiet daudz interesanta un ievērības cienīga. Te, zilgani-zaļā jūra liekas tik plaša, neaptverami plaša un virs tās debesu izplatījums, kā milzu kupols, kura malas tālumā iegrimst jūrā. Zaļie krasti pamazām tālē izzūd zilganā miglā. Daudz skaistu ainu varat redzēt jūras krastā. Reizēm, klusā saulainā laikā, jūra spīd un laistās, kā sudrabota, liekas, kā iesnaudusies. Reizēm milzu mākoņi, kā visaugstākie kalni, lēni veļas pār to. Citu reiz lieli viļņi krākdami un šņākdami, baltas putas veldami, dodas pret krastu itin kā to sadragāt gribētu. Te nojaušam, kāds varēns spēks ir gaisa kustībām. Un priedes kāpās… gan briesmīgi lokas, bet vētrai par spīti nelūzt.
Rāmākā laikā redzam zvejniekus garos zābakos, ādas svārkos tērpušos. Nostūmuši laivu no krasta, krauj tanī tīklus, tad pastumj vēl gabaliņu, sasēžas tajā un mazpamazām aizpeld tāli jūrā, viņi aizbrauca vilkt lomu. Reizēm jūs redzat viņus atbraucam ar zivīm pildītu laivu, bet nereti tie atgriežas arī bešā. Grūts ir šis darbs, bet kas pie tā pieradis, tam tas sagādā zināmu baudu un apmierinātību; bieži izvelk lomus dažu simtu latu vērtībā. Te Lielupes viļņus šķeļ buru laivas, kas cēlas laižas kā kaijas. Pati upe met līkumu pēc līkuma.
Rāmi veļas uz jūru milzīgā nekad neizsīkstošā ūdens masa; tā nāk no Zemgales ziedošām ārēm, no mūsu brāļu tautas lietuvju auglīgiem laukiem; brālīgā draudzībā šīs ūdens masas tek savu ceļu un kopīgi nes mūsu kuģus un laivas. Kā sudraba lenta vijas šī upe, un zaļie priežu krasti ar mājām, pilsētām un fabrikām noraugās viņas mūžīgi rosīgā gaitā.
Skaisti ir jūrmalas dārzu rajoni Melluži un Asari. Ejot pa turienes ielām, jūs pie katras mājas redzat plašāku dārzu, kurā zaļo zemenāji, avenāji un citi ogu krūmi; redzat arī kā rūpīgas rokas kopj šos ogulājus. Ir dienas, kad visi šie lauki baltiem ziediem kā apbērti; tad nāk dienas, kad tie kā bērtin apbērti sarkanām sulīgām ogām; dobju starpās redzat jaunavas un sieviņas ogas lasot. Pastaigājoties pa peldvietu ielām, jūs te redzat daudz dažāda skaistuma, par ko jūsmo jūsu sirds: te staltas vasarnīcas, viena aiz otras, te labi kopti dārzi. Kādus kokus, krūmus un puķes tajos neredziet! Kāda daudzpusība!
Starp zeltzaļām priedēm un tumšzaļām eglēm lapu koki gan vietējie gan ārzemju: liepas, kastaņi, kļavas, potēti ceriņi, dzīvības koki, ārzemes egles, ciedras, akācijas, puķes visu dažādākās, sākot ar krāšņām rozēm un beidzot ar vienkāršām lauku puķītēm. Ja iegriežaties viesnīcās vai kafejnīcās, tad pie labas mūzikas skaņām jūs ar patiku tur pavadīsiet daudz omulīgu brīžu; te jums izdevība dejot ar daiļām dāmām, bet ja jums ir kāda simpātiskā draudzene, nākošu reizi ņemat to līdzi, tad izbaudīsiet daudz prieka un līksmes.
Kā rīta ausmā, tā vakara krēslā, gaišā dienas laikā un tumšā nakts klusumā pa krastu amors skraida un savas bultas raida… Esi sveicināts, mazais Eross! Te tev plašs darba lauks, te saldi smaržīgais gaiss, skaistā gan dzīvā, gan nedzīvā apkārtne, it kā viļināt viļina uz erotiku. Kas būtu mūsu dzīve, ja nebūtu tevis, visa radošā, visa ierosinošā gara? Jā, tā būtu tukša un nenozīmīga, tā būtu kā smaga nasta, ko nes drūms, bezcerīgs cilvēks. Es nebūt nedomāju, ka jūrmalā erotika piekopjama visiem bez izņēmuma, te robežas taču nosprauž katra cilvēka ģimenes stāvoklis. Bet simpātijas, laipnības un cienīšanas žestus, tos gan drīkstētu ikviens savam tuvākam svabadi pierādīt visos gadījumos un visās vietās, kas nedrīkstētu modināt aizdomas, greizsirdību un visas tās zemās jūtas, kas sarūgtina un saindē mūsu dzīvi.
Cilvēkam jāsargas no drūma un nospiesta gara stāvokļa, kas ļoti kaitīgs veselībai un viņa skaistumam, tāpēc viņam jāmeklē attiecīga nodarbošanās, vai jautra sabiedrība; bez tā laiku pa laikam jāizbrauc zaļumos, brīvā dabā, baudīt tur jautrus brīžus, patīkamā kompānijā, vai arī nodoties dabas aplūkošanai. Tādi izbraucieni var radīt jūtu dziļu apmierinātību, kas atstātu svētīgu iespaidu uz nervu sistēmu un vispār organismu.
Tāpēc silti ieteicams katram pilsētniekam sestdienās vai svētdienās doties laukā no pilsētas mūriem un ar sirsnību nodoties nevainīgai izpriecai; tad, atgriežoties mājās, viņš pārnesīs visu vērtīgāko mantu — dvēseles spirgtumu, dzīves prieku un sajūsmu.
Aizrādījumi pilsoņiem un peldviesiem
Vēsturiskie sadzīves un sabiedriskās uzvedības ieteikumi.
Aizrādījumi pilsoņiem.
Vispārīgi aizrādījumi
Vasarā Rīgas jūrmalā saplūst peldviesi nevien no mūsu metropoles Rīgas un dažādiem Latvijas apvidiem, bet arī no ārzemēm. Lai katrs peldviesis, kā vietējais, tā ārzemnieks justos šeit kā mājās, tad liela nozīme piekrīt šo pilsoņu savstarpējām attiecībām, no kā atkarājas saticīga un patīkama kopdzīve. Nevien mums, Latvijas dažādu tautību piederīgiem, jādzīvo saticībā un savstarpējā cieņā, bet ar pieklājību, pretimnākšanu un laipnību mums jāizturas arī pret kuru katru godīgu, cieņu pelnošu ārzemnieku, kā tas kulturālai tautai pienākas. Mūsu tautieši, kas ceļojuši pa ārzemēm, mēdz pieminēt tur izbaudīto laipno pretimnākšanu un pakalpojumus daždažādos gadījumos, ko viņiem parādījušas svešas personas, pat uz ielas, atstājot tādā kārtā par sevi labu atmiņu.
Vai arī mums savā zemē nerīkoties tāpat, lai ārzemnieks gūtu labu iespaidu un pārnācis mājās slavētu mūsu tikumus? Katrs sapratīs, ka atrodoties svešumā, gadās griezties pie publikas pat niecīgās vajadzībās, piem. uzzināt ielu, kāda veikala vai iestādes atrašanās vietu. Ja mēs tādam ārzemniekam laipni sniedzam paskaidrojumus vai pat viņu pavadām līdz vajadzīgam veikalam vai iestādei, ja tie turpat tuvumā, vai tāds žests neapmierina mūs pašus un neizsauc arī svešniekā pateicības un atzinības jūtas. Mūsu savstarpējām attiecībām jābūt taisnīgām un korektām, dibinātām uz cilvēcības un humanitātes principiem. Dažreiz tomēr mēdzam būt iedomīgi un neiecietīgi pret saviem līdzpilsoņiem un svešniekiem, pie kam saceļam ķildas aiz visai niecīgiem iemesliem, ar ko sarūgtinām dzīvi sev un citiem.
Bet vasaras atpūtas laiks, ko pavadām jūrmalā, vai kur citur, ir taču tik visai īss, un to gribētos pavadīt bez uztraukuma un ekscesiem. Es nebūt negribu teikt, ka aiz minētā iemesla mums būs aizmirst pašcieņa un absolūti nereaģēt uz mūsu līdzpilsoņu netaktībām. Dzīvē bieži gadās, ka kaimiņš nepilda labai kopdzīvei nepieciešamus pieklājības un kārtības noteikumus, resp. parašas. Ja tādos gadījumos jūs griežaties pie tā personīgi un tas neinteliģents būdams, atbild jums ar rupjībām, jūs droši vien uztrauksaties un jutīsaties aizkārti, jūsu nosvērtais gara stāvoklis būs traucēts. Vai nebūtu pareizāki, ka tādos gadījumos jūs grieztos pie mājas saimnieka, vai pārvaldnieka, vai policijas un pēdējie dotu jūsu kaimiņam vajadzīgos aizrādījumus. Tādos gadījumos, kā atzīts, vidutāji visai noderīgi.
Protams, ka mājas saimniekam vai policijai jānoklusē pēc kā iniciatīvas viņi to dara. Viņi dod jūsu kaimiņam aizrādījumus savā vārdā ar pienācīgu laipnību un korektību. Kaimiņam šie aizrādījumi jāpieņem bez īgnuma un, ja pamatoti, jārespektē. Gadās arī, ka pilsoņi sanaidojas savu bērnu dēļ, pat aiz maziem iemesliem. Lai no tā izbēgtu, tad bērnus jau no mazātnes jāpieradina pie labas uzvešanās un atklātības pret saviem vecākiem, par ko pēdējiem, sevišķi mātēm, jābūt nomodā. Incidentus, kas izcēlušies starp bērniem, vecākiem, protams, jāizmeklē, bērnus iztaujājot, un, ja iegūta pārliecība par to kas vainīgs, attiecīgam vecākam vainīgais jāpamāca, nelietojot pie tam nekādus stiprus līdzekļus, un jāraugas lai notikušais neatkārtotos.
Ļoti nepareiza būtu mātes rīcība, kad tā, pietiekoši nenoskaidrojot lietas apstākļus, aizstāvētu savu vainīgo mīluli, pēdējam pat klātesot. Tāda taktika var slikti atsaukties uz aizstāvētā bērna morāli: pamudināt viņu melot un iedrošināt arī uz priekšu rīkoties pārgalvīgi vai nepareizi, tajā pārliecībā, ka māte viņa rīcību aizstāvēs un atzīs par pareizu. Kādi gadījumi arī nerastos bērnu starpā, tie, bez kādas uzbudināšanās, pamatīgi jāizmeklē, kas atstās labu iespaidu uz pašiem vecākiem un arī uz bērniem, dodot pēdējiem iespēju mierīgā garā lietas apstākļus pareizi atstāstīt.
Dažreiz neapdomāts un nicinoši teikts vārds gan uz ielas, gan vilcienā vai kādā citā publiskā vietā, var sagādāt sarūgtinājumu vai nepatiku mūsu līdzpilsoņiem. Kā mazu piemēru minēšu sekošo: šajos laikos katram pilsonim piemīt savs nacionāls lepnums vai citiem vārdiem sakot: sava nacionāla pašcieņa un tāpēc, ja publiskā vietā sveštautiešu klātbūtnē sarunā minam kādu tautību, tad neminēt to nicinošā tonī vai izteiksmē un neteiksim arī vienkārši: “žīds”, “krievs”, “leitis”, bet teiksim: “žīdu tautības pilsonis”, “krievu tautības”, vai “lietuvju tautības”. Ja vien jums ir zināms attiecīgā sveštautieša vārds, tad pienākas minēt to. Par izbrīnu vēl mūsu presē parādas šādi artiķeļu virsraksti: “žīds krāpnieks”, “žīds izvarotājs”. Tādi izteicieni nevar neaizkārt minēto tautību piederīgo jūtas un neizsaukt viņos īgnumu. Es pats esmu juties nepatīkami, kad manā klātbūtnē latvju tautība minēta nicinošā tonī un tāpēc nevēlu kaut ko līdzīgu citiem izbaudīt.
Būsim uzmanīgi savos vārdos un darbos, paturēsim vienmēr vērā mūsu līdzpilsoņu cieņu, ērtības un vajadzības, kultivēsim saticības un miera garu, tad arī izbēgsim nepatikšanām un mūsu dzīve ritēs mierīgā gaitā. Pats no sevis saprotams, ka sveštautiešiem pret valsti un valdošo nāciju jāizturas ar piemērīgu cieņu un uzmanību; uz tādu ievērību var reflektēt, protams, valsts, valdība un personas, kas augsti vērtē un respektē savas nācijas godu. Kā kontrastu teiktam še pievedīšu mazu epizodi, kuras liecinieks biju es: valsts pastāvēšanas pirmos gados, kāds mūsu tautietis braucot tramvajā izteica aizrādījumu kādam sveštautietim, kas sarunājās ar konduktoru vāciski, ka tam Latvijā jārunājot latviski. Man jāsaka, ka, dzirdot šo aizrādījumu, es jutos ļoti neveikli; man bija kauns par sava tautieša nepamatotu iedomību. Tāda uzstāšanās dod iemeslu cittautiešiem pārmest mūsu tautai šovinismu.
Mūsu valsts pastāvēšanas gados, droši vien, esam nākuši pie valstiskas apziņas, pie tās apziņas, ka dzīvojam savu patstāvīgu dzīvi, ka Latvija mums nepieciešama un ka tās drošība un neaizkaramība jāsargā pret visu, kas to apdraudētu. Latviju apdzīvo dažādu tautību piederīgie, kas te, saticīgā sadarbībā ar vairākuma tautību var piekopt visdažādākos arodus, tirdzniecību, rūpniecību, baudot pie tam visu plašākās un savas personīgās kultūras iespējamības un brīvības; kopīgi tiem jāreprezentē vienu vienīgu Latvijas nāciju. Iedzīvotāju vairākuma valoda, bez šaubām, ir viena no tām iezīmēm, kas noteic kādas valsts nacionālo seju.
Lai arī mūsu valstij piedotu tādu nacionālu seju, kāda piemīt daudzām citām, tad starp citu veikalniekiem un rūpniekiem, ar kuriem bieži ir darīšanas iebraucējiem, savos uzņēmumos būtu jāuzrunā katrs svešs pircējs vai valsts valodā, ar ko tie pierādītu savu piederību pie mūsu valsts un cieņu valsts valodai, jo viņiem taču te ir darba un eksistences pamati. Tāds solis nevienam kaunu nedarīs, bet gan izcels viņu kā apzinīgu pilsoni. Savādi un uzkrītoši būtu, ja Vācijā kāds veikalnieks iedomātos uzrunāt publiku franciski vai turciski.
Vasarnīcu īpašniekiem. Kā jau minēts ievadā, Latvija ir bagāta daudzām dabas krāšņumiem apveltītām vasaras atpūtai noderīgām vietām. Un šajā ziņā Rīgas apriņķis ieņem pirmo vietu. Te, bez Rīgas Jūrmalas pilsētas un Ķemeriem, vasaras atpūtas vietas ir vēl Vecāķos, Ropažos, Ogrē, Siguldā, Līgatnē, Pabažos, Neibādē. Dažas no tām, mūsu dabas skaistumiem apveltītajām vietām, ir ērti pieejamas pa dzelzsceļiem un šosejām, bet ir arī daudz tādu, kas aiz ceļu trūkuma nav sasniedzamas vai grūti pieejamas. Tādas vietas ir Vidzemes vidienē, Kurzemē Ventas krasti, Latgalē, Vidzemes un Kurzemes jūrmalā. Nākotnē, kad radīsies jauni dzelzsceļi un šosejas, šīs vietas var ieņemt cienīgu stāvokli tagad vasarā jau labi apdzīvoto atpūtas vietu vidū.
No Rīgas tuvumā atrodošām tādām vietām šimbrīžam gan neviena nekādā ziņā nevar mēroties un sacensties ar Rīgas Jūrmalas pilsētu, kurai, kā vecākai un plašākai peldvietai, ir tā priekšrocība, ka viņa atrodas tuvu Rīgai un satiksme ar to ir nesalīdzināmi ērtāka, kā ar visām citām atpūtas vietām.
Bet, neskatoties uz visu to, šīs vasarnīcu vietas pastāvīgi attīstās un, apzinoties savas vērtības, izlieto visus spēkus un enerģiju, lai saistītu pie sevis pēc iespējas lielāku skaitu vasarnieku. Kā viena tāda uzplaukstoša vasarnīcu vieta minama Ogre, kas kara gados no 1914.—1917. bija pa lielākai daļai nopostīta, bet pēckara gados tur uzcelts vairāk desmitu jaunu vasarnīcu. Arī Inčukalnā pēckara gados radusies neliela vasarnīcu kolonija.
Lai gan katrai vasarnīcu vietai piemīt savas īpatnējas vērtības, kas viņas izceļ, atšķir no pārējām un ar ko var saistīt vasarniekus un tūristus, kā piem. jūra, dziedinoši avoti, dabas krāšņumi, sauss veselīgs klimats, skuju koku meži un t. t., bet nav noliedzams, ka bez visa tā, katrā no šīm vietām, liela loma piekrīt labierīcībām un daiļumam. Labierīcības nedod daba, par tām jāgādā mums pašiem, resp. vietējām pašvaldību iestādēm un vasarnīcu īpašniekiem. Dabas daiļumi sastopami visās augšminētās vasaras atpūtas vietās, vienā lielākā, citās mazākā mērā.
Iztrūkstošos daiļumus varam vienmēr un visur papildināt pēc savas gaumes un ieskatiem, ņemot palīgā mākslas, zinātnes un technikas sasniegumus, un tādā ceļā izdaiļot mūsu darba, atpūtas un izpriecu vietas un to apkārtni, kā arī mūsu mājas un dzīvokļus. Ja runājam par vasaras atpūtas vietu labierīcībām un daiļumiem, tad ar to saprotam architektoniski glītas mājas, dārzus, parkus, apkārtnes dabu, ērtus un veselīgus dzīvokļus, labu veselīgu ūdeni, nebojātu gaisu, kanalizāciju, kārtīgus ceļus, ielas, trotuārus, putekļu novēršanu, ērtu un kārtīgu satiksmi un daudz cita. Kā redzams tie ir faktori, kas var sagādāt mums ērtu, patīkamu dzīvi un vasaras atpūtu.
Izvēloties vasaras atpūtas vietas, mēs parasti rēķināmies ar to labierīcību, daiļumu un labprāt vēlamies sastapt minētos faktorus vienkopus, un tas itin dabīgi, jo tie nav šķirami un abiem tiem jāsaplūst vienā nedalāmā harmonijā: kur nav labas iekārtas, tur trūkst daiļuma un otrādi. Labierīcības un daile būtībā ir plaši jēdzieni, un to robežas nav nospraužamas, jo cilvēka meklējošais un pētošais gars rada pastāvīgi jaunas labierīcības un pilnīgākus daiļumus. Kas neseko laika garam, neizlieto saimnieciskās nozarēs un vispār dzīvē kultūras jaunākos sasniegumus, tas attīstībā, resp. progresā, ne tikai stāv uz vietas, bet iet atpakaļ. Tādi mēs nedrīkstam būt. Visās valstīs cenšās vasaras atpūtas vietas izdaiļot un apgādāt ar visām labierīcībām. Mums jārīkojas tāpat.
Teiktais sevišķi ievērojams tiem vasarnīcu īpašniekiem, kas paši vien savas celtnes neizmanto, bet tās izīrē arī citiem. Bet arī tie, kas vasarnīcu vietās ceļ namus vienīgi pašu vajadzībām ir padoti pastāvošiem būvnoteikumiem un citiem noteikumiem, kas izdoti labierīcības un daiļuma labad. Kas tad Rīgas Jūrmalas pilsētas vasarnīcu īpašniekiem būtu jādara labierīcības un daiļuma labad? Par šo jautājumu varētu ļoti plaši izteikties, bet piegriezīsimies mūsu pašreizējiem reāliem apstākļiem un nedosim vaļu fantāzijai. Mēs labprāt redzētu mūsu jūrmalā ārzemniekus, sevišķi turīgos, bet nav jāpiemirst, ka tie pieraduši pie dažādām ērtībām, resp. komforta, kas mūsu peldvietām trūkst. Mums nav praktiski un grezni ierīkotu vasarnīcu, izpriecu vietu, greznas publikas, visa tā, kas apžilbina un aizrauj turīgus, dzīvespriecīgus ļaudis.
Nav mums tādu pirmklasīgu, modernu viesnīcu, kā Vakareiropas peldvietās. Mūsu vasarnīcās un viesnīcās nav pat vannu istabu, pie kā pieraduši ārzemnieki. Vanna vasarnīcā būtu patīkama arī mūsu pašu pilsoņiem, jo ļoti daudzi nevar peldēties jūrā vai upē. Mūsu jūrmalā gan netrūkst siltu vannu iestāžu, bet tās tomēr nevar sniegt to ērtību, ko vanna vasarnīcā. Nevien Rīgas Jūrmalas pilsētā, bet arī citās vasarnīcu vietās dzīvokļos ierīkojamas vannu istabas, bet tās varēs lietderīgi iekārtot vienīgi tad, ja būs ierīkots ūdens vads, tīra ūdeņa piegādei un kanalizācija netīrā ūdens novadīšanai. Mūsu ateju vietas nevar uzskatīt par higiēniskām; būtu kanalizācija, varētu ierīkot ūdensklozetus. Viesnīcu un pansiju istabās jābūt silta un auksta ūdeņa vadiem ar krāniem.
Bet kā tos ierīkot, ja nav kanalizācijas?
Tālāk Rīgas Jūrmalas pilsētas vasarnīcu īpašniekiem jārūpējas, lai viņu mājām būtu glīts un patīkams izskats. Peldu viesi labprāt izvēlas glītas mājas un par tādām arī vairāk samaksā. Pie mājas nedrīkst iztrūkt skaists dārziņš vai parks ar galdu un sēdekļiem. Labā laikā pieauguši un bērni labprāt uzturas ārā brīvā gaisā. Māju priekšdārziņos augošie koki un krūmi jākopj un jāraugas, lai tos nebojātu. Kultivēt krāšņuma kokus, krūmus, rozes un puķes gan katram nav pa spējai, jo tas prasa lielākus materiālus līdzekļus. Lai papildinātu vasarnīcu labu iespaidu, pie tām nedrīkst trūkt grantēti celiņi, kultivēti zāļu laukumi; statujas, mākslīgi uzbērumi, ūdens strūklas vēl vairāk izcels vasarnīcas apkārtnes daiļumu.
Protams, ka arī māju iekšējai iekārtai jāatbilst daiļuma un ērtības prasībām. Neglītu iespaidu atstāj dažāda stila, kā arī stipri nodriskātas un netīras mēbeles. Mēbeļu nevajaga daudz, pietiek ar nepieciešamajām mēbelēm, bet tām jābūt glītām un viena stila. Izīrējamās vasarnīcās būtu pielaižamas vienīgi koka, gludas mēbeles, kas viegli notīrāmās, tātad higiēniskas; polsterētās mēbelēs uzkrājas daudz putekļu un baktēriju un tāpēc tās nav vēlamas. Nebojāti un tīri logu priekškari nedrīkst izpalikt. Sienām, griestiem un grīdām jābūt labā stāvoklī un tīriem. Ja kādā dzīvoklī mitinājusies ar tuberkulozi slimojoša persona, tad telpas pirms izdošanas kādai citai personai izbaltināmas. Veseļošanās vietās, kur apmetās diloņslimnieki, ieteicams dzīvokļu sienas netapsēt.
Pirms vasarnīcas izīrēšanas, tā pamatīgi iztīrāma un mēbeles noliekamas savās vietās, lai īrnieks gūtu labu iespaidu. Mājai un žogam jābūt nokrāsotiem. Nelietot pārāk spilgtas krāsas, kas nogurdina acis. Lai nezustu vajadzīgā harmonija, tad uz viena gruntsgabala atrodošās ēkas un žogus nokrāsot vienā un tanī pat krāsā, pie kam mājām var piedot gaišāku toni, bet žogiem tumšāku, vai otrādi. Veci sabojājušies žogi jāatjauno. Gludu stiepļu žogi nav glīti, tāpēc no stieplēm pielaižamas vienīgi režģu sētas. Nepatīkamu iespaidu atstāj veci, sagāzušies žogi, ar satrunējušiem stabiem un latām, vai tādi, kam dažas latas norautas, vai nolauztas, kā arī sūnām apauguši. Saskaņā ar saistošiem noteikumiem žogiem jābūt glītiem. Dubļu aptašķītie žogi sezonas laikā šad un tad jānomazgā.
Žogu latu apakšējie gali parasti ātrāk satrunē, tāpēc ieteicams likt zem tiem dažu centimetru augstumā cementa pamatu. Praktiskākie un izturīgākie žogiem ir cementa stabi. Katru pavasari jāiztīra ūdens noteku renes un jāpārbauda kurināmās ierīces. Pagalmos augošo koku zari, ja tie traucē garāmgājējus, jāapgriež, tāpat jānopļauj zāle, kas kavē mājniekus ūdens pienešanā vai citās saimniecības darīšanās. Nokaltušus kokus vai krūmus nocirst. Nokaltušu lapu koku nociršanai nekāda atļauja nav vajadzīga; turpretim, ja nocērtami nokaltuši skuju koki, iepriekš jāpaziņo vietējam mežsargam, un tos varēs nocirst ar pēdējā piekrišanu. Lai nebojātu apkārtnes gaisu un nedotu iemeslu kaimiņiem sūdzēties par to, jāraugas, ka netīru ūdeni neizlietu sētas vidū, bet gan tam nolūkam ierīkotās šachtās.
Mēslu kastu un jau minēto šachtu vākiem jābūt cieši piegulošiem un pastāvīgi aiztaisītiem; kastes un šachtas jāiztīra, kad tas vajadzīgs.
Trotuāram gar gruntsgabalu jābūt pilnīgā kārtībā. Labs trotuārs ir līdzens, sākot no žoga līdz ielas renstelei ar nelielu slīpumu uz rensteles pusi. Nav ciešami sadrupuši, bedraini trotuāri. Kur koka vai cementa trotuāri ierīkoti augstāki par pārējo trotuāra joslas līmeni, tur zemās vietas piepildāmas ar oļiem vai balastu, lai visa josla būtu līdzena. Nav pielaižama trotuāra izbeigšanās pie kaimiņa robežas ar stāvu kritumu, kaut arī nelielu; savienojumu vietām jābūt vienādā līmenī. Pretējā gadījumā staigājot pa šādiem trotuāriem, sevišķi tumšā laikā, gājēji dabū ķermeņa satricinājumus. Augšminētais attiecināms arī uz nebruģētām ielām un tām, kur trotuāri taisāmi gar vienu pusi ielai. Kā šajās, tā arī tajās ielās, kur, saskaņā ar saistošiem noteikumiem, trotuāri vēl nav jāierīko, gruntsgabalu īpašniekiem ielu joslas, pa kurām staigā ļaudis, jānolīdzina, lai lietus laikā nerastos ūdens peļķes un būtu ērta iešana.
Kā bruģēto, tā nebruģēto ielu trotuāriem jābūt nevien tīriem, bet uz tiem nevar atļaut augt zālei, kaut arī gar žogiem vai gar renstelēm, jo tā traucē gājējus, nosmērējot viņu apavus un apģērbus. Nopļaujama arī uz nebruģētām ielām augošā zāle. Trotuāru aizsardzībai vietām ierīkoti koka stabiņi, bet tie nedrīkst būt satrunējuši. Vērība jāpiegriež gar ielu žogiem augošo koku un krūmu zaru, kas sniedzas pāri žogiem, kārtīgai apgriešanai. Sevišķi lietainā laikā piemirkušie zari nokaras vēl zemāk un birdina gājējam sejā ne vienmēr tīru ūdeni, jo koku lapas pastāvīgi uzkrāj ielas putekļus un netīrumus. Nav arī izslēdzams, ka pie šādiem apstākļiem zari var apskādēt gājēju redzes orgānus. Jārūpējas par pagalmu iebrauktņu izbruģēšanu ar gludu materiālu, kas varētu būt līdzīgs tam, no kā pagatavots trotuārs. Ar apaļiem un asiem akmeņiem izbruģētās iebrauktnes rada neērtības gājējiem.
Pilsētas valdei arī derētu pārbruģēt ielu pāreju vietas ar kaltiem akmeņiem vai citu kādu noderīgu materiālu.
Ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsētā gruntsūdens vietām stāv visai augstu, māju īpašniekiem, katru gadu augustā jāpārbauda viņu tīrīšanai piekrītošie grāvji un tie jāsaved kārtībā. Ziemas laikā jārūpējas ka galvenais satiksmes ceļš būtu līdzens līdz pat trotuāram, tāpēc vēja uznestās kupenes jānovāc un nedrīkst izslaucīt sniegu no ielu renstelēm, kur no tā rastos grāvim līdzīgs padziļinājums; pie ceļa šauruma, ieslīdot riteņiem šādos grāvjos, autobusi var apgāzties. Valsts karogi obligatoriski izliekami: pilsētās un bieži apdzīvotās vietās uz apdzīvotām ēkām, bet uz laukiem uz pagastu valžu, skolu, valsts un sabiedrisku iestāžu ēkām sekošās svinamās dienās: 26. janvārī, 1. maijā, 22. jūnijā, 11. novembrī, 18. novembrī, bet citos gadījumos uz policijas rīkojuma pamata.
Ārpus sezonas laika, vai noteiktāki sakot, kad vasarnīcas neapdzīvotas, karogi pie tām nav izliekami. Atsevišķos gadījumos (būvdarbu nobeigšanas, spāru svētku, nama īpašnieka vai ģimenes locekļu miršanas vai ģimenes svētku gadījumos) var izlikt uz attiecīga nama valsts karogu. Dekorēšanas vajadzībām var lietot mazus karodziņus, kā arī to nozīmējumus. Pret valsts karogu jāizturas ar cieņu. To nedrīkst izkārt nepiemērotā vietā un apstākļos. Nedrīkst izlikt saplīsušus, salāpītus, netīrus, vai satītus karogus. Karoga īstā vieta ir pie dzīvojamās ēkas un tāpēc ja to izliksim tālāk nost pie vārtiem vai pie sētas, garāmgājējs var gūt iespaidu itin kā mēs uzbāžamies tam ar savu karogu. Valsts karoga kātam jābūt samērīgam ar karogu, balti krāsotam un ar piemērotu galotni.
Lai nebūtu nesaprašanās ar īrniekiem, tad ieteicams vasarnīcu vai dzīvokli izdodot, abpusējos pienākumus un tiesības nokārtot ar rakstītu līgumu. Tad vasaras dzīvē radīsies mazāk nesaskaņu, un, ja īre nebūs samaksāta, saimnieks tiesā varēs pierādīt savu prasību. Īres līgumu veidlapas dabūjamas vietējās grāmatu tirgotavās. Beidzot jāaizrāda, ka mājas īpašniekam jārūpējas, ka katrs iedzīvotājs pierakstītos policijā, ar ko var veicināt peldnodokļa iekasēšanu.
Vasarnīcu īrniekiem.
Dažas vasarnīcas ir pietiekoši apgādātas ar mēbelēm un dažas pat ar saimniecības piederumiem, bet ir arī daudz tādu, kas trūcīgi apgādātas ar mēbelēm, nerunājot nemaz par saimniecības piederumiem. Mēbeļu pārvadāšana rada neērtības un tās vadājot bojājas. Saimniecības piederumi, kā gultas drēbes, trauki un virtuves lietas, sevišķi ģimenes cilvēkiem, pastāvīgi jāved līdzi. Ierodoties vasarnīcā katra ģimene vai atsevišķa persona ierīkojas pēc saviem ieskatiem, pēc iespējas ērti un patīkami. Guļamistabas mēdz iekārtot saules pusē. Dienas laikā pienākas tās labi izvēdināt. Lietišķi aizrādījumi nekad nav lieki, tāpēc, kārtības un saskaņas labā, atļaujos izteikt te dažus aizrādījumus: Esiet laipni pret saviem saimniekiem un līdziedzīvotājiem, bet izsargājaties no tuvākām attiecībām. Ievērojiet viņu tiesības, ja gribat, lai ievērotu jūsējās.
Nedariet īrētā dzīvoklī neko tādu, ko sev neatļautos pašu mājās, tāpēc nepiemirstiet veco sakāmvārdu: kas nesaudzē svešu mantu, tas arī savu neprot saudzēt. Nebojājiet un nepostiet saimnieka mēbeles, tās salaužot un nosmērējot; dārzā neaplaužiet kokus, krūmus, puķes; neatļaujiet arī saviem bērniem neko bojāt svešā dzīvoklī vai dārzā. Mūzika, dziedāšana un trokšņošana pielaižama vienīgi dienas laikā, bet nevis agri no rīta vai naktīs. Rītos daudzi mēdz atdusēties līdz plkst. 10, tāpēc līdz šai stundai jāizvairās no stiprāka trokšņa. Sevišķi nakts laikā mums jārēķinās ar līdzpilsoņu mieru. Daudzi pilsoņi, kas dienu Rīgā aizņemti darbā, vakaros mēdz agri iet gulēt un tāpēc tādās vasarnīcās, kur mitinās vairākas ģimenes, mūzika, dziedāšana un trokšņošana būtu jāpabeidz jau plkst.
22, visvēlākais 24.
Izņēmumu gadījumos, kā ģimeņu svētkos un svinībās, kad viesi neizklīst pirms pusnakts, jārūpējas par logu un durvju aiztaisīšanu, lai troksnis neizplūstu uz ārieni un netraucētu vietējo un apkārtējo vasarnieku mieru. Vakareiropas kūrortos un atpūtas vietās par nakts mieru tiek sevišķi gādāts un tanī nolūkā pat restorānus slēdz plkst. 24 un agrāk. Mums būtu jāpieturas pie noteikta režīma, jo Rīgas Jūrmalas peldvietas apmeklē nevien izpriecas, bet arī atpūtas un veseļošanās nolūkā. Par teiktā pareizību viens otrs lasītājs būs jau pārliecināts, jo ne vienreiz vien tiem gadījies dzirdēt jau labi sen pēc pusnakts iereibušu vīriešu un sieviešu ķērkšanu un spiegšanu, ko nevar saukt par dziedāšanu un kas tik neestētiski aizkar mūsu dzirdi.
Uz ielas.
Rīgas jūrmala nevar lepoties ar platām ielām un trotuāriem. Uzkrītoši šauras ielas un trotuāri sastopami Majoros. Ļoti apgrūtināta gājēju satiksme Jomas ielā, kura ir galvenā Majoros un kuras abās pusēs daudz veikalu un izpriecu lokālu. Dažs labs gruntsīpašnieks te varēja atdot pilsētai strēmeli savas zemes trotuāra paplašināšanai, no kā nebūt neciestu viņa īpašums, bet, par nožēlošanu, tādu pakalpojumu pilsētai un sabiedrības labā līdz šim te neviens nav darījis. Bet Bulduros, Rēzeknes prospektā, kur arī trotuāri šauri, gruntsīpašnieks Pārups savu jauno žogu ceļ jau dažus centimetrus atpakaļ. Kā dzird, viņa priekšzīmei sekošot kaimiņi. Lai izvairītos no sadursmēm, staigājot pa šauriem trotuāriem, pilsoņiem vienam pret otru jāpiekāpjas un cieši jāievēro savu līdzpilsoņu ērtības.
Tas neradīs sevišķas grūtības, ja vien pildīsim sekošus noteikumus: kad ielas pārpildītas gājējiem, kas gadās pievakarē, tad, ejot pa šauru trotuāru, nav jāturas vairākām personām blakus, jo tādā gadījumā pretimnācējiem bieži vien jānokāpj uz bruģa vai jāspraužas cauri jūsu ķēdei. Pieklājīgi pilsoņi tā nemēdz iet. Vietām trotuāri tik šauri, ka tikko viena persona otrai var paiet garām. Publikas sastrēgumu gadījumos viens otrs gājējs varētu nostāties trotuāra malā un mazliet nogaidīt līdz rastos iespēja turpināt ceļu. Ja arī kāds nerīkotos kā še aizrādīts, tad nekad nevajaga tam to pārmest, jo tas var izsaukt protestus un neapmierinātību no pretējās puses.
Īstam džentlmenim jāprot pavadīt savu dāmu pa ceļu vai trotuāru ar pienācīgu veiklību, lai nerastos sadursme ar pretimnācējiem, kas nevarētu neatstāt nepatīkamu iespaidu arī uz dāmu. Ja nesami kādi lielāki priekšmeti, vai arī tādi, kas varētu nosmērēt gājējiem apģērbu, tad ejiet pa bruģi, resp. ielas braucamo daļu, turoties pa labi.
Savas drošības labad gājējiem jāievēro satiksmes noteikumi. Lielākā daļa nelaimes gadījumu uz ielām rodas aiz pašu gājēju neuzmanības un kustības noteikumu neievērošanas. Ejot pa ielu nenogrimstiet domās par savām darīšanām, bet piegriežiet vērību ceļam, tad neuzdrāzīsaties virsū kādam pretimnācējam un nenokļūsat zem automobiļa vai citas kādas braucamās ierīces. Drošākais ceļš gājējam ir trotuārs. Ejot turaties vienmēr pa labi un arī ceļu pagriežat pa labi. Līdz ko jāiet pāri kādai ielai, tad vispirms paskatāties vai tā ir brīva, vai netuvojas kāds braucējs.
Pilsētās, kur liela satiksmes rosība, pāriet ielas var tikai to krustojumos, pie kam nekad nevajaga iet diagonāles virzienā, t. i. šķērsām pāri ielas krustojuma centram, pa laukuma plātāko vietu, kur no visām četrām pusēm draud briesmas, jo nav iespējams vienā laikā skatīties uz visām pusēm. Trotuāru atstājot, pametiet skatu uz ielu pa kreisi, bet nonākot ielas vidū, raugāties pa labi, jo no šīs puses jums var tuvoties braucēji. Ja ejot pamanat braucēju, kas virzās jums tieši pretim, tad labāk apstājaties un paceļiet roku augšā, bet nelēkājiet viņa priekšā šurp un turp, jo tādas kustības var samulsināt braucēju un var notikt nelaime.
Automobiļu un motociklu vadītāji, tuvojoties ielu krustojumam, kur viņiem jāiegriežas, norāda iegriešanās virzienu, pirmie ar bultu, otrie ar roku, ko paver iegriešanās virzienā.
Nekad nevajaga lekt laukā no ejoša tramvaja vai autobusa, tāpat arī jāsargas ielēkt tiem ejot, jo tādos gadījumos jūs varat paklupt un jums var uzbraukt no muguras puses nākošais automobilis. Izkāpuši ielas vidū no tramvaja, apstājaties un nogaidiet līdz aiziet tramvajs un tad turpiniet ceļu. Vēl arvien novērojam, ka daži pilsoņi, ejot pa ceļu, negrib vai neprot pienācīgi lietot savus lietus sargus vai spieķus. Dāmas gan šinī ziņā grēko mazāk, traucējot satiksmi vienīgi lietainā laikā, bet kungi, turot lietus sargus vai spieķus padusē vai tos vicinot gaisā, apdraud gājējus.
Ja satiekat draugus un ir vajadzība kādus vārdus pārmainīt, tad neapstājaties trotuāra vidū, bet novirzāties malā, lai netraucētu pārējos gājējus.
Satiekoties uz šaura trotuāra ar vecākām personām, pienākas dot iespēju iet gar mājas fasādi vai žogu. Ja kāds kungs spiestu dāmu vai bērnus nokāpt uz bruģa, lai pats ietu pa trotuāru, būtu stipri nepieklājīgi. Jaunām dāmām un meitenēm pienākas dot iespēju vecām personām iet pa drošāko un labāko ceļa daļu. Neatļaujiet bērniem spēlēties vai skraidīt pa ielas braucamo daļu. Tāpat noliedziet viņiem spēlēties grāvju malās smiltīs un tās bērt grāvjos vai citādi kā tos bojāt. Ieteicams griezt vērību uz to, lai bērni nebraukātu ar velosipēdiem pa galveno satiksmes ceļu, sevišķi, lai to nelietotu apmācoties braukšanā, tāpat, lai nebrauktu pa divi uz viena velosipēda.
Pēdējos gados nākuši priekšā gadījumi, ka neapzinīgi, izlaidīgi jaunekļi postījuši vasarnīcu žogus, izkārtnes un t. t. Ja vien pamanat šādus nosodāmus darbus, tad tūdaļ pa tuvāko telefonu vai citādā ceļā paziņojiet vietējai policijai, lai nelieši neizbēgtu pelnītam sodam. Ja naktīs ejat mājās no dejas lokāliem vai citām izpriecu vietām, tad nekliedziet un netrokšņojiet, jo tas nepiedien izglītotiem cilvēkiem un nav savienojams ar labo toni.
Jūras krastā
Dodoties uz jūru pa ieliņām, kas ved pāri kāpām, nav ērti iet diviem blakus, jo trotuāri šauri un jādod iespēja arī pretimnācējiem iet pa to pašu trotuāru vai laipu, tāpēc ejiet viens aiz otra, laižot dāmu vai savu kollēgu sev pa priekšu. Satiekoties divām, viena otrai pretim nākošām personām kāpās uz šauras laipas, jānokāpj lejup ejošai, jo otrai būtu grūti kāpt pret kalnu pa smiltīm. Ja nākamībā radīsies iespēja ierīkot trotuārus vai laipas ieliņu abās pusēs, tad staigājot uz jūru un atpakaļ varēs turēties vienmēr ieliņu labā pusē un tad nebūs pretimnācēju, kam ceļu griezt.
Neizģērbjaties peldkabīnu priekšā un nenovietojiet savu apģērbu sēdēšanai izliktos kurvjos, krēslos vai uz beņķiem. Cenšaties nepārkāpt pilsētas domes izdotos noteikumus par uzturēšanos un braukšanu krastā. Nekāpjiet zvejnieku atstātās laivās un nebojājiet žāvēšanai izkārtos tīklus. Vizinoties kanoe sporta laiviņās vai citās kādās ūdenssporta ierīcēs, nebrauciet jūrā tālāk par trešo beņķi. Ziemā ledū nereti sastopamas platas plaisas, kas dažreiz pārklātas ar plānu ledus kārtu un top liktenīgas neapdomīgam gājējam. Daži vārdi jāteic par krasta izrakņāšanu. Galvenie racēji ir dažāda vecuma bērni. Ir prieks noskatīties, ar kādu baudu un interesi mazie stundām ilgi veido no smiltīm visādas figūras un celtnes. Tāda nodarbošanās viņiem nav liedzama, jo tā vingrina gara spējas, attīsta domāšanu un daiļjūtas.
Arī daži pieauguši pilsoņi, sevišķi tēlnieki, mēdz parādīt savu mākslu, izveidojot smiltīs dažādus tēlus. Pret visu to nebūtu ko iebilst, ja vien mazie un lielie mākslinieki, darba vietu atstājot un mājās dodoties, nepiemirstu savus izrakumus un veidojumus nolīdzināt. Nepiemirsīsim, ka atstātās bedres traucē pastaigāšanos, sevišķi vakaros, kad tumšs, pie kam viens otrs gājējs var paklupt, izmežģēt kāju vai dabūt triecienu. Tāpēc pieradiniet savus bērnus rakumus nolīdzināt; raugāties paši, ka viņi to darītu un piekodiniet par to arī savām bērnu meitām. Tad nebūs iemesla sūdzēties par krasta izrakņāšanu.
Tā krasta daļa, kas apaugusi ar zāli vai sūnu, sargājama no izrakņāšanas, jo pretējā gadījumā var rasties irdena smilts, kuru stiprāki jūras vēji aiznes tāli prom un ar to apber auglīgas vietas, vai aiz kāpām atrodošās gruntis. Aiz aprādītā iemesla jāraugas, ka bērni vai pieaugušas personas kāpās nenoplēstu sūnu, neraktu un nebojātu tur augošos kokus un krūmus. Aizsardzībai pret bojāšanu, kāpas apžogotas. Ja starp bērniem izceļas kādas ķildas, tad griežaties ar aizrādījumiem pie vainīgo bērnu vecākiem vai pavadoņiem, bet paši nesodiet citu bērnus. Tā, reiz kāds mazais pakampis otra gumijballi un ar to bēdzis. Cietēja māte dzinusies viņam pakaļ un to notvērusi. Mazais balli labprāt negribējis atdot un tāpēc dāma pielietojusi varu. Tas izsaucis dažu pieaugušo pilsoņu un arī bērna mātes iejaukšanos, aiz kā izcēlies nepatīkams jandāliņš. Vai šinī gadījumā nebija prātīgāki sekot bērnam, līdz viņš sasniedz savu māti vai pavadoni, un ar pēdējo mierīgā garā lietu nokārtot?
Bija laiki, kad kailuma demonstrēšana un abu dzimumu koppeldēšanās mūsu jūrmalas peldvietās bija ierobežota ar morāles aizspriedumiem. Tagad turpretim, ja vien ievēro kailpeldēšanās noteikumus, tādu aizspriedumu vairs nava. Ir pacēlušās balsis, ka peldkostīmu lietošana jūras krastā būtu ierobežojama ar noteikumu, ka tos varētu lietot vienīgi peldoties, un, lai nebūtu piedauzīgi, tad pastaigājoties pa krastu jānēsā virs kostīma peldmētelis, kā to darot ārzemju peldvietās. Jājautā, vai izdodot tādu rīkojumu mēs lieki neierobežotu pilsoņu brīvību un veselības kopšanu? Ja staigāšana peldkostīmā atzīstama par neētisku, tad jau tanī nebūtu atļaujams arī ieiet no krasta ūdenī un otrādi, nebūtu atļaujams vāļāties smiltīs, apsauļojoties u. t. t.
Tad pilsoņiem būtu jāatsakās no visām tām ērtībām, gaisa un saules vannām, pie kā jau gadiem esam pieraduši. Mums liekas, ka ja vien kāds indivīds, ieraugot peldkostīmā ģērbušos personu, neiedomāsies ko neētisku, un ja pēdējā neatļausies sev kādas neestētiskas kustības, bet uzvedīsies pieklājīgi, tad nekas tādu sajūtu nevarēs modināt. Te vēl jāpiemin, ka aiz pieklājības jāsargas vienas kārtas personām traucēt otras viņu noliktās peldstundās, uzturoties ilgāki kāpās vai ierodoties agrāki. Tīrs krasts, tīri parki atstāj labu iespaidu, par ko priecāsies katrs pilsonis. Tāpēc jāsargas tos piemēslot ar papīriem un ēdiena atliekām. Mums jāņem vērā, ka pēc mums arī kādi citi var apmesties tajā pat vietā, kur mēs pusdienojām un tur, pamestos atkritumos, aptraipīt savus apģērbus.
Atkritumi un papīri jāsavāc un jānovieto izliktās kastēs, vai ņemt līdzi, līdz radīsies iespēja no tiem atsvabināties. Neprātīgi rīkojas tie, kas sadauza pudeles, piemēslojot zemi ar stikla drumstalām.
Restorānos un kafejnīcās
Šajās vietās jaunieši un arī vecāki cilvēki mēdz iegriezties, lai pavadītu kādus jautrus brīžus, pie mūzikas skaņām, priekšnesumiem un dejām. Ja viss norit kārtīgi, tad laiks paiet omulībā un visi ir apmierināti. Bet gadās starp apmeklētājiem arī ļaudis, kas nesaprot pieklājību un labas manieres, uzvedas uzkrītoši, piedauzīgi un pat aizkar citus viesus. Tādos gadījumos ieteicams viesiem personīgi pret tādiem neuzstāties, bet dēļ viņu ierobežošanas griezties pie veikalveža vai pārvaldnieka. Ja pēdējie nepanāks kārtību, viņi griezīsies pie policijas. Kādam viesim var nepatikt viens vai otrs programmas numurs, bet tam nepienākas atklāti parādīt klātesošiem savu neapmierinātību, vai sakarā ar to izteikt kādus pārmetumus artistiem, vai citādi viņus aizskart.
Neapmierinātais viesis ar saviem iebildumiem var griezties pie jau augstāk minētām restorāna administrācijas personām. Ja jums nebūtu pa prātam pasniegtie ēdieni vai dzērieni, tad neizsakāt pārmetumus viesmīlim, viņš nav vainīgs, bet liekiet palūgt veikalvedi vai pārvaldnieku un izskaidrojaties ar viņu. Iegājuši restorānā nespiežaties nekautrīgi pārpildītā telpā, lai pēc brīža atkāptos aiz vietu trūkuma. Neieņemiet tādu vietu, kur jūs varat traucēt garāmiešanu. Iedoma, ka, ja nauda kabatā un galds piekrauts, var atļauties sev visu ko, neievērojot pat klātesošo intereses, neapšaubāmi mežonīga. Katrs labi audzināts cilvēks sapratīs, ka labsajūta un omulība var valdīt tikai tad, ja visi viesi ietura sevi pieklājības robežās.
Restorānos, protams, viesi var savā starpā sarunāties, bet nepienācīgi būtu vest sarunas stiprā balsī vai dziedāt nevietā un tādā kārtā traucēt pārējos viesus. Neuzbāžaties viesiem ar vēlēšanos iepazīties un neielaižaties vārdu maiņā ar nepazīstamu cilvēku, sevišķi ja manat, ka jums ir darīšana ar slikti audzinātu cilvēku. Bet citādi vispār esiet pieklājīgi pret pārējiem viesiem, kaut arī nepazīstamiem, jo turpmāk dzīvē varat tapt pazīstami un tad pielaistā netaktība var būt par šķērsli jūsu labai saskaņai. Dejojot izturaties galanti un pieklājīgi. Neaizmirstiet, ka gracioza deja atstāj labu iespaidu, bet pretīgi ir redzēt dažu dejotāju neestētiskas kustības un izturēšanos. Neapgrūtiniet ar uzbāzību, lieku laipnību vai pakalpību, citu viesu dāmas.
Uz dzelzsceļa
Dodoties ceļā dažas personas nokavējas un tad dara visu lielā steigā; protams, ka tādā gadījumā jau doma vien par varbūtēju vilciena nokavēšanu mūs uztrauc un padara nervozus, sevišķi vēl ja vilcieni iet reti. Uzbudinājumā mēs šo to aizmirstam, pazaudējam; beigās pat lecam vilcienā iekšā, kad tas jau sācis kustēties. Tam tā nu nevajadzētu būt, jo aiz minētiem apstākļiem varam zaudēt patīkamo ceļa labsajūtu. Sevišķi bīstama ir ielēkšana un izlēkšana no ejoša vilciena, jo aiz tā bieži notiek nelaime ar pasažieriem. Iekāpjot vilcienā jāievēro arī pārējo pasažieru intereses.
Turpretim pie vilcieniem, kas vasarā atiet uz Rīgas jūrmalu redzam sekošas ainas: padotais vilciens nav vēl paspējis apstāties, kad jau pasažieri viens otru grūzdami, viens otram pār galvu, stumjas iekšā vagonos, pie kam bieži vien novērojam vīriešus, kas nerēķinās pat ar dāmām un bērniem, kurus atgrūž no kāpnēm, lai paši iekāptu. Tas nebūt nav džentlmeniski un tādām personām godu nedara. Nav laipni katram jaunam iekāpējam tūliņ uzsaukt: „Nav vietu!“, ar ko nostājaties naidīgi pret svešnieku, jo bieži vien pasažiers iekāpj un atrod vietu kur stāvēt. Tādā gadījumā jūs uz vietas izbaudāt savu vārdu nepatiesību, šaursirdību un jutīsaties neveikli. Neviens labprāt nevēlas gaidīt nākošo vilcienu un tāpēc spraužas iekšā pārpildītā vilcienā.
Dzelzsceļa noteikumi gan aizliedz aizsprostot ieeju vai izeju vagonos, vilcienam kustoties vai stāvot, bet par nožēlošanu, uz Rīgas Jūrmalu atiejošo vilcienu sastāvi, līdz šim izrādījušies par nepietiekošiem, un dzelzsceļa administrācija nav pratusi ierīkot tā, ka kasēs pārdotu biļetes atejošam vilcienam tikai tādā skaitā, cik tajā sēdvietu, bet tā kā tās pārdod bez kāda iepriekšēja aprēķina, tad arī rodas ieeju un izeju aizsprostojumi.
Lai gan vilcienos neviens nevar pretendēt uz jau aizņemtu sēdvietu, vai kādām sevišķām ērtībām, kā vien tām kas paredzētas noteikumos publikai uz dzelzsceļiem, tomēr arī šeit pasažieri, aiz pieklājības un godprātības principiem, var viens otram izpalīdzēties un sagādāt patīkamu kopceļojumu. Ceļa iespaidi paliek atmiņā un mēs neaizmirstam ceļā gūtos pakalpojumus un pretimnākšanu. Bieži gadās, ka ar ceļa biedriem, kas šodien mums vēl sveši, jau nākamās dienās mūs saista dzīves apstākļi, veikalā vai dienestā. Ja pie pirmās satikšanās būsim izpildījuši savus pieklājības pienākumus, tad atkalredzēšanās mums būs jo patīkamāka. Pēc iespējas mums jābūt pakalpīgiem dāmām un vecākiem kungiem. Tiem var izpalīdzēt iekāpt un izkāpt, novietot ceļa lietas, pasniegt tās viņiem izkāpjot.
Vecākai dāmai vai vecākam kungam atdot savu sēdvietu ir godprātīgi. Gadās, ka vagonā stāv dāma ar bērnu uz rokas, vai kāda nespēcīga veca sieviņa, bet turpat blakus sēž cita māte un viņai blakus redzams veselīgs zēns; pēdējā tomēr neatrod par vajadzīgu likt savam zēnam pacelties un dot vietu kādai no minētām, pie tam viņas brauciens nepārsniedz vienu stundu. Vai zēns nomocītos, ja stundu pastāvētu kājās?
Ar dāmu var uzsākt sarunas sakarā ar kādu pakalpojumu, ko jūs viņai izdarat, bet nepienākas to darīt bez iemesla.
Nepienākas traucēt pārējos pasažierus ar dziedāšanu, skaļām sarunām vai citādu piedauzīgu izturēšanos. Preču vagonos, kas pielāgoti pasažieru vešanai, nepieklājas nostāties durvīs ar muguru pret pārējiem pasažieriem, jo gaisu vēlās elpot visi, kā arī skatīties laukā pa vaļējām durvīm.
Neapgrūtiniet nevienu ar saviem aizsaiņiem, neliekat tos uz sola, bet zem sola vai tīklā virs soliem. Bieži gadās ķildas logu atvēršanas dēļ. Protams, ka, ja logi atvērti vagona abās pusēs, var rasties caurvējš; tāpēc to atvēršanai vajadzīga pasažieru vairākuma piekrišana. Attiecīgā gadījumā ar laipnu lūgumu var vairāk panākt nekā ar rupju uzstāšanos. Citu pasažieru taisnīgās prasības vienmēr jāievēro.
Pasažieriem un publikai stacijās un vilcienos jāievēro visi dzelzsceļu virsvaldes izkārtie uzraksti, kā arī jāpadodas dzelzsceļu darbinieku rīkojumiem un norādījumiem. Pēdējiem jābūt laipniem pret pasažieriem un viņiem pēc iespējas izpalīdzīgiem; savas prasības jāuzsāk ar vārdiņu „lūdzu“.
Nelaimes gadījumā nevajaga padoties paniskām bailēm un zaudēt pašsavaldīšanos. Šādos gadījumos ar asprātību un apķērību var savaldīt pārsteidzīgos. Ļoti bieži gadās, ka pasažieri aizmirst vilcienos savas mantas. Tādos gadījumos, ja par aizmirsto mantu attopas tūliņ pēc vilciena aiziešanas, jāgriežas stacijā pie dežuranta un jāpaziņo tam par šo atgadījumu, apzīmējot vagonu un vietu, kur sēdējis. Dežurants pa telefonu lūgs nākamās stacijas dežurantu uzdot konduktoru brigādei aizmirsto mantu uzmeklēt, kuru atrašanas gadījumā nosūta tai stacijai, kur paziņots izsniegšanai īpašniekam. Ja pasažieris konstatē zaudējumu daudz vēlāk, pat kad vilciens jau pienācis gala stacijā, tad ar pieprasījumu vai manta atrasta, jāgriežas pie tā vilciena gala stacijas dežuranta vai priekšnieka, jo vilcienos atrastās mantas nodod šajās stacijās. Tādas uz Rīgas–Ventspils ceļa gala stacijas no vienas puses ir Rīga, no otras Dubulti, Sloka, Ķemeri, Tukums, Ventspils, atkarībā no tā, līdz kurienei kāds vilciens iet. Gala stacijās atrastās mantas uzglabā 1—1½ mēneša, pēc kam pārdod vairāksolīšanā.
Atrodu par lietderīgu še pievienot saistošos noteikumus publikai uz dzelzsceļiem:
Stacijās un vilcienos publikai un pasažieriem aizliegts: Trokšņot un nepieklājīgi uzvedoties traucēt citu pasažieru mieru, ērtības un vispārēju kārtību; dziedāt staciju telpās un vispārējos vagonos; izģērbties vispārējos vagonos, izņemot guļamvagonus; aizsprostot vai aizslēgt vagonu vai kupeju durvis, izņemot guļamvagonus; lietot spirta, bencina vai citus aparātus ēdiena pagatavošanai vai citām vajadzībām; lietot vagonu apgaismošanai savas sveces vai citus nedrošus apgaismošanas līdzekļus; apturēt vilcienus, izņemot nelaimes gadījumus; bojāt dzelzsceļiem piederošus priekšmetus, ietaises un vispārīgi dzelzsceļa īpašumu; rakstīt uz sienām, galdiem, soliem vai viņos iegriezt kaut kādus uzrakstus; iznīcināt vai bojāt stacijās un vagonos izliktus uzrakstus.
Sanitārā ziņā publikai un pasažieriem ir jāievēro tīrība, kamdēļ aizliegts: Spļaut uz grīdas vai izmētāt stacijās un vagonos dažādus netīrumus un atkritumus, par piem.: ēdamo vielu atliekas, papīrus, gružus, cigāru un papirosu galus u. t. t. Tāpat aizliegts šos priekšmetus mest ārā pa vagonu durvīm vai logiem; kāpt ar apautām kājām vagonos uz galdiem un soliem, vai arī atbalstīties ar kājām pret galdiem vai solu malām. Bez tam aizliegts lietot vagonu atejas vietas vilcienam stāvot stacijās.
Smēķēšana aizliegta sekošās vietās: Stacijās: staciju bufetēs pie vispārējiem ēdamgaldiem; atsevišķās dāmu istabās; bagažas un preču noliktavās; uz preču peroniem un vagonos, kuri atrodas pie minētiem peroniem; koku materiālu un kurināmo vielu noliktavās; bencina un citu ugunsnedrošu vielu noliktavās. Vilcienos: visos pasažieru vagonos, uz kuriem ir uzraksti “Smēķēt aizliegts”, kā arī minēto vagonu koridoros pat tanīs gadījumos, kad visi tādos vagonos braucošie pasažieri tam piekristu; vagonos, uz kuriem ir uzraksti “Sievietēm un bērniem”; preču vagonos, kuros pārvada dzīvniekus, kā arī uz atklātiem vagoniem, uz kuriem pārvadā viegli aizdegošās preces; laikā no 1. maija līdz 15. oktobrim aizliegts smēķēt uz visiem vagonu bremžu vaļējiem laukumiem.
Stacijās un vilcienos aizliegts aizņemt tādas vietas, kuras citi pasažieri ir jau aizņēmuši un, aizejot uz īsu brīdi, novietojuši uz tām kādu viņiem piederošu priekšmetu. Pasažieriem jāieņem vietas attiecīgo klašu vagonos, kamēr vilciens vēl nav sācis kustēties.
Vilcienam kustoties aizliegts iekāpt un izkāpt no vagoniem, pāriet no viena vagona otrā, stāvēt uz vagona kāpšļiem, vagonu bremžu vaļējiem laukumiem un vagonu durvīs. Bez tam aizliegts aizsprostot izeju vai ieeju vagonos kā vilcienam kustoties, tā arī stāvot.
Aukstā laikā, kad vagonus apkurina, aizliegts atvērt logus un durvis. Pārējā laikā (vasarā) atļauts atvērt pasažieru vagonos logus, bet pārbūvētos, vai iekārtotos preču vagonos arī vagonu durvis. Uz pasažieru vairākuma vēlēšanos vagonu logus, bet pārbūvētos vai iekārtotos preču vagonos vagonu durvis, atļauts atvērt vagona abās pusēs. Klases vagonu durvis uz publikas vēlēšanos atļauts atvērt tikai vilcienam stāvot stacijās. Lietus laikā vagonu logi un durvis aiztaisāmi. Vagonos ar kupejām kupeju durvis uz katrā kupejā braucošo pasažieru vairākuma vēlēšanos atveramas vai aiztaisāmas.
No plkst. 8 līdz 22 pasažieriem aizliegts uzcelt vagonos paceļamos plauktus gulēšanai. Izņēmumi pielaižami vienīgi guļamos vagonos. Bez tam aizliegts aizņemt gulēšanai plauktus, kuri ierīkoti vagonos pasažieru rokas bagažas novietošanai.
Visos vagonos aizliegtas hazarda spēles un alkoholisku dzērienu lietošana, kā arī redzami iereibušu pasažieru iekāpšana un braukšana. Tāpat aizliegta dažādu gadījumu muzikantu vai tirgotāju (izņemot laikrakstu pārdevējus) apkārtstaigāšana un tirgošanās pa vagoniem, kā vilcienam stāvot stacijās, tā arī ejot. Alkoholisku dzērienu lietošanas aizliegums neattiecas uz Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības restorān-vagoniem viņu kustības laikā.
Rīgas Jūrmalas pilsētas saistošie noteikumi
1930. gada pašvaldības noteikumi par peldvietām, sanitāriju, tirdzniecību, satiksmi, būvniecību un nodokļiem.
Rīgas Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi.
Peldlaiks.
Peldēšanās jūrā atļauta darbdienās no plkst. 6 līdz 8 abiem dzimumiem kostīmos; no plkst. 8.15 līdz plkst. 10 vīriešiem bez kostīmiem; no plkst. 10.15 līdz plkst. 12 sievietēm bez kostīmiem; no plkst. 12 līdz 24 peldēšanās visā jūrmalā atļauta kā vīriešiem tā arī sievietēm tikai kostīmos. Noliegta uzturēšanās kāpās no plkst. 8 līdz 12 pretējam dzimumam, kam pašreiz nav peldlaiks. Svētdienās un svētku dienās peldēšanās jūrā atļauta visu dienu abiem dzimumiem kostīmos. Zvejnieki un zvejnieces, kad strādā sava aroda darbus, tāpat sanitārā komisija un policijas darbinieki, kad tie izpilda savus amata pienākumus, nav saistīti ar peldstundu ievērošanu. Jūrmalā uzstādītos kurvjus, krēslus un beņķus nav atļauts lietot kā peldkabīnes, t. i. izģērbjoties novietot uz tiem apģērbu.
Lopus atļauts peldināt jūrā tikai no plkst. 3 līdz 5.
Fotografēšana visā garā jūras malā un kāpās vasaras sezonā pa peldēšanās laiku aizliegta. Slēgtās telpās jūras krastā fotogrāfu iestādes atļautas sekošās vietās: Bulduros Rēzeknes prospekta galā, Majoros Robežu, Teātra un Kungu ielas galos, Dubultos Jūras ielas galā un Mellužos Peldu ielas galā.
Tāpat arī aizliegta uzturēšanās jūrmalā un kāpās ar tālskatiem līdz plkst. 12.
Labierīcība.
Māju numuru koka vai skārda tāfelēm jābūt 13½” × 10½” lielām, un uz tām uzrakstāmi pareizā valsts valodā rajona un ielas nosaukums, numurs un nama īpašnieka vārds. Tāfelīšu paraugu var redzēt pilsētas valdē. Izkārtņu uzrakstiem arī jābūt pareizā valsts valodā. Ja uzrakstos lietotu bez valsts valodas vēl kādu citu valodu, tad pirmās tekstam ierādāma galvenā vieta un tās formai un saturam jābūt ne mazākam kā tekstam citā valodā. Braukšanas ātrums ar automobiļiem un motocikliem pa šoseju un ielām gar jūrmalu nedrīkst būt lielāks par 25 klm. stundā. Pa Jomas ielu Majoros atļauts braukt ar minētām ierīcēm ne ātrāk par 15 klm. stundā.
Vasarnīcu skursteņi slaukāmi mazākais vienu reizi sezonā. Turpretim viesnīcu, traktieru un citu tirdzniecisku uzņēmumu telpu skursteņi slaukāmi mazākais reizi mēnesī. Slaucīšanas darbi jānodod pilsētas pieņemtam slaucītājam. Ateju un netīrumu bedres nedrīkst būt pārpildītās. Tām jābūt ar cietām virsām.
Trotuāru ierīkošana, izlabošana, kārtībā turēšana un aptīrīšana, grāvju tīrīšana, kā arī ielu, ceļu un kājceliņu kārtībā turēšana piekrīt gruntsgabalu īpašniekiem vai viņu vietniekiem, resp. lietotājiem, cik tālu to gruntsgabali pieslejas pie ielām un ceļiem. Kur grāvji nav rakti līdztekus ielām un ceļiem, tur to kārtībā turēšana piekrīt zemes īpašniekam, resp. viņa vietniekam vai lietotājam, pa kura zemi tie iet. Grāvjus starp trotuāru un ielu, kur tie vajadzīgi, rok un tīra gruntsgabalu īpašnieki vai lietotāji, katrs gar savu grunti.
Trotuāri taisāmi gar abām pusēm sekošām ielām: Bulduros: Lielajam, Vidus, Kāpu un Rēzeknes prospektam, no jūras līdz Rīgas ielai, 1,29 m. platumā; 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. un 17. līnijai ne šauraki par 0,82 m.;
Upes, Dārza un Muižas ielai ne šaurāki par 1,29 m. Edinburgā: Edinburgas prospektam, Jūras un Piestātnes ielai, Robežu ielai no dzelzsceļa līdz jūrai 1,29 m. platumā; Robežu ielai no dzelzsceļa līdz Vecrīgas ielai 0,82 m. plati; Rīgas ielai no Robežu ielas līdz „Avotu“ mežsarga gruntsgabalam 0,82 m. platumā. Majoros: Lienes, Jomas, Jūras, Tirgoņu un Ērgļu ielai, kā arī Rīgas ielas tai daļai, kas sākas pie Dubultu Robežu ielas un beidzas pie Majoru dzelzsceļa stacijas 1,29 m. platumā; visām uz jūras krastu izejošām ielām, sākot no dzelzsceļa stigas pāri kāpām 0,82 m. platumā; Viktorijas, Aleksandra, Konkordijas un Jaunai ielai, starp dzelzsceļa stigu un Rīgas ielu 0,82 m. platumā; Rīgas ielai, starp Jauno un Robežu ielu 0,82 m. platumā.
Dubultos: Robežu ielai, starp Majoriem un Dubultiem, Gončarova, Mellužu un Baznīcas ielai, Vecam tirgus laukumam un Mellužu prospektam
1,29 m. platumā. Mellužos: Mellužuprospektam, starp Kalēja un Mežsarga ielu 1,29 m. platumā; Kanāla ielai, sākot no dzelzsceļa stigas līdz jūras krastam 1 m. platumā.
Asaros: Piestātnes ielai, sākot no dzelzsceļa stacijas līdz Asaru prospektam 1,29 m. platumā. Trotuāri taisāmi gar vienu pusi sekošām ielām: Bulduros: Nikolaja prospektam labā pusē, virzienā no Lielupes uz jūru; Meža prospektam kreisajā pusē, sākot no 5. līnijas, virzienā uz Edinburgu; Piestātnes ielai labā pusē, virzienā no Bulduriem uz Edinburgu; Smilšu ielai labajā pusē, virzienā no jūras uz upi; Upes prospektam labā pusē, virzienā no piestātnes uz Nikolaja prospektu; Dārzkopības alejai kreisā pusē, virzienā no Bulduru piestātnes uz dārzkopības skolu 1,29 m. platumā. Rīgas ielai labā pusē, sākot no Rēzeknes prospekta līdz gruntsgabalam Nr. 50, bet tālāk līdz dārzkopības skolas jaunai ēkai kreisā pusē 0,82 m. platumā. Edinburgā: Kara ielai labā pusē, virzienā no Bulduriem uz Edinburgu 1,29 m. platumā. Parka ielai kreisā pusē, virzienā no jūras uz upi 0,82 m. platumā.
Šķērsielai, starp pareizticīgo baznīcu un gruntsgabalu Robežu ielā Nr. 5, kreisā pusē, virzienā no Majoriem uz Bulduriem 1,29 m. platumā. Majoros: Jaunai ielai starp Rīgas ielu un Lielupi labā pusē, virzienā no jūras uz upi; gar dzelzsceļa stigas kreiso pusi no Robežu ielas līdz Teātra ielai, virzienā no Robežu ielas uz Majoru staciju 0,82 m. platumā. Dubultos: Slokas ielai; ceļam līdz bij. Berlina un Šalita koku fabrikai labā pusē, virzienā no tirgus laukuma uz koku zāģētavu; Jaunam prospektam kreisā pusē, virzienā no Dubultiem uz Mellužiem; Stacijas ielai kreisā pusē, virzienā no Dubultiem uz Mellužiem; Aleksandra prospektam labā pusē, virzienā no Dubultiem uz Mellužiem 1,29 m. platumā.
Jaundubultos: 14. līnijai, no dzelzsceļa stigas līdz jūras krastam, kreisā pusē 0,82 m. platumā. Mellužos: Mellužu prospektam, sākot no Mežsargu ielas, virzienā uz Asariem kreisā pusē un Kāpu ielai jūras pusē, 1,29 m. platumā. Kanāla ielai, kreisā pusē, sākot no Kāpu ielas līdz jūras krastam, 0,82 m. platumā.
Asaros: Dzelzsceļa ielai labā pusē, virzienā no Mellužiem uz Sloku; Zemgales ielai kreisā pusē, virzienā no Mellužiem uz Sloku; visām ielām un ceļiem, kas ved pāri kāpām labā pusē virzienā no Kāpu ielas jūru uz 0,82 m. platumā. Asaru prospektam kreisā pusē, virzienā no Asariem uz Sloku 1,29 m. platumā. Gar tām ielām, kurām paredzēti abās pusēs trotuāri gar Kara ielu Edinburgā, nedrīkst būt vienkāršas gludu vai dzeloņainu stiepļu sētas, bet pieslejošies gruntsgabali iežogojami ar krāsotu latu vai stiepļu režģu sētu. Trotuāriem jābūt no koka vai mūra materiāla, vai balasta taisītiem, pie kam viņu platumu katrai ielai noteic pilsētas valde. Gar šosejām un bruģētām ielām pielaižami tikai mūra vai asfaltēti trotuāri.
Tīrāmo ielas joslu nosaka no vienas puses īpašuma frontes garums, no otras ielas vidus līnija. Līdz ar pusi ielas jātīra arī apstādījumu josla, resp. brīvā zemes strēmele starp ielu un gruntsgabalu, tam gruntsgabala īpašniekam vai lietotājam, starp kura gruntsgabalu un ielu šī josla atrodas, ja vien tās platums no gruntsgabala līdz ielai nepārsniedz 20 metrus. Pretējā gadījumā šo zemes joslu, kā arī pie tās piekļaujošos pusi ielas jātīra viņas īpašniekam vai lietotājam. Ielu, ceļu, celiņu un trotuāru tīrīšana jāizdara no 15. maija līdz 15. septembrim līdz plkst. 7 rītā, bet pārējā dienas laikā vajadzības gadījumos.
Bruģētās un šosētās ielas jānotīra vasaras sezonā (no 15. aprīļa līdz 15. septembrim) ikdienas; ziemā vajadzības gadījumos. Ielu un novadu grāvji tīrāmi 1 reizi gadā, vasarā, ne vēlāk, kā līdz 1. septembrim. Sausā laikā trotuāri, šosejas un bruģētās ielas pirms slaucīšanas apslacināmas ar ūdeni. No 1. jūnija līdz 1. septembrim sausā laikā laistāmas visas bruģētās un šosētās ielas, resp. prospekti, izņemot Dubultos Slokas un Mellužos Upes ielu. Laistīšana izdarāma 3 reizes dienā, no plkst. 7-8, 12—13 un 17—18. Ziemā trotuāri turami tīri no ledus un sniega.
Kad tie slideni, tad apkaisāmi smiltīm.
Sniega kupeņi uz šosētām vai bruģētām ielām jānolīdzina, bet ja sakrājusies sniega kārta traucē satiksmi, tad jānoved. Sezonas laikā no 1. maija līdz 1. septembrim netīrumu un mēslu vešana pa apdzīvotām vietām atļauta tikai no plkst. 12 naktī līdz plkst. 6 no rīta. Mēslus vai šķidrus netīrumus jāved tādās tvertnēs, no kurām vedamais nebirtu un netecētu uz ielām.
Mēslu un cita riebīga satura vezumi jāapsedz. Ateju saturs vedams tikai slēgtās kastēs vai mucās. Aizliegts atstāt, nosviest vai izmētāt papīrus, atkritumus un netīrumus jūras krastā, kāpās, parkos un citās vispārības lietošanā esošās vietās, bet tie novietojami šim nolūkam ierīkotās kastēs. Gar dzelzsceļa līniju pilsētas robežās aizliegts turēt izlietus atejas mēslus, izsvaidītus netīrumus, papīrus un atkritumus, tāpēc tie jāierok vai jāapklāj smiltīm. Ja gruntsīpašnieki ielas, ceļus, celiņus, trotuārus, grāvjus neuztur tīrus un labā stāvoklī, un neievēro pat atgādinājumus, tad vajadzīgos darbus izdara uz policijas vai pilsētas valdes rīkojuma pamata kāda cita persona, pie kam vainīgo par pielaisto pārkāpumu un par nepaklausību sauc pie atbildības un piedzen samaksu par izdarīto darbu.
Ja zemes un gruntsgabala īpašnieks, uz pilsētas valdes prasījumu, neuztaisa vai neierīko noteiktā laikā trotuārus vai ūdens notecēšanai vajadzīgos grāvjus, tāpat ja tos neizlabo un neuztur kārtībā, tad šos darbus izdara uz pilsētas valdes rīkojuma pamata un izdevumus, pieskaitot 12% gadā, piedzen no vainīgā. Trotuāri atļauti vienīgi kājnieku satiksmei, noliegta ķerru un ratiņu vilkšana un stumšana pa tiem, izņemot bērnu ratiņus. Zirgu, pajūgu un citu kustoņu atstāšana bez uzraudzības uz ielām un citās vispārības lietošanā esošās vietās, ir aizliegta. No 15. maija līdz 15. septembrim braukšana ar automobiļiem, autobusiem, motocikliem un pajūgiem gar jūras krastu, kā arī jāšana atļauta tikai no plkst. 1 līdz plkst. 8 rītā. Braukšana ar velosipēdiem atļauta arī gar jūras krastu, ievērojot peldstundas, un izņemot rajonu no Edinburgas jūras paviljona līdz Marienbādei, kur velosipēdi stumjami pie rokas.
Automobiļu, autobusu un pajūgu novietošana koncertdārzu, veikalu un vasarnīcu ieeju un vārtu priekšā ir noliegta. Automobiļus un autobusus nedrīkst atstāt uz ielām pa nakti. Tirgošanās jūras krastā, kāpās, mežos, parkos, ielās un piestātnēs ir atļauta vienīgi pilsētas valdes atļautos kioskos un paviljonos. Parkos un kāpās aizliegts jāt, braukt, dzīt un ganīt lopus. Apdzīvotās vietās lopu ganīšana aizliegta arī uz ceļiem, ielām un to malām. Pa meža parka celiņiem aizliegts jāt un braukt ar zirgiem, automobiļiem, motocikliem, bet atļauts braukt ar velosipēdiem un bērnu ratiņiem. Braukt ar velosipēdiem atļauts vienīgi samazinātā ātrumā, no plkst. 5—17, pie kam noliegts publiku brīdināt ar zvanīšanu; pretimnācējus un pa priekšu ejošas personas apbraukt nogriežoties no ceļa; ja uz ceļa atrastos bērni, tad jānokāpj no velosipēda.
Gruntsgabalu īpašniekiem vai viņu vietniekiem jāapgriež uz viņu gruntsgabaliem gar ielām un ceļiem augošo koku un krūmu zari 2,5 m. augstumā no zemes, lai zari netraucētu braucējus un gājējus. Šosēto un bruģēto ielu laistīšanu uzņēmusies pilsētas valde un tāpēc atsvabināti no ielu laistīšanas tie gruntsgabalu īpašnieki, kuru īpašumi pieslejas pie šosētām un bruģētām ielām. Par šo ielu laistīšanu gruntsgabalu īpašniekiem jāmaksā pilsētai atlīdzība domes noteiktos apmēros un termiņos, saskaņā ar faktiskiem izdevumiem. Maksāšanas termiņa neievērošanas gadījumā minēto atlīdzību piedzen administratīvā kārtā līdz ar soda naudu 1% mēnesī.
Sanitārie noteikumi.
Katram gruntsgabala īpašniekam vai lietotājam jāgādā par tīrību uz ielas un trotuāriem gar sava gruntsgabala robežām un jārūpējas par to, ka sētas un māju pagalmi būtu tīri un sausi. Tiem jāierīko savas mājas sētā jeb pagalmā, nomaļā vietā darvota ar vāku segta koka vai mūra kaste, pēc iespējas attālāk no dzīvojamās ēkas un akas, mēslu, barības atkritumu un visādu netīrumu novietošanai. Šķidru netīrumu izliešanai ierīkojamas mūra šachtas, kas cieši aizsedzamas. Tās vietā atļauta arī darvota muca ar cietu vāku. Māju īpašniekiem vai viņu pilnvarniekiem jāraugas, ka ārpus minētās mēslu kastes vai šķidra netīruma tvertnes neviens nekādus netīrumus, barības atkritumus u. t. t. nenobērtu.
Viņam jāgādā, ka lopu atkritumi, mēsli, virca un citi netīrumi neplūst uz pagalmu un ielu no kūtīm, staļļiem, cūku būdām un t. t. Laikā jāgādā par atejas vietu, mēslu kastu un netīrumu tvertņu tīrīšanu. Sētā jāierīko aka ar labu ūdeni. Akas grodiem vai cementa rorēm jābūt vismaz 71 cm. augstiem virs zemes un pie katras akas piestiprināms ūdenssmeļamais spainis. Katram mājas īpašniekam vai viņa vietniekam pienākas paziņot vietējai policijai par viņa mājas iedzīvotāju saslimšanu ar lipīgām slimībām, kā bakām, dažāda veida tīfiem, koleru, asinssērgu, šarlaku, difterīti un citām lipīgām slimībām. Aizliegts gāzt vai novadīt netīrumus noteku grāvjos. Netīrs ūdens nedrīkst izplūst no pagalma uz ielu.
Dzeršanai ūdens jāņem vienīgi no akas. Pēdējās ierīkojamas ne tuvāk par 5 asīm no ateju vietām, lopu kūtīm un citām netīrumu vietām. Cieši aizliegts mazgāt pie akas veļu, traukus vai citus priekšmetus. Pirtis un vannu iestādes jātura tīrībā. Nav atļauts pirtīs un vannu telpās mazgāt veļu vai to tur žāvēt. Cieši aizliegts pirtīs un vannu iestādēs turēt kalpotājus, kas slimo ar venēriskām un citām lipīgām slimībām. Ēdienu veikali un restorāni nedrīkst būt tiešā sakarā ar dzīvojamām telpām; šādos veikalos jāievēro tīrība un kārtība; produktiem ēdienu pagatavošanai jābūt pirmā labuma un svaigiem. Nav atļauts turēt virtuvē, pagrabā vai pieliekamā telpā sabojātus produktus. Ēdienu veikalu un restorānu telpām jābūt gaišām ar pietiekošu ventilāciju.
Aizliegts ierīkot veikalus, lūgšanas mājas (sinagogas) un rūpniecības, kā arī amatniecības uzņēmumus, izņemot pansijas un fotogrāfijas iestādes, sekošās vietās: Buļļos Kāpu ielā, Bulduros Kāpu un Lielajā prospektā, Edinburgā Edinburgas prospektā, Majoros ielā un jaunierīkotā ielā pie Majoru dzelzsceļa piestātnes, starp Jomas un Rīgas ielu, Dubultos Jaunā un Aleksandra prospekta, Asaros un Mellužos Kāpu ielā. Piena pārdevējiem aizliegts dot pircējam mēģināt pienu no trauka, ar kuru mēro pienu, bet tam nolūkam jābūt speciālam traukam. Pienu aizliegts atšķaidīt ar ūdeni un nosmeltu pārdot par pilnpienu. Iebraucamo vietu un tējnīcu īpašniekiem jārūpējas par telpu, trauku un veļas tīrību. Kapara traukiem jābūt labi izalvotiem. Katrai personai jāierāda atsevišķa guļas vieta, bet nekādā ziņā nav pielaižamas kopējas nāras. Telpām jābūt tīrām, siltām un gaišām.
Pārtikas un ēdienu veikalos ēdieniem un precēm jābūt pirmā labuma. Tie pārklājami ar tīrām segām vai marli, lai aizsargātu no mušām un putekļiem. Produktus aizliegts ietīt tādā papīri, kas jau reizi lietots minētai vajadzībai un apdrukāts. Barankas, vaļējus cepumus, saldumus u. t. t. aizliegts pārdot uz ielām un laukumiem iznēsājot. Maiznīcu telpām jābūt pastāvīgi tīrām, tāpat maizes cepšanas rīkiem. Milti un citas piedevu vielas jātura tīrās telpās. Maiznīcas, gaļas tirgotavas un citus uzņēmumus, kur pagatavo ēdamvielas vai garšvielas, nedrīkst atvērt, iekams to telpas nav apskatījusi vietējā sanitārkomisija. Konditorejās, maiznīcās, delikatešu un citos tamlīdzīgos veikalos, kur tirgojas ar produktiem, aizliegts turēt kalpotājus saslimušus ar venēriskām, acu, vai citām lipīgām slimībām. Telpām jābūt gaišām, ar pietiekošu ventilāciju. Frizieru veikali jāuztur tīrībā un kārtībā. Frizieriem pie darba jābūt tīrā baltā uzvalkā. Katrai apkalpojamai personai jārezervē tīra veļa. Darba rīki, pēc katra gadījuma, kad tie darbā lietoti, dezinficējami. Katras personas pūderēšanai jāņem jauna vate.
Lupatu, ādu un kaulu noliktavas aizliegts atvērt pilsētas centrā, bet tās, ar katrreizēju pilsētas valdes atļauju var ierīkot pilsētas nomalēs un speciāli tam nolūkam ierādītās vietās, ievērojot likumā paredzētos noteikumus. Reņģu un citu zivju žāvēšana ir atļauta vasarā, no 1. maija līdz 15. septembrim, vienīgi jūras kāpās un upmalā, katrā laikā. Majoros var žāvēt arī līdz šim pastāvošās būdās.
Tirgošanās laiks
1) Visus tirdzniecības uzņēmumus, veikalus, noliktavas un iestādes, izņemot 2., 3. un 4. punktā minētos uzņēmumus, atļauts atvērt no 15. apriļa līdz 1. oktobrim darbdienās, svētdienās un svētku dienās no plkst. 6 līdz 24; no 1. oktobra līdz 15. aprīlim darbdienās no plkst. 7 līdz plkst. 19, bet svētdienās un svētku dienās tie jātur slēgti visu dienu. 2) II šķiras konditorejas, kafejnīcas, ēdienu veikalus un bezalkoholiskas bufetes patērēšanai uz vietas atļauts atvērt no 15. apriļa līdz 1. oktobrim darbdienās, svētdienās un svētku dienās no plkst. 6 līdz plkst. 1 nākošajā rītā; I šķiras uzņēmumus atļauts atvērt no plkst. 6 līdz plkst. 3 nākošajā rītā.
No 1. oktobra līdz 15. aprīlim darbdienās, svētdienās un svētku dienās no plkst. 7 līdz plkst. 24. 3) Frizieru veikalus, fotogrāfu iestādes, speciālus augļu, konditorejas preču, dzērienu, laikrakstu un papirosu kioskus atļauts atvērt cauru gadu darbdienās, svētdienās un svētku dienās no plkst. 6 līdz plkst. 24. 4) Grāmatu un rakstāmlietu tirgotavas atļauts atvērt no 1. oktobra līdz 16. aprīlim arī svētdienās un svētku dienās no plkst. 7 līdz plkst. 11, bet darbdienās šos veikalus atļauts turēt atvērtus līdz plkst. 21.
5) Reibinošu dzērienu tirgotavas promnešanai, kā arī I un II šķiras restorāni, kuros pārdod reibinošus dzērienus, atverami un slēdzami žūpības apkarošanas likumā noteiktā laikā. 6) Jūras un upes peldētavas, tāpat siltu vannu iestādes, atļauts atvērt no plkst. 6 līdz plkst. 24. 7) Šie noteikumi par tirdzniecības iestāžu atvēršanas un slēgšanas laiku neattiecas: uz aptiekām, uz darbiem nelaimes gadījumos, dzelzsceļu un tvaikoņu bufetēm, viesnīcām, iebraucamām vietām, teātra un citu izrīkojumu bufetēm.
Gaļas ievešana, izvešana un izmeklēšana
Rīgas Jūrmalas pilsētas territorijā atļauts ievest gaļu tikai sekošā veidā: liellopu vismaz ceturtdaļās, cūkas vismaz pusēs un sīklopus veselus. Nenozīmogota gaļa jānogādā uz lopkautuvi izmeklēšanai un apzīmogošanai.
Rīgas, Jelgavas, Tukuma lopkautuvēs un vispār tādās, kas atzītas no veterinārvaldes, kā piemērotas techniskām un sanitārām prasībām, kautu lopu gaļa, kas turpat apzīmogota un plombēta kaušanas dienā vai nākošā pēc tam dienā, pēc ievešanas Rīgas Jūrmalas pilsētā, periodā no 1. oktobra līdz 31. maijam nav par jaunu izmeklējama un zīmogojama Dubultu lopkautuvē. Turpretim citās lopkautuvēs un ārpus tādām kautu lopu gaļa, lai gan nozīmogota, izmeklējama no jauna un apzīmogojama par taksē noteiktu maksu. Ievest un izkraut nenozīmogotu un neplombētu gaļu vienīgi Dubultu stacijā vai tvaikoņu piestātnē Dubultos.
Nozīmogotu un plombētu gaļu, kas cēlusies no kustoņiem, kautiem veterinārvaldes atzītās, techniskām un sanitārām prasībām atbilstošās lopkautuvēs, laikā no 1. oktobra līdz 31. maijam, var ievest caur visām Jūrmalas pilsētas dzelzsceļa stacijām un tvaikoņu piestātnēm. Laikā no 1. jūnija līdz 30. septembrim, visā Rīgas Jūrmalas pilsētā pa dzelzsceļu vai ūdensceļu ievestā apzīmogotā vai neapzīmogotā gaļa izkravājama vienīgi Dubultos un nekavējoties nogādājama uz lopkautuvi apskatīšanai un apzīmogošanai par taksē noteikto atlīdzību. Minētā laikā aizliegts pārdot gaļu, neapzīmogotu lopkautuvē. Sakarā ar šiem noteikumiem, pilsētas rajonā svaigu, sālītu vai žāvētu gaļu var pārdot un apstrādāt un lietot dažādu produktu pagatavošanai, kā arī uzglabāt telpās un iestādēs tikai tādu, kas apzīmogota. Ievestas gaļas izmeklēšanu izdara pilsētas valdes noteiktās stundās.
Ja izmeklējot gaļu atrod par derīgu barībai, tad veterinārārsts uzspiež uz tās redzamā vietā zīmogu ar datumu, kad tā izmeklēta. Dubultu lopkautuves veterinārsanitāram personālam, kam to veterinārvalde uzticējusi, Jūrmalas pilsētas sanitārai komisijai, kā arī vietējai policijai piekrīt gaļas veikalu, noliktavu, desu darbnīcu, zarnu tīrītavu un dzīvnieku jēlvielu novietošanas telpu sanitārā kontrole.
Gaļas tirgotavu iekārta un pārdošana
Rīgas Jūrmalas pilsētā ar gaļu un gaļas produktiem atļauts tirgoties sekošās vietās: a) pilsētas pašvaldības veikalos, b) privātu personu, ar pilsētas valdes atļauju ierīkotās tirgotavās, c) tirgus laukumos pilsētas valdes norādītās vietās. Saskaņā ar noteikumiem par lopu kaušanu un gaļas izmeklēšanu, periodā no 1. maija līdz 31. augustam, tirgos aizliegta tirgošanās ar svaigu ievestu gaļu. Veikalos, kur tirgojas ar dažādām uztura vielām, aizliegts pārdot svaigu gaļu, bet tajos atļauts tirgoties ar sālītu, žāvētu vai vārītu gaļu, desām un citiem konzervētiem gaļas produktiem. Gaļas tirgotavai virs durvīm jāpiestiprina izkārtne ar īpašnieka vārdu un uzvārdu. Personām, kam atļauts tirgoties ar gaļu tirgus laukumos, šādas pat izkārtnes piestiprināmas virs galdiem, ratiem vai kastēm.
Tirgotavu telpas nedrīkst būt mazākas par četrām kubikasīm ar labi ierīkotu ventilāciju.
Tirgotavu sienām jābūt izliktām ar glazētiem podiem vai apmestām ar cementu, vai apsistām ar skārdu. Pēdējos divos gadījumos tās nokrāsojamas ar gaišu eļļas krāsu no grīdas līdz virspus gaļas kāršanai ierīkotiem āķiem.
Tirgotavas grīdai jābūt no cementa, asfalta, ķieģeļiem vai koka, pēdējā gadījumā tai jābūt ar cinnētu skārdu apsistai. Plaisas, bedres un tamlīdzīgi grīdas bojājumi, katrā gadījumā nekavējoties pielīdzināmi ar cementu vai citu attiecīgu materiālu.
Veikalos, kur tirgojas vienīgi ar žāvētu vai vārītu gaļu un desām, var būt arī dēļu grīda, nokrāsota ar eļļas krāsu.
Tirgotavas durvis, logi un koka ēku ārējās sienas krāsojamas ar eļļas krāsu. Galdiem un beņķiem, uz kuriem gaļu pagaidām novieto vai dala, jābūt ar cinka skārdu pārklātiem.
Bluķiem gaļas ciršanai jābūt no ozola koka. Izkārt gaļu pie tirgotavu durvīm vai ārējām sienām aizliegts.
Gaļas un desu tirgotavās, tāpat pie tām piederīgās telpās, kā pagrabos, noliktavās un t. t, kur gaļu uzglabā vai sagatavo pārdošanai, atļauts novietot vai pārdot vienīgi apzīmogotu svaigu, nesabojājušos gaļu vai gaļas pārstrādājumus. Gaļa pakarama tirgotavās tā, lai nepieskartos pie sienām, kādā nolūkā pakaramo āķu ārējiem galiem jābūt no sienas vismaz 15 cm. atstatu. Ja piekarot lielākus gabalus gaļas, tie tomēr pieslietos sienai, tad starp pēdējo un gaļu ievietojams tīrs linu audekls. Vasaras mēnešos aizliegts novietot gaļu saules apspīdētās vietās.
Aizliegts novietot gaļu uz bluķiem un galdiem, kas lietojami vienīgi gaļu sadalot un pārstrādājot. Galdi, beņķi, bluķi, plaukti, svari, kā arī tirgotavas vai noliktavas piederumi gaļas uzglabāšanai, pārstrādāšanai un pārdošanai, uzturami pienācīgā kārtībā un priekšzīmīgā tīrībā.
Pie tirgotavām jābūt ierīkotiem ledus pagrabiem ar labu ventilāciju. Ledus pagrabi var būt kopēji vairākām tirgotavām. Tirgotavās lietojamie naži un cirvji turami uz galdiem vai bluķiem pilnīgā tīrībā. Nažus nēsāt klāt pie jostām speciālās makstīs vai kabatā aizliegts.
Katru dienu aizvācami no tirgotavas dažādi atkritumi, kā asinis, kauli un t. t. un grīda noskalojama ar svaigu ūdeni. Aizliegts turēt tirgotavās jēlādas, vilnu, zarnas, kā arī apģērba piederumus. Suņus ielaist tirgotavās nav atļauts.
Tirgotavu īpašniekiem jārūpējas, ka visi tirgotavas pārdevēji un kalpotāji ievērotu tīrību un darbā nēsātu tīrus audekļa priekšautus, kas aizklāj krūtis un sniedzas pāri ceļiem.
Personām, kas vēlas nodarboties gaļas tirgotavās un desu darbnīcās, iepriekš jāizņem no ārsta apliecība, ka neslimo ar lipīgām slimībām un ka nav iebildumu pret viņu nodarbošanos minētā arodā. Šīs apliecības uzrādāmas policijai, sanitārai komisijai un pilsētas vai apriņķa veterinārārstiem uz viņu pieprasījumu. Aizdomīgos gadījumos policijai un sanitārkomisijai ir tiesība pieprasīt no zināmas personas ārsta apliecības atjaunošanu. Iznēsāt gaļu no tirgotavām pa pilsētu patērētājiem atļauts vienīgi tīros traukos, pārklātos ar tīru audeklu.
Pārdot lopu galvas, kājas un iekšas atļauts vienīgi notīrītus.
Tirgi
Tirgus pārvalda un uzrauga pilsētas valdes finansu nodaļa, bez tam viņus revidē policija, pilsētas sanitārās uzraudzības personas un pilsētas valdes kontroliers, kuru rīkojumiem tirdzniekiem jāpadodas. Rīgas Jūrmalas pilsētā pastāv tirgi Bulduros, Majoros, Dubultos, Mellužos un Asaros. Izņemot pašražotājus, citiem aizliegta tirgošanās ārpus minēto tirgu robežām, kā uz ielām, sētās, iebraucamās vietās, dārzos u. t. t. (Pašražotājiem jānēsā klāt apliecība par to, ka viņi paši ražo preces, kuras pārdod un šai apliecībai jābūt reģistrētai Jūrmalas pilsētas valdē).
Tirgošanās atļauta ikdienas no plkst. 5—15. Tirgu atvēršanu un slēgšanu paziņo ar zvanu vai citu signālu. Pēc tirgus slēgšanas apmeklētājiem aizliegts tur uzturēties. Tirgotāji sadalāmi 2 grupās: 1) ražotājos, t. i. kas tirgojas ar pašražotām precēm, un 2) uzpircējos, kas tirgojas ar uzpirktām precēm. Ražotājiem ir tiesība tirgojoties lietot mērus un svarus, bet uzpircējiem šī tiesība piekrīt vienīgi tādā gadījumā, ja viņi nomājuši tirdzniecībai noteiktu galdu, pretējā gadījumā viņiem atļauts tirgoties vienīgi veseliem gabaliem. Pārdodamiem produktiem jābūt nebojātiem, tīriem, neviltotiem un bez kādiem nevajadzīgiem krāsas, garšas vai kāda cita veida piemaisījumiem, kas varētu maldināt pircējus. Sabojātas vai bojāšanās stadijā esošas preces aizliegts tirgos turēt.
Pilsētas tirgos var tirgoties katra persona, kas izņēmusi attiecīgu tirdzniecības zīmi un nomaksājusi noteikto tirgus vietas nomu. Pašražotājiem ar savām precēm ir tiesība tirgoties vienīgi uz Rīgas Jūrmalas pašvaldības izdotu apliecību pamata, nomaksājot tirgus nodevu. Tirdzniecības zīmes izsniedz un nomu par tirgus vietām saņem pilsētas valdes finansu nodaļa, bet tirgus nodevu iekasē tirgus kasieris, izdodot attiecīgu biļeti. Tirdzniecības zīme derīga vienīgi tai personai, uz kuras vārda tā izdota un dod tiesības tirgoties tikai ar minētā zīmē uzrādītām precēm.
Līdz šim pastāvošā tirgus takse ir sekoša: 1) Par divjūgu pajūgiem Ls 1.40
2) vienjūga 0.70 „„„
3) „kastēm, groziem smagākiem par 16 klgr. un piena kannām, lielākām par 10 litru tilpuma 0.20 „
4) Par maziem rokas groziņiem līdz 16 klgr. un piena kannām līdz 10 litru tilpuma 0.10
5) Par zirga novietošanu stallī… 0.30 „
Bojātās un viltotās preces, ko sanitāra komisija vai citas uzraudzības personas atrod un atzīst par kaitīgām, atņemamas nekavējoties bez atlīdzības un iznīcināmas, par ko sastādāms attiecīgs akts.
Tirdzniekiem aizliegts ejās vai viņiem nepiederošās tukšās vietās, kā arī vispār ārpus viņiem iznomāto vietu robežām, kaut ko patvarīgi izlikt vai izkārt. Starpniekiem tirgos aizliegts darboties. Tirgos aizliegta tirgošanās preces iznēsājot vai izvadājot. Tirdzniekiemaizliegts iznomāto vietu atdot vai pārdot citai personai. Ja tirdzniecības zīmi izpirkušā persona vai viņas ģimenes locekļi paši netirgojas, bet viņu vietā kāda cita persona, kalpotājs vai līdzdalībnieks, tad tai jāsaņem atļauja no finansu nodaļas. Tāda pat atļauja vajadzīga tām personām, kas uz ražotāju izdoto pilnvaru pamata, tirgojas ar to ražotām precēm.
Tirgos atļauts lietot tikai likumīgus mērus, svarus un atsvarus. Svariem un atsvariem jābūt apzīmogotiem, tīriem un bez rūsas.
Aizliegts ievest suņus, kaut arī pie saites.
Ratiņstūmēji
Ratiņstūmējiem un citiem gadījuma kalpotājiem, kuri pie stacijām, uz ielām un laukumiem Rīgas Jūrmalas pilsētas robežās piedāvā publikai savus pakalpojumus, vajadzīga atļauja no minētās pilsētas valdes, pie kam pēdējā, pret sevišķu atlīdzību, izdod viņiem numurus, nēsājamus uz krūtīm un piestiprināmus pie ratiņiem. Bez tādas atļaujas augšminētās personas nedrīkst darboties un piedāvāt savus pakalpojumus peldviesiem vai pārējiem iedzīvotājiem. Ratiņstūmējiem un kalpotājiem jāizpilda katrs viņu spēkiem piemērots viņiem piekrītošs uzdevums Rīgas Jūrmalas pilsētas robežās un darba devējam nekavējoties pēc darba izpildīšanas jāsamaksā savstarpēji norunātā atlīdzība.
Šo kalpotāju piedauzīga vai sodāma izturēšanās, kā arī dotā uzdevuma neizpildīšana var būt par iemeslu tam, ka pilsētas valde tūdaļ, līdz jautājuma galīgai izspriešanai, atņem kalpotājam atļauju.
Ormaņi. Ormaņa aroda piekopšanai Rīgas Jūrmalas pilsētā pielaiž personas, kam vietējais policijas priekšnieks šam nolūkam izdevis atļauju; tuvākā ormaņu uzraudzība piekrīt vietējai policijai. Šie noteikumi neattiecas uz ratiem un ekipāžām, ko kādas personas nomājušas sevišķiem gadījumiem vai savai pastāvīgai lietošanai. Ormanim jābūt ne jaunākam par 17 gadiem; tam jāprot valsts valoda tādos apmēros, cik tas nepieciešams ormaņa arodu piekopjot, jāprot zirgus pareizi vadīt, jāzin Jūrmalas pilsētas ielas un atklātu iestāžu un viesnīcu adreses, kā arī jāzina braukšanas noteikumi.
Pēc attiecīga nodokļa samaksas pilsētas valdē, pēdējā izdod ormaņu saimniekiem katrai braukšanai nolemtai ekipāžai vai ratiem 2 vienādus numurus par cenu, kādu tā noteikusi. Numuru piestiprināšanas veidu redzamā vietā noteic policijas priekšnieks. Bez šiem numuriem ormanim nav brīv braukt. Ratu un ekipāžu numurus ormaņu saimniekiem izdod katram kalendāra gadam jaunus. Katram jaunpieņemtam braucējam jāizņem braukšanas atļauja no vietējā policijas iecirkņa priekšnieka, pretējā gadījumā jaunpieņemto nevar laist braukt.
Mainot dzīves vai atrašanās vietas braucējiem, zirgiem vai ekipāžām, ormaņu saimniekam par to jāpaziņo policijai 2 dienu laikā. Piestāšanās vietas un kārtību, kādā ormaņiem lielākos daudzumos ar ratiem un ekipāžām jānostājas, tāpat arī zirgu ēdināšanas vietas uz ielām un laukumiem, nosaka policija saziņā ar pilsētas valdi. Kā pasažieru, tā arī smagie ormaņi uz publikas vēlēšanos nedrīkst atteikties no braukšanas, izņemot gadījumus, kad viņi ēdina zirgus vai brauc uz māju atpūtā. Ugunsgrēku gadījumos tiem jābrauc uz pirmo pieprasījumu bez kādām ierunām. Izpildot arodu, ormaņi nedrīkst būt redzami iereibuši, kā arī nedrīkst būt rupji pret publiku.
Ormaņu saimnieki un viņu braucēji uz likuma pamata ir atbildīgi par katru notikušo bojājumu vai zaudējumu, kas celtos no viņiem pašiem, vai no viņu ekipāžām un zirgiem, izņemot nelaimes gadījumus, kas notiktu ne aiz viņu vainas. Par braukšanas maksu jāvienojas ar ormani pie viņa pieņemšanas. Ja pasažiers to nedara, tad ormanim tas viņam jāatgādina.
Ormaņiem jābūt tīri un glīti ģērbušies. Viņiem jātur pie sevis braukšanas noteikumi, lai uz publikas vēlēšanos tos varētu katrā laikā uzrādīt. Vieglos ormaņus nevar piespiest vest kādus smagus vai lielus priekšmetus. Ormaņiem atļauts braukt tikai mēreniem rikšiem (bet ne lēnāki kā 7 verstis stundā); braucot jābrīdina ar uzsaucieniem tuvus gājējus un ar uzmanību jāiegriežas šķērsielās. Ja iela aizņemta braucējiem vai gājējiem, tad braukt soļiem vai apturēt zirgu. Nokāpt no bukas var vienīgi piestāšanās un zirgu ēdināšanas vietās. Nav atļauts iesēsties ekipāžā, kā vienīgi tad, kad brauc uz māju; tāpat nav atļauts snaust, vedot pasažierus. Nedrīkst apstāties pie viesnīcām, gaidot pasažierus. Ormaņiem rūpīgi jāglabā pasažieru iedotās mantas. Kad pasažiers atstāj ormani, pēdējam tūliņ jāpārliecinās, vai ratos nav palikušas kādas mantas. Aizmirstās mantas nekavējoties, un ne vēlāk kā 24 stundu laikā, jāatdod pasažierim vai policijai.
Smagiem ormaņiem tiklab ar vezumu, kā arī tukšā jābrauc arvien pa labo roku un ja vairāk vezumu, tad jābrauc vienam aiz otra, pie kam starp katriem 3 vezumiem jābūt ne mazāk kā 5 asu brīvai starpai. Mēslu un gružu vezumi, kā arī materiāli, kas vedot izplata putekļus, kā piem. kaļķi, cements, milti u. t. t. jāapsedz ar pietiekoša lieluma brezentiem. Vasarā lopu mēsli izvedami rītos līdz plkst. 8.
Satiksmes noteikumi jāpilda arī visiem pārējiem zirdziniekiem. Braucamo ierīču sadursmes visai bieži notiek aiz neuzmanības un nolaidības. Ne vienreiz vien mēs vērojam laucinieku braucam tukšā, vai ar vezumu, pie kam braucējs nogulies ratos snauž, zirdziņš iet pa ceļa vidu vai pa nepareizu ceļa pusi. Braucējs snaudā pat nedzird automobiļu vadītāju signālus. Gadījumos, kad pajūgs jāatstāj uz brīdi, nekad nevajaga to atstāt ceļa krustojumos vai pagriezienos, bet drošāk to atstāt mazliet tālāk no krustojuma un piebrauktu cieši pie ceļa malas, pretējā gadījumā pamestais pajūgs traucē satiksmi.
Pasažieru pārvadāšana
Pārvadāt pasažierus ar automobiļiem peļņas nolūkā Rīgas Jūrmalas pilsētas robežās atļauts, ievērojot šos noteikumus, kā arī likumu par satiksmes uzturēšanu uz ielām, šosejām un zemes ceļiem ar automobiļiem un citiem mechaniskiem satiksmes līdzekļiem un attiecīgu instrukciju, kas iespiesti „Vald. Vēstn.“ 1925. g. 122. numurā un 1928. g. 114. un 116. numurā.
Automobiļa iekšpusē jābūt piestiprinātai redzamā vietā tabulai, kur uzrādīti:
1) automobiļa numurs, 2) noteiktā braukšanas takse. Automobiļiem jābūt apgādātiem ar taksametriem-skaitītājiem. Skaitītājs jāuzstāda šofera sēdekļa otrā pusē, tādā veidā, lai automobilim braucot aparāta rādītājs būtu pasažierim redzams. Krēslai iestājoties, rādītājs obligatoriski jāapgaismo.
Automobiļa iekārtu noteic viņa īpašnieks, tomēr automobiļa ārējam izskatam jābūt glītam un iekšējam apsitumam tīram un kārtīgam. Logu stikliem jābūt gaišiem bez krāsas, pie kam priekšējā stiklā ietaisāms atverams lodziņš, lai pasažierim būtu iespējams sarunāties ar šoferi, ja nav ierīkots cits ērts sazināšanās veids starp pasažieri un šoferi.
Šoferim nav tiesības atteikties no braukšanas, ja automobilis brīvs; pie skaitītāja jāpaceļ zīme, ka automobilis nav aizņemts. Šoferim jātur pie sevis šo saistošo noteikumu eksemplārs, kas uzrādāms pasažierim uz pirmo pieprasījumu.
Šoferim jābrauc uz noteiktu vietu vispār pa īsāko ceļu. Tomēr pasažierim ir tiesība izvēlēties ceļu arī pilnīgi pēc sava ieskata. Ja pasažierim rodas šaubas par skaitītāja pareizu darbošanos, tad, samaksājot skaitītāja uzrādīto summu, var pieprasīt no šofera kvīti, kurā jāatzīmē samaksātā summa, samaksas laiks, nobrauktais ceļš un automobiļa numurs. Šoferim jātur pie sevis kvīšu blankas un kvītes jāizdod uz pasažieru pieprasījumu. Šo noteikumu neizpildīšanas gadījumā pilsētas valdei tiesība atņemt izsniegto atļauju uz kādu laiku vai arī galīgi. Šie noteikumi neattiecas: 1) uz automobiļiem, kurus izīrē tieši no garāžas uz savstarpējas vienošanās pamata starp automobiļa īpašnieku un pasažieri;
2) uz pastāvīgu autobusu satiksmi pa noteiktām līnijām.
Augšminētie noteikumi attiecināmi arī uz automobiļiem bez taksametriem.
Automobiļu takse
Rīgas Jūrmalas pilsētas robežās.
I tips — trīsvietīgs taksametrs. I takse ar 1—2 pasažieriem: dienā (no plkst. 7—23) par pirmajiem 480 mtr. — Ls 0,30; par katriem tālākiem 200 metriem — Ls 0,10.
II takse ar 1—2 pasažieriem: naktī par pirmajiem 360 metriem — Ls 0,30; par katriem tālākiem 170 metriem — Ls 0,10.
II tips — četrvietīgs un vairākvietīgs taksametrs. I takse ar 1—2 pasažieriem: dienā (no plkst. 7—23) par pirmajiem 300 mtr. — Ls 0,30; par katriem tālākiem 160 metriem — Ls 0,10.
II takse ar 1—2 pasažieriem naktī un 3—5 pasažieriem dienā: par pirmajiem 300 mtr. — Ls 0,30; par katriem tālākiem 140 mtr. — Ls 0,10.
III takse ar 3—5 pasažieriem naktī: par pirmajiem 240 metriem — Ls 0,30; par katriem tālākiem 110 metriem — Ls 0,10.
Par gaidīšanas laiku: I tipa taksametriem par katrām 4 min. — Ls 0,10; II tipa taksametriem par katrām 3 min. — Ls 0,10.
Šī takse attiecināma tikai uz nepārtrauktu gaidīšanas laiku, kas nepārsniedz vienu stundu. Bezmaksas bagāžas daudzums abiem taksametra tipiem — līdz 15 klgr.
Kustības kārtība pa ielām; auto, autobusu un ormaņu stāvvietas.
Piebraukt pie Majoru stacijas no Jomas ielas pa jaunierīkoto ielu Liepu aleju ir aizliegts, bet atļauts pa to braukt tikai virzienā no stacijas uz Jomas ielas pusi. Uz jaunierīkotās ielas Liepu alejas atļauts novietoties automobiļiem, ormaņiem tikai vienā rindā, gar ielas labo pusi virzienā no stacijas uz Jomas ielas pusi. Automobiļi un autobusi Majoru apstādījumu laukuma rajonā apgriežami vienīgi apbraucot apstādījumu laukumu norādītā virzienā. Automobiļiem un autobusiem ir atļauts novietoties pretim visām dzelzsceļa piestātnēm un sekošās ielās: Bulduros Rēzeknes prospektā, starp Lielo prospektu un jūru, gar prospekta labo pusi, vienā rindā, virzienā no jūras uz upi; Majoros Robežu ielā, starp Edinburgas prospektu un jūru, ielas labajā pusē, vienā rindā, virzienā uz jūru; Mellužos Zāles ielā, starp Peldu un Otilijas ielu, gar kreiso pusi virzienā no Mellužiem uz Dubultiem.
Vispārējie noteikumi par satiksmes kārtību
Šie noteikumi attiecas uz visu publisku ceļu (ielu, šoseju un grantētu ceļu) lietošanu, kā pilsētās un miestos, tā arī uz laukiem un zīmējas uz visiem satiksmes veidiem un līdzekļiem. Braucējiem jāievēro sekošie noteikumi: Braucot jāturas ceļa vai ielas labajā pusē, atstājot svabadu ceļa kreiso pusi. Priekšā braucošo pajūgu atļauts apbraukt vienīgi pa kreiso pusi, pie kam vajadzības gadījumā priekšējam pajūgam jānogriežas tuvāk ceļa vai ielas labai malai. Protams, ka pirms mēs braucam kādam garām, jāpārliecinās vai ceļš ir brīvs. Garām braukšana noliegta, iegriežoties stūros (ceļa krustojumos), un ja priekšā ceļš nav brīvs. Braucot garām, nedrīkst traucēt kustību ar strauju aizgriešanos priekšā citam braucējam.
Krustošanās, apbraukšanas un kustības sastrēgumu gadījumos braukšanas pirmtiesības kārtība ir sekoša: ugunsdzēsējiem, ātrās palīdzības automobiļiem vai pajūgiem, automobiļiem, motocikliem un tikai pēc tam pārējiem satiksmes un transporta līdzekļiem. Automobiļu vai motociklu gaitas krustošanās gadījumos tiesība uz brīvu ceļu ir no labās puses nākošam automobilim vai motociklam. Tikai no labās puses nākošam ir tiesība uz brīvu ceļu, ja krustojas pajūgi, velosipēdisti un līdzīgi satiksmes līdzekļi. Bet automobiļiem vai motocikliem satiekoties krustojumā ar pajūgiem, velosipēdistiem un līdzīgiem satiksmes vai transporta līdzekļiem tiesība uz brīvu ceļu katrā gadījumā ir automobiļiem un motocikliem.
Nogriežoties šķērsielā pa kreisi jābrauc “pa lielo riņķi”, t. i. tā, lai ielu krustojuma centrs paliktu pa kreisi, bet nogriežoties šķērsielā “pa labi” pa mazo riņķi jāuzbrauc uz šķērsielas labo pusi. Nogriežoties pa kreisi vai pa labi no ieturamā braukšanas virziena automobiļiem jau iztālēm virziena rādītāja bulta jānostāda nogriešanās virzienā, bet motocikliem, velosipēdiem, pajūgiem un citiem satiksmes vai transporta līdzekļiem nogriešanās virziens jānorāda ar izstieptu uz to pusi roku. Uz ielas aizliegts apgriezt automobiļus ārpus ielu krustojuma. Stingri jāuzmana un jāizpilda satiksmes regulēšanas posteņu vai signālu norādījumi. Šie norādījumi jāievēro arī tramvaju vadītājiem.
Jāpiegriež vērība ielu pārejošiem neredzīgiem, kam rokās sarkans karodziņš (naktīs kabatas lampiņa ar sarkanu stiklu), vai kuri uz brīdinājuma signālu paliek uz ielas stāvot ar paceltu roku.
Braucējiem jāievēro satiksmes regulēšanai ceļa malās izliktie starptautiski pieņemtie signāli, kas norāda uz priekšā stāvošiem ceļa pagriezieniem un līkumiem vai dzelzsceļa pārbrauktuvi, lai jau laikus varētu samazināt ātrumu.
Afišu, reklāmu un dažādu ziņojumu izlikšana
Afišas, reklāmas un dažādus ziņojumus var izlikt vienīgi pēc pašvaldības nodokļa samaksas pilsētas valdē un minētās valdes šim nolūkam ierādītās redzamās vietās, kā arī uz speciāli uzstādītām sludinājumu tāfelēm. Aizliegts tos izlikt, resp. uzlīmēt uz ēkām, sētām, telefona, telegrāfa un elektrības vadu stabiem un citiem tam nolūkam neparedzētiem priekšmetiem. Veikalnieciska rakstura reklāmas sadalās pastāvīgās un īsa laika reklāmās; par īsa laika reklāmām uzskatāmi sludinājumi un afišas; par pastāvīgām — veikalu izkārtnes, plakāti, uzraksti un uzbildējumi uz logu stikliem, ēku sienām, stabiem, žogiem vai citiem priekšmetiem. Skatu logi, ja tajos izlikti vienīgi preču paraugi, kā arī uzraksti uz logiem, kas attiecas uz pašu veikalu, par reklāmām nav uzskatāmi.
Reklāmu nolūkā izliktiem izkārtņu, plakātu un sludinājumu uzrakstiem jābūt pareizā valsts valodā un ortogrāfijā. Zem teksta valsts valodā var rakstīt arī citās valodās, bet ne lielākiem burtiem, kā augšējā tekstā. Valodas un ortogrāfijas kļūdas uz pirmo norādījumu jāizlabo.
Pastāvīga rakstura reklāmas var izlikt, iepriekš par to paziņojot pilsētas valdei. Paziņojumā jānorāda, kur reklāmu izliks, kāda pasākuma reklāmēšanai un kāds reklāmas apmērs. Īsa laika reklāmas var izlikt tikai tad, ja par to ir samaksāts pilsētas nodoklis.
Visas uz īsu laiku izliekamās reklāmas, sludinājumus u. t. t. atļauts izlikt vienīgi skatu logos, uz pilsētas reklāmu stabiem un tāfelēm. Aizliegts aplipināt vai aplikt ar reklāmām, afišām, sludinājumiem būvju sienas, žogus, stabus un citus priekšmetus.
No nodokļa maksas atsvabināti valsts un sabiedrisku iestāžu sludinājumi, ja tiem nav veikalnieciska rakstura.
Še nevaram neminēt Latvijas Republikas Satversmes 81. panta kārtībā izdotos un Vald. Vēstn. 1929. g. 16. numurā iespiestos noteikumus par atklātiem izziņojumiem, kas attiecas uz visu valsti un noteic sekošo:
Plakātus, afišas, uzsaukumus, paziņojumus u. t. t. nav atļauts izlīmēt uz kustamas vai nekustamas mantas, bez tās īpašnieka piekrišanas. Bez īpašnieka atļaujas izlīmētos plakātus vai afišas īpašniekam ir tiesība noplēst, bet to nevar darīt vienīgi ar valsts un pašvaldības iestāžu ziņojumiem un sludinājumiem.
Saeimas un pašvaldību vēlēšanu plakātus un afišas ar noziedzīgu saturu pēc prokurora rīkojuma noplēš policija. Iekšlietu ministram vai viņa pilnvarotai amatpersonai ir tiesība dot rīkojumu par šinī pantā minēto plakātu un afišu noplēšanu, ja pārkāpti preses likuma (Lik. kr. 1924. g. 50 un 61.) 9. un 10. panta formālie nosacījumi. Gaismas reklāmas ierīkošanai vajadzīga iekšlietu ministra atļauja.
Būvnoteikumi.
I. Vispārīgie.
Pilsētas valdes atļauja izprasama sekošām būvēm vai remontdarbiem: a) jaunbūvju celšanai, b) pastāvošo ēku pārbūvei vai to kapitālremontiem, c) zemes gabalu, resp. gruntsgabalu sadalīšanai, d) jaunu žogu celšanai, e) grāvju rakšanai vai ūdensvadu ierīkošanai, ja to ierīkošana aizskartu kaimiņa vai pilsētas intereses, f) ceļu un ielu ierīkošanai.
Par atsevišķu gruntsgabalu skaitas katra patstāvīga hipotēkāriska vienība, kas atzīmēta pilsētas pagaidu plānā. Noliegts sadalīt apbūvējamos gruntsgabalus mazākos par 800 kv. mtr. katru, pie kam sadalāmo zemes gabalu garums gar ielu nedrīkst būt zem 15 mtr., izņemot zemes gabalus Bulduros pie Lielā un Nikolaja prospekta un starp Lielo prospektu un kāpām; Edinburgā starp dzelzsceļu un jūru; Majoros pie Jūras ielas, kas sadalāmi gabalos ne mazākos par 1500 kv. m. Tāpat aizliegts sadalīt gabalos mazākos par 1500 kv. m. sekošus fonda numurus: Bulduros Nr. 3132 — 3141, 3171—3194, 3107-3126, 3152—3170, 3130, 3131, 3142-3151, 2906-2917, 1054 un 3234-3236; Edinburgā Nr. 3300, 2604-2640; Jaundubultos Nr. 2560—2562, 2575-2603; Mellužos Nr. 2306, 2346—2350, 3196, 2452—2457 un 3197.
Zemes gabalus sadalot, katrai jaunai daļai jāpieslienas pie vispārības lietošanā esošas ielas vai laukuma ar daļu, kuru saskaņā ar šiem būvnoteikumiem var apbūvēt. Jauniedalāmā gruntsgabala formai jābūt tādai, ka to var apbūvēt saskaņā ar šiem noteikumiem. Par vispārības lietošanā esošām ielām, laukumiem un ceļiem skaitas tikai tie, kas kā tādi ir apzīmēti pilsētas pagaidu plānā.
Tos gruntsgabalus, kas pastāv jau pirms šo noteikumu izdošanas (publicēti Vald. Vēstn. 1929. g. 16. aug. Nr. 183.) un apzīmēti pilsētas pagaidu plānā un pieslienas pie vispārības lietošanā esošas ielas vai laukuma, var apbūvēt saskaņā ar šiem noteikumiem, ja arī tie būtu mazāki par 800 kv. m. Tāpat var apbūvēt minētos gruntsgabalus, ja arī tie pie ielas vai laukuma nepieslienas, bet no ielas vai laukuma ir pieejami pa vismaz 3 m. platu ceļu, kas jātura kārtībā šī gruntsgabala īpašniekam. Ir aizliegts iedalīt un iežogot zemes gabalus jūras kāpās (zvejas joslā) gar upes krastiem (tauvas joslā) un līdzīgas vispārības lietošanā esošas vai šim nolūkam paredzētas vietas.
II. Būvju izvešana.
Reizē ar lūgumu atļaut zemes gabalus apvienot, sadalīt, grāvot, publiska rakstura ceļus un ielas iemērīt un ierīkot, jāiesniedz šo darbu projekti divos eksemplāros pēc pilsētas valdes norādījumiem.
Dzīvojamo un saimniecības ēku celšanai un pārbūvei jāiesniedz projekti divos eksemplāros, bet sabiedrisko un rūpniecības ēku projekti trīs eksemplāros. Projekti jāzīmē uz izturīga papīra ar neizdzēšamām līnijām un uzrakstiem. Projektiem jābūt vākos, saliektos formātā 23 × 35 cm. Uz vāka jāatzīmē: 1) kādai vajadzībai būve nolemta, 2) būves īpašnieka vārds un uzvārds, 3) būves atrašanās vieta, fonda numurs, vai hipotekāriskais numurs, 4) attiecīgi paraksti par projekta pareizību, atbildīgas būvdarbu vadības uzņemšanos un būvdarbu pareizu izpildīšanu, kā arī iedalījumi būvdarbu pieteikšanas atzīmei pilsētas valdē un policijā. Īsi pirms būvdarbu uzsākšanas projekts jāuzrāda iecirknī, Dubultos.
Līdz ar projekta iesniegšanu apstiprināšanai, jāiesniedz gruntsgabala plāns, ja tāds ir. Pēdējo pēc projekta caurskatīšanas izsniedz atpakaļ.
Projektā jāuzrāda: mērogā 1:500 vai 1:1000 būves situācijas plāns, kādā jāatzīmē jaunceļamās vai pārbūvējamās ēkas, kā arī visas uz apbūvējamā gruntsgabala jau esošās būves, uzrādot no kāda materiāla katra būve celta ar zemāk noteiktām krāsām vai uzrakstu, no kāda materiāla ir jumta segums un cik kv. m. liels ēku apbūvētais laukums. Tāpat jāuzrāda jaunbūves vai pārbūves atstatums no ielas, no kaimiņa robežas un no esošām ēkām, kā arī gruntsgabala platība kv. m. un apbūves laukums % no gruntsgabala platības. Mērogā 1:100 jāuzrāda visu stāvu plāni, iezīmējot trepes, apkurināšanas ietaises, dūmu vadus, vēdināšanas vadus un atejas, kā arī griezumus caur trepēm un atejām.
Mērogā 1:100 vai 1:200 uzrādāmi būves skati (fasādes), kādi redzami no ielas, laukuma vai parka. Visi galvenie izmēri, kā ēkas garums, platums, visas ēkas un atsevišķo stāvu augstumi, sienu biezumi u. c. uzrādāmi metros. Vajadzības gadījumā, uz pilsētas valdes pieprasījumu, projekts papildināms ar atsevišķu daļu zīmējumiem lielākā mērogā un stāvīguma aprēķiniem. Būvmateriālu apzīmēšanai lietojamas šādas ūdens krāsas: mūra pastāvošām ēkām pelēkzilgana (gris de Payne), koka tumši brūna (dedzināta terra di siena), jaunceļamām ēkām: mūra sarkana (karmīns), koka dzeltena (gumigut), noārdīšanai nozīmētām ēkām: gaiši pelēka (atšķaidīta tuša) vai raustītas līnijas, dzelzs un keta (čuguna) daļām zila (Berlīnes zilums), betona un dzelzsbetona violeta.
Visu ēku ārējam izskatam jābūt glītam un architektoniski izveidotam.
Kapitālremonta atļauju izprasot, jāiesniedz lūgums un projekts. Par kapitālremontu uzskatāmi remontdarbi, kas saistīti ar nesošo konstrukciju atjaunošanu. Par būvdarbu uzsākšanu, ēkas pusbūves un būvdarbu galīgo nobeigšanu, jāpaziņo pilsētas valdei, bet par būvdarbu uzsākšanu arī policijai. Pilsētas valdes apstiprinātā projekta otrs eksemplārs vai remontdarbu atļauja jāuzglabā būves vietā un jāuzrāda uz pieprasījumu uzraudzības personām. Ja viena gada laikā, pēc projekta apstiprināšanas vai atļaujas izdošanas, būvdarbi nav uzsākti, tad izdotā būvatļauja uzskatāma par anulētu un jāizprasa jauna. Būvdarbus izvedot, būves atbildīgam vadītājam jāgādā par jaunceļamo, kā arī pagaidu un palīgu konstrukciju drošību un izturību, lai aizsargātu no nelaimes gadījumiem un materiāliem zaudējumiem kā būvstrādniekus, tā arī citas personas.
Pagaidu sētās, nokrautie materiāli un būvdarbi nedrīkst traucēt satiksmi pa ielām, tādēļ, ja rodas vajadzība aizņemt daļu trotuāra vai ielas, jāsaņem policijas piekrišana.
III. Pilsētas apbūve.
Rīgas Jūrmalas pilsētas territorija sadalīta:
1) apbūvējamā daļā un 2) neapbūvējamā.
Apbūvējamā daļa sadalās: A saimnieciskā, B dzīvokļu, C dārzsaimniecības un D rūpniecības rajonā.
Neapbūvējamā daļā ietilpst: meži, parki, kāpas, zālvietas, sporta laukumi, ūdeņi un viņu krasti, vispārības lietošanā esošas vai tai nozīmētas ielas, ceļi un laukumi. Šajā daļā var celt tikai tādas būves, kas vajadzīgas šo objektu eksploatācijai.
Dzīvokļu vajadzībām izbūvētais jumta stāvs vai bēniņi ieskaitāmi zemāk minēto stāvu skaitā. Stāvu skaitā neieskaita pagrabu stāvu, ja tā griestu apakšmala nav augstāka par 1 m. virs zemākā ielas līmeņa, mērojot no ēkas pamatiem ielas pusē. Ēkas augstumu mēro ielas puses vidusdaļā no ielas līmeņa līdz augšējā stāva griestu apakšmalai. Koka ēkas nedrīkst būvēt augstākas par 8 m. un tām drīkst būt ne vairāk kā divi stāvi. Bēniņu izbūve apdzīvošanai virs otrā stāva nav atļauta.
A. Saimnieciskie rajoni
Par saimnieciskiem rajoniem šo noteikumu nozīmē skaitas gruntsgabali, kas pieslejas sekošām ielām: Bulduros Lielajam prospektam dzelzsceļa pusē, starp 4. un 8. līniju; Majoros Rīgas ielai, starp Robežu ielu un dzelzsceļu un Jomas ielai, starp Robežu un Savienošanas ielu; Dubultos stacijas laukumam un Mellužu ielai. Mellužos Zāles ielai, tirgus laukumam un Mellužu prospektam, starp Kalēju un Dārza ielu; Asaros piestātnes ielai un Dambja ielai (abās pusēs), starp Mellužu prospektu un dzelzsceļu. Saimnieciskos rajonos ar ēkām var apbūvēt ne vairāk kā 40% gruntsgabala laukuma.
Ēkas var celt gar ielu 20 m platā joslā: mūra ēkas — ne augstākas par 12 m, sadalot tās ne vairāk kā trīs stāvos; koka ēkas — ne augstākas par 8 m, sadalot tās ne vairāk kā divos stāvos. Pagalmos ēkas var celt ne augstākas par 8 m., sadalot tās divos stāvos. Gar ielu apbūve pielaižama slēgta viena rinda, kādā gadījumā jaunceļamās ēkas pretugunsmūris piebūvējams pie kaimiņa esošā pretugunsmūra. Šo rajonu robežās slēgtā apbūves rinda ielu krustojumos nav nobeidzama ar pretugunsmūri, bet ar architektoniski izveidotu fasādi. Ēkas ceļamas būvlaidā vai atkāpjoties vismaz 2,5 m.
Ja mūra ēkas augstums pie ielas nav lielāks par 8 m., tad sadalot to divos stāvos, var izbūvēt dzīvokļu vajadzībām arī tās jumta stāvu vai bēniņus, bet ne vairāk kā 65%. Ja jaunceļamā ēka nepieslietos tieši kaimiņa robežai, tad tā ceļama mazākais 4 m. atstatu no tās.
B. Dzīvokļu rajoni. Dzīvokļu rajonos ietilpst visi citi apbūvei nozīmētie gruntsgabali, izņemot saimnieciskā, dārzsaimniecības un rūpniecības rajonā ieskaitītos zemes gabalus.
Dzīvokļu rajonos apbūvētais laukums nedrīkst pārsniegt gruntsgabala lieluma: Buļļos, Stirnas ragā un Bulduros 25%, izņemot gruntsgabalus gar Lielo prospektu un starp Lielo prospektu un jūru, kur apbūvējami tikai 15%; Edinburgā 20%, izņemot gruntsgabalus starp dzelzsceļu un Lielupi, un gruntsgabalus gar Robežu ielu, starp dzelzsceļu un pareizticīgo baznīcas gruntsgabalu, kur apbūvējami 25%; Majoros 25%, izņemot gruntsgabalus gar Jūras ielu un starp Ērgļu ielu, dzelzsceļu un Dubultiem, kur apbūvējami 20%; Dubultos 25%, izņemot gruntsgabalus, ietilpstošus rajonā starp Majoriem, dzelzsceļu līdz Dubultu stacijai, saimniecisko joslu, pie Mellužu ielas un Robežu ielu (uz jūras pusi), kur apbūvējami 20%; Mellužos 25%, rajonā starp Dubultiem, Dārza ielu, dzelzsceļa un jūras kāpām, pārējās daļās 20%; Asaros 20%; Valteros 20%.
Dzīvokļu rajonos mūra ēkas var celt ne augstākas par 12 m., ar jumta izbūvi, sadalot tās 3 stāvos un koka ne augstākas par 8 m., sadalot tās 2 stāvos. Mūra ēku jumta izbūve pielaižama līdz 65% no ēkas apakšējā stāva laukuma. Slēgta apbūve (viena rinda) nav atļauta.
C. Dārzsaimniecības rajoni. Dārzsaimniecības rajonos ieskaitītas: zvejnieku un zemnieku mājas gar Lielupi, mežziņa un mežsarga mājas (Ķezu mežsarga mājas, Piziķi, Krieviņi, Bite, Janbišķu mājas un ciems, mežziņa mājas, Bulduru dārzkopības skola, Putniņu mežsarga mājas, Viņķu purvs, Pļupju mežsarga mājas).
Saimniecības zemes gabalus ar ēkām nevar apbūvēt vairāk par 10% no nedalītas zemes gabala kopplatības, ja zemes gabala laukums nepārsniedz 4000 kv. m. un ne vairāk par 5% ja zemes gabala laukums ir lielāks. Ēku augstuma, stāvu skaita un atstatuma noteikumi tādi paši kā dzīvokļu rajona ēkām.
D. Rūpniecības rajoni. Rūpniecības rajonos ietilpst: Majoros gruntsgabali Nr. Nr. 534 F un 635 F; Dubultos gruntsgabali gar Slokas ielu (abās pusēs) uz dienvidiem no dzelzsceļa līdz valsts mežniecībai. Uz rūpniecības rajonu gruntsgabaliem ceļamās dzīvojamās un saimniecības ēkas padotas noteikumiem, kādi pastāv dzīvokļu rajona ēkām.
IV. Techniskie noteikumi.
Katrs gruntsgabals jāiežogo, saskaņā ar atsevišķiem pilsētas domes izdotiem noteikumiem. Gruntsgabala īpašniekam jāceļ un jāuztur žogi gar ielu malām un tās robežu žogu pusdaļas, kas, skatoties no pagalma uz kaimiņa robežu, atrodas pa labai rokai. Priekšdārzu žogiem gar ielām jābūt glītiem, caurredzamiem un ne augstākiem par 2 m. Izņēmumu gadījumos ar ikreizēju pilsētas valdes piekrišanu, atļaujami arī pagaidu žogi. Žogu stabiem var pielikt atbalstus vienīgi iekšpusē, t. i. gruntsdaļā, bet nevis ārpusē, aizņemot trotuāru. Katram gruntsgabala īpašniekam jāierīko un jāuztur kārtībā trotuāri, kā tas paredzēts pilsētas domes izdotos noteikumos. Ēkas ceļamas vismaz 4 m. atstatumā no pilsētas pagaidu plānā uzrādīto ielu, ceļu, laukumu, parku un mežu robežām (būvlaidu līnijām), izņemot ielas saimnieciskos rajonos.
Priekšdārziem paredzētās gruntsdaļas nevar apbūvēt un nekādas ēkas daļas nedrīkst uz tām celt, izņemot nelielus architektūras izlaidumus 0,30 m. dziļumā. Tauvas un zvejas joslas, dzelzsceļa territorija un citi satiksmes ceļi un laukumi ēku celšanas ziņā pielīdzināmi ielām, kādēļ uz viņu robežām pretugunsmūri nav pielaižami, un ēkas ar architektoniski veidotām fasādēm jāceļ 4 m. atstatumā no tām.
Starp atsevišķām ēkām, ja viena vai abas ir koka, vai jaukta materiāla, atstājama neapbūvēta starpa 8 m. bet ja abas ēkas celtas no ugunsdroša materiāla 6 m. platumā. Atstatums starp divām atsevišķām apdzīvojamām un pretim stāvošām ēkām nedrīkst būt mazāks nekā augstākās ēkas augstums, mērojot pie pamatiem no zemes vidējā līmeņa līdz dzegas virsmalai. Šie noteikumi par atstatumu zīmējas uz ēkām, kas atrodas: 1) uz viena gruntsgabala, 2) uz diviem gruntsgabaliem, ja nav atļauts starp viņiem celt pretugunsmūri un 3) uz ēkām, starp kurām atrodas iela.
Uz katra gruntsgabala jāatstāj neapbūvēts pagalms vismaz 200 kv. m lielumā, kas nevienā vietā nedrīkst būt šaurāks par 8 m.
Vietās, kur slēgta apbūve nav atļauta, atstatumam starp jaunceļamo ēku un kaimiņa robežu jābūt vismaz 4 m.
Uz kaimiņa robežas var celt vienstāva ēkas vai piebūves ar pretugunsmūri 15 m. atstatumā no pilsētas pagaidu plānā apzīmētās ielas robežas, izņemot gruntsgabalus, kas pieslejas: Bulduros Lielam, Nikolaja un Kāpu prospektam, Edinburgas prospektam, Majoros Jūras ielai, Dubultos Gončarova, Jaunam un Aleksandra prospektam, un fonda gabalus, kuru numuri minēti augstāk, kādās vietās pretugunsmūri noliegti.
Gadījumā, ja uz kaimiņa gruntsgabala jau pastāv ēka ar pretugunsmūri, tad pie tā var celt jaunbūvējamo ēku ar pretugunsmūri arī tuvāk pie ielas nekā augstāk aizrādīts, un augstāk par vienu stāvu, bet jaunceļamās ēkas pretugunsmūris nekādā gadījumā nedrīkst iziet no pastāvošā pretugunsmūra kontūrām.
Pretugunsmūri ceļami ik pēc katriem 25 metriem, skaitot gar ēkas asi.
Uz savstarpējas un zemes grāmatās ierakstītas vienošanās pamata divi kaimiņi var celt vienā reizē uz kopējas robežas dvīņu māju ar kopēju pretugunsmūri. Šo dvīņu māju fasādēm jābūt architektoniski saskaņotām. Pretugunsmūra plānākā vietā ķieģeļu biezumam jābūt vismaz 25 cm. un tas jāceļ vismaz 30 cm. virs jumta, mērojot stateniski jumta laukumam. Ja jumts ir segts ar ugunsdrošu materiālu, pretugunsmūri var arī celt tikai līdz jumta iesegumam, pārtraucot visas jumta koka daļas pie pretugunsmūra. Aizliegts salmu un neimpregnētu niedru jumta segums.
Ugunsnedrošām būvju daļām jābūt vismaz 25 cm. atstatumā no dūmu vadiem, skaitot no vada iekšējās sienas un vismaz 12 cm. no krāsns, plīts vai cita ugunskura ārmalas, bet ja tādas ir no dzelzs 25 cm. atstatumā, pie kam starpa piepildāma ar ugunsdrošu materiālu. Zem ugunskuriem jābūt pamatiem no ugunsdroša materiāla vismaz 30 cm. augstumā. Grīdai krāšņu vai pavardu priekšā jābūt 0,25 kvadrātmetra platībā no ugunsdroša materiāla vai nosegtai ar skārdu. Skārda dūmu vadi, ja tos piekar pie ugunsnedrošām ēku daļām, jātaisa dubulti ar vismaz 0,05 m. lielu gaisa slāni starp abām caurulēm.
Ūdens notekas nedrīkst laist uz kaimiņa gruntsgabalu. Ēku jumtiem ielas pusē gar trotuāriem ierīkojami ūdens novadi (renes). Slēgtu apbūvju caurbrauktnēm jābūt no ugunsdroša materiāla vismaz 2,75 m. platām un 3 m augstumā. Div- un trīsstāvu mūra ēkās jāierīko kāpnes no ugunsdroša materiāla atsevišķā mūra telpā ar ugunsdrošiem griestiem. Kāpņu atstatums no katras telpu attālākās vietas nedrīkst būt lielāks par 25 mtr.
Kāpņu kāpieniem jābūt aprēķinātiem pēc formulas 2a + b = 60 cm., kur kāpšļa augstums a nedrīkst būt lielāks par 18 cm. un b platums.
Kāpņu skrējieniem (maršiem) jābūt vismaz 90 cm. platiem. Divstāvu koka ēkās, ja augšējā stāva apdzīvojamais laukums ir lielāks par 100 kv. mtr., jābūt vismaz 2 kāpnēm, kuras var būt no koka, pie kam apmetama kāpņu apakšpuse un koka kāpņu telpas, sienas un griesti. Kāpņu atstatums no katras telpu attālākās vietas, koka mājā nedrīkst būt lielāks par 10 mtr.
Šādu kāpņu skrējieniem (maršiem) jābūt vismaz 90 cm. platiem ar slīpumu ne vairāk par 45° un kāpieniem pēc formulas 2a + b = 60 cm. (a kāpšļa augstums ne vairāk par 20 cm., b kāpšļa platums). Pa vienām kāpnēm jābūt pieejamiem ēku bēniņiem; bez tam kāpnēm jābūt tiešai izejai uz ārieni un tieši apgaismotām no ārienes. Koka ēkā divu kāpņu vietā var ierīkot vienas mūra kāpnes.
V. Sanitārie noteikumi.
Dzīvojamām darba telpām, kurās cilvēkiem ilgstoši jāuzturas, jābūt vismaz 2,50 mtr. augstām, apgaismotām no ārienes, un viņu grīdai vismaz 30 cm. virs piegulošā zemes līmeņa.
Pret mitruma iesūkšanos no apakšas sienas nodrošināmas ar izolāciju virs pamatiem. Mūra ēkas iekšējos apmetuma darbus var uzsākt tikai 4 mēnešus pēc mūra darbu nobeigšanas, vai kad ar mākslīgiem līdzekļiem ir panākta mūra pilnīga izžāvēšana; ārējos apmetuma darbus var uzsākt tikai 1 gadu pēc ēkas nobeigšanas pusbūvē.
Uz katra gruntsgabala jāierīko aka, bet pie diviem kaimiņu gruntsgabaliem pielaižama arī viena kopēja aka, ja tā satur pietiekoši daudz ūdeņa un ir ērti pieejama. Ūdenim jābūt veselīgam. Aku var ierīkot ne tuvāk par 10 mtr. no atejām un mēslu bedrēm; izņēmums pielaižams vienīgi ar artēziskām akām, kas var būt tuvāk.
Pilsētas valdei ir tiesība uz īpašnieka rēķina izbūvēt, pārvietot un tīrīt ūdens novadus privāto gruntsgabalu robežās, bez kā gruntsgabala īpašnieks varētu prasīt kādu atlīdzību vai celt pret to ierunas.
Pilsētas valdes dabīgos ūdens novadus nedrīkst izlietot netīrumu novadīšanai, viņus aiztaisīt vai aizdambēt, vai ļaut tiem aizsērēt; pie šiem ūdens novadiem drīkst apbūvēt gruntsgabalus ne tuvāk kā 1,50 mtr. no to malas.
Aizliegts bez pilsētas valdes atļaujas pārvietot jau pastāvošos ūdens novadus. Atejas vietas jāierīko katrā dzīvoklī, gaišā telpā, un tām jābūt pieejamām no dzīvokļa. Namos ar daudziem mazākiem dzīvokļiem pielaižama uz 2—3 dzīvokļiem kopēja atejas vieta, pieejama no kopēja koridora vai priekšnama. Atejas vietas iebūvējamas pie nama ārējām sienām, ar logu uz ārieni; tām jābūt vismaz 0,8 mtr. platām un 1,25 mtr. garām. Katrai sēdvietai jābūt segtai ar vāku. Novada caurulēm, kā arī to nozarojumiem, jābūt mājas iekšpusē, un tās nevar taisīt no koka un cementa. Stāvcaurules diametram jābūt ne mazākam par 0,15 mtr. no nama augšējā stāva līdz atejas bedrei.
Tikpat resnam jābūt arī cauruļu savienojumam ar atejas vietu, pie kam savienojums jātaisa asā leņķī, ne lielākā par 20°. Mūra atejas bedres sienām un dibenam jābūt ūdenscietām. Bedres sienas nedrīkst saistīt ar mājas sienām un pamatiem. Ja bedre ierīkota ārpus ēkas, tad daļa tās jāielaiž zem ēkas stāvcauruļu vertikālai ievadīšanai bedrē.
Koka ateju bedrēm jābūt ūdenscietām un viņas jātaisa no spundētām plankām, ne plānākām par 7,5 cm., pie kam savienojumu vietas labi jānostrādā un jānoblīvē ar darvu Koka atejas bedri nedrīkst būvēt zem ēkas un viņas sienas un dibens jāapliek ar treknu mālu kārtu, ne plānāku par 30 cm.
Mūra atejas bedres griestiem jābūt masīviem (piem.: no ķieģeļiem, betona), bet koka atejas bedrēm no 7,5 cm. spundētām plankām, apbērtām ar zemi 0,5 mtr. biezumā.
Atejas bedres griestos, ārpus mājas pamata, ierīkojama aila ne mazāka par 0,6 kv. mtr. netīrumu izsmelšanai; aila noslēdzama ar cieši piegulošu divkāršu vāku, pie kam apakšējam vākam jābūt apsegtam ar smaku noslēdzošu materiālu. Atejas bedres dibenam jābūt ar kritumu uz smeļamās ailas pusi.
Izgarojumu un gāzu novadīšanai atejas bedrēs ierīkojams novads ar iekšējo šķērsgriezumu ne mazāku par 300 cm. kvadrātā (ķieģelis ar pusķieģeli), kas savienojams ar vēdināmo kanālu skurstenī, novietotu pēc iespējas blakus virtuves dūmu vadam. Ja esošās ēkas skurstenī nav atejas bedres vēdināšanas kanāla, tad vēdināšanas caurulei jābūt blakus skurstenim. Atkritumu novadu caurules gals jānolaiž vismaz 30 cm. zem vēdināšanas vada pieslēguma bedrei.
Pārvietojamām netīrumu tvertnēm jābūt hermētiski slēgtām. Tvertnes novietojamas telpās ar ūdenscietu grīdu un ārējām divkāršām durvīm, lai novērstu to iesalšanu. Telpu vēdināšanas kanāls ierīkojams kā ateju bedrēm. Urina nolaišanas telpām publiskai lietošanai jābūt gaišām, ar ūdenscietām sienas apakšdaļām, grīdu un noteku rievām; telpu vēdināšanai ierīkojamas attiecīgas ietaises. Samazgu izliešanai un mēslu novietošanai izbūvējamas samazgu bedres un mēslu tvertnes. Samazgu bedrēm un mēslu tvertnēm jābūt ar ūdenscietām sienām un dibenu, kā arī cieši piegulošu vāku. Mēslu kastes tilpums nedrīkst pārsniegt 3 kub. mtr. Virca no lopu telpām novadāma pa ūdenscietām caurulēm tieši uz samazgu bedrēm. Rūpniecības ūdeņi jānovada saskaņā ar pilsētas izdotiem noteikumiem.
Mēslu, samazgu un netīrumu bedrēm jāatrodas 4 mtr. no ielas un vismaz 1,5 mtr. no kaimiņa robežas.
Visas pastāvošās atejas vietas, samazgu bedres un mēslu tvertnes, kuras neatbilst šiem noteikumiem, pārbūvējamas līdz 1934. g. 30. augustam, bet kūrortu vasarnīcu rajonā līdz 1932. g. 30. augustam. Lopu mitekļus nedrīkst celt būvlaida līnijā, t. i. pie ielām. Nākamībā pilsētas valde nodomājusi izdot noteikumus par rajoniem, kuros varēs turēt mājlopus.
Dzīvokļu rajonos lopu mitekļi jāceļ atsevišķi no dzīvojamām ēkām. Kūts un staļļu logiem un durvīm jābūt vismaz 3 mtr. atstatumā no dzīvojamās telpas logiem un durvīm. Cūku kūtij jābūt betonētai, pārējām kūtīm un staļļiem mitrumu necaurlaidošai grīdai.
Lopu mitekļus var piebūvēt pie apdzīvojamām telpām tikai dārzniecības rajonos. Tādā gadījumā starp dzīvojamām un lopiem nozīmētām telpām jābūt neapdzīvotai telpai vai cieši celtai šķirošai sienai bez ailām.
VI. Noteikumu piemērošana.
Gadījumos, kad izdarāmi pastāvošo ēku kapitālremonti vai pārbūves, vai ēkas rakstura grozīšana, t. i. neapdzīvojamās telpas pārvēršana apdzīvojamās, veikalos vai darbnīcās u. t. t. pilsētas valde var prasīt šo noteikumu ievērošanu arī attiecībā uz visu ēku, ciktāl tas būtu vajadzīgs vispārības drošības un labierīcības labā.
Pārsūdzības par pilsētas pašvaldības lēmumiem privāto būvju projektu apstiprināšanas lietās iesniedzamas Iekšlietu ministrijas Būvniecības pārvaldei.
Šie noteikumi neattiecas uz jau pastāvošām ēkām līdz šo ēku pārbūvei vai kapitālremonta izvešanai.
Nodokļu likmes 1930. gadam
Rīgas Jūrmalas pilsēta ņem nodokļus, pamatojoties uz valdības izdotiem noteikumiem par pilsētu ienākumiem, pie kam dažu nodokļu normas ir mazliet zemākas par minētos noteikumos paredzētām. Nodokļu likmes gan mēdz noteikt katram budžeta gadam, bet, tā kā tās turpmākos gados maz var grozīties, tad ievietoju te 1930. gadam paredzētās likmes, kas vienam otram jūrmalniekam var noderēt savu izdevumu aprēķināšanai.
Nodokļi un to likmes ir sekošie
Dzīvokļu nodoklis
I kategorija: gada īre no Ls 1,— līdz Ls 20 — atsvabināts no nodokļa.
II kategorija: gada īre no Ls 20,02 līdz Ls 60 — nodoklis 2%.
III kategorija: gada īre no Ls 60,02 līdz Ls 120 — nodoklis 3%.
IV kategorija: gada īre no Ls 120,02 līdz Ls 240 — nodoklis 4%.
V kategorija: gada īre no Ls 240,02 līdz Ls 500 — nodoklis 5%.
VI kategorija: gada īre no Ls 500,02 līdz Ls 1000 — nodoklis 10%.
VII kategorija: gada īre no Ls 1000,02 un vairāk — nodoklis 15%.
Piezīme. Ja dzīvoklis īrēts ar mēbelēm, no īres naudas summas atvelkami 15%.
Tirdzniecības uzņēmumu telpu nodoklis: 2% apmērā no telpu īres maksas
Kustamu īpašumu ūtrupju nodoklis: 5% no ūtrupē ievāktās summas, nomaksājams
7 dienu laikā pēc ūtrupes dienas; pretējā gadījumā to piedzen administratīvā kārtā.
Veikalnieciska rakstura reklāmu, dažādu sludinājumu un afišu nodoklis: par katru kv. metru reklāmas, sludinājuma vai afišas Ls 2,—, no katras izlikšanas reizes un no katra skrejlapiņu komplekta Ls 5,—. Ja šo nodokli nesamaksā 7 dienu laikā no reklāmas izlikšanas dienas vai valdes paziņotā laika, tad to piedzen divkāršos apmēros. Alkoholisku dzērienu veikalu, kur dzērienus nepatērē uz vietas nodoklis:
200% apmēros no katra uzņēmuma patentes maksas. Visu gadu pastāvošiem uzņēmumiem jānomaksā nodoklis 4 daļās par 3 mēnešiem uz priekšu, bet sezonas uzņēmumiem pusi pirms veikala atvēršanas un otro pusi 1. jūlijā. Noteiktā laikā nenomaksātu nodokli uzskata par nokavētu un piedzen līdz ar soda naudu 1% mēnesī.
Izpriecu nodokli maksā no summas, kas ieņemta izrīkojumos, resp., pārdodot ieejas biļetes uz priekšnesumiem, sekošā apmērā: a) par teātru, operu izrādēm, mākslas koncertiem bez dejas vietējās biedrības 10%; ārējās biedrības un privātpersonas 10%; b) par iepriekšējā punktā minētiem priekšnesumiem ar sekojošu deju vietējās biedrības 10%, ārējās biedrības un privātpersonas 15%; c) par dažāda veida priekšnesumiem un izrādēm bez mākslas nozīmes (divertisments, operete) vietējās biedrības 10%, ārējās biedrības un privātpersonas 15%; d) par deju bez kādiem priekšnesumiem 20%; e) par kinoizrādēm bez lekcijām 15%, par kinoizrādēm ar zinātniska satura lekcijām 5%; f) par izstādēm 10%; g) par loterijām vietējās biedrības 10%, ārējās biedrības 20%; h) par sporta sacīkstēm un priekšnesumiem 10%.
Šī nodokļa nomaksas kārtību nosaka valde. No izpriecas nodokļa atsvabināti: 1) Latvijas bērnu draugu biedrības izrādes un priekšnesumi, 2) garīgi koncerti baznīcās, 3) zinātniska satura lekcijas un ugunsdzēsēju biedrību izrīkojumi. Biljarda nodoklis: no katra peļņas nolūkā turamā biljarda Ls 20,—. Visu gadu pastāvošie uzņēmumi maksā šo nodokli divos termiņos: 1. aprīlī un 1. oktobrī, bet vienīgi sezonas laikā pastāvošie maksā vienā termiņā 1. jūlijā; ja uzņēmums sāk darboties pēc 1. jūlija, tad šo nodokli maksā ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc uzņēmuma atvēršanas. Augšējos termiņos nesamaksātu nodokli piedzen līdz ar 25% soda naudas.
Mūzikas instrumentu un orķestru nodoklis: no katra restorānos, kafejnīcās vai citos tamlīdzīgos uzņēmumos atrodošā mechaniskā instrumenta Ls 5, gadā; no katra orķestra Ls 20, gadā. Visu gadu pastāvošie uzņēmumi maksā šo nodokli divos termiņos: 1. aprīlī un 1. oktobrī; ja uzņēmums sāk darboties pēc 1. jūlija, tad nodokli maksā ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc uzņēmuma atvēršanas, ieskaitot dienu, kad uzņēmums atvērts. Augšējos termiņos nesamaksātu nodokli piedzen divkāršos apmēros.
Mantu un pasažieru pārvadātāju nodoklis: vietējie pastāvīgie iedzīvotāji maksā, ne vēlāk kā 15. jūlijā, par katru minētā arodā nodarbināmo zirgu Ls 8, un par katriem ratiem Ls 2,—, — bet no citurienes peļņas nolūkā ieradušās personas maksā 7 dienu laikā no ierašanās dienas, par katru zirgu Ls 10,— par katriem ratiem Ls 3,—. Ja nodokli nesamaksā noteiktā laikā, vai to iemaksā par mazāku zirgu skaitu, nekā nodarbina, tad nesamaksātā daļa vai summa jānomaksā divkāršā apmērā.
Mantu pārvadājamo rokas ratiņu nodoklis: no katriem ratiem Ls 2,— jānomaksā līdz 15. jūlijam; ja ratiņu stūmējs ieradies Jūrmalā pēc minētā termiņa, tad nodoklis jāsamaksā 7 dienu laikā no ierašanās dienas. Minētos termiņos nenomaksāto nodokli piedzen divkāršā apmērā.
Zirgu un ekipāžu nodoklis: par zirgu Ls 8,—, par katriem lietojamiem ratiem Ls 2,— jāsamaksā ne vēlāk kā 15. jūlijā; ja persona ar zirgu ierodas Jūrmalā pēc minētā termiņa, tad nodoklis jāsamaksā 7 dienu laikā no ierašanās dienas. Minētos termiņos nenomaksāto nodokli piedzen divkāršā apmērā.
Govju nodoklis: personām, kas ar govīm ierodas Jūrmalā sezonas laikā, Ls 5 par katru govi jānomaksā līdz 15. jūlijam; ja ar govīm ierodas Jūrmalā pēc minētā termiņa, tad nodoklis jāsamaksā 7 dienu laikā no ierašanās dienas. Minētos termiņos nenomaksāto nodokli piedzen divkāršā apmērā.
Suņu nodoklis: par katru suni Ls 2,— jāsamaksā ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam; ja persona ar suni ierodas Jūrmalā pēc minētā termiņa, tad nodoklis jāsamaksā 7 dienu laikā no ierašanās dienas. Minētos termiņos nesamaksāto nodokli piedzen divkāršā apmērā.
Automobiļu, motociklu, laivu, motorlaivu un jahtu nodoklis: par katru jūras laivu Ls 1,—, par katru upes laivu Ls 1,—, par buru jahtu Ls 3,— gadā, par peļņas nolūkos turamām laivām Ls 2,— par katru, par vieglajiem automobiļiem, motorlaivām un motocikliem, kurus nelieto veikala nolūkos, Ls 2,— gadā no katra zirga spēka, bet par smagajiem automobiļiem un motorlaivām preču pārvadāšanai Ls 1,— gadā no katra zirga spēka; nodoklis jāsamaksā līdz 15. jūnijam. Par automobiļiem, motocikliem, laivām, motorlaivām un jahtām, ko ieved Jūrmalā pēc minētā termiņa, nodoklis jāsamaksā 7 dienu laikā no ierašanās dienas. Minētos termiņos nesamaksāto nodokli piedzen divkāršā apmērā.
Vasarnieku un peldviesu nodokli ņem no personām, kuras iebrauc un uzturas pilsētā peldu sezonā vai pa vasaras laiku. Šo nodokli maksā: a) vasarnīcu īpašnieki vai nomnieki — 5% apmērā no vasarnīcas īres maksas; b) katra persona vai ģimenes galva, ja tie nav vasarnīcu īpašnieki vai nomnieki, — 5 lati; c) ģimenes locekļi līdz 21 gada vecumam un ģimenes saimniecībā nodarbinātie strādnieki un kalpotāji — katrs 2 lati.
1. piezīme. 5% nodokli maksā katrs vasarnīcas īrnieks vai katrs vasarnīcas īpašnieks, kas dzīvo pilsētā tikai vasaras sezonā. 5% nodokli aprēķina: nomniekam — no īpašniekam maksājamās nomas, bet pašam vasarnīcas īpašniekam — pēc līdzīgām tanī rajonā vistuvākā apkaimē iznomātām vasarnīcām; summas lielumu deklarē īpašnieks par paša apdzīvoto un iznomātajām vasarnīcām, bet deklarācijas pareizību pārbauda pilsētas valde.
2. piezīme. 5 latus maksā katrs vasarnieks vai peldviesis, kas nav vasarnīcas īpašnieks, bet nomā tikai atsevišķas istabas.
3. piezīme. 2 latus maksā katrs ģimenes loceklis un katrs ģimenes saimniecībā nodarbināts strādnieks un kalpotājs.
No šī nodokļa atsvabināti: 1) valsts un pašvaldību darbinieki, kas iebraukuši amata darīšanās; 2) bērni, jaunāki par 15 gadiem; 3) jūrnieki, kuru kuģi uzturas ostās; 4) audzēkņi un bērni bērnu patversmēs un vasaras kolonijās; 5) trūcīgie un nespējnieki slimnīcās un patversmēs; 6) fiziska darba strādnieki, kuri nodarbojas uz vietas; 7) personas, kas uzturas pilsētā ne ilgāk par 3 dienām. Deklarācijas blankas saņemamas pilsētas valdē, kā arī domes noteiktās vietās pret 5 sant. samaksu.
Vasarnīcu īpašnieki vai pārvaldnieki par katru vasarnīcu, kā arī par citām iznomātām telpām iesniedz atsevišķas viņu parakstītas deklarācijas. Pēdējās ierakstāmi arī ģimenes locekļi un kalpotāji. Peldnodoklis aprēķināms uz deklarācijas pamata un tās iesniedzējs saņem no pilsētas iekasētāja attiecīgu paziņojumu. Paziņojumā norādītā nodokļa summa nomaksājama pilsētas iekasētājam domes noteiktās vietās un likumā paredzētā termiņā. Par saņemto iemaksu iekasētājs izdara atzīmi uz paziņojuma, kā arī uz maksātāja personas apliecības. Ja kāds peldviesis apmetas jau deklarētās telpās, tad pie tā pierakstīšanas iesniedzama papildu deklarācija.
Noteiktā laikā nesamaksātais vai mazākos apmēros samaksātais nodoklis piedzenams no maksātāja līdz ar soda naudu 2% mēnesī, aprēķinot nepilnu mēnesi un nepilnu latu par pilniem. Par nepareizu ziņu sniegšanu vainīgiem draud likumā paredzētais sods. Būvplānu apstiprināšanas un būvdarbu atļaušanas nodoklis: mūra ēkām Ls 3.—, jauktām ēkām Ls 2.—, koka ēkām Ls 1.50, esošo ēku pārbūvei, izlabošanai un noplēšanai Ls 1 no loksnes.
Pilsētas valdes izdodamo apliecību, norakstu un citu dokumentu nodevas: par katru apliecību, noraksta vai dokumenta loksni Ls 0,10, pie kam nepilna loksne skaitāma par pilnu un 25 rakstu rindiņas par 1 loksni.
Jūras krastā peļņas nolūkā novietoto kurvju un krēslu noma: Edinburgas rajonā Ls 3. —, Bulduru —Ls 2. —, bet Majoru rajonā Ls 4,— no katra kurvja vai krēsla nomaksājama pilsētas valdes noteiktos termiņos.
Vispārīgā informācija un satura rādītājs
Iestāžu un pakalpojumu informācija, kā arī oriģinālais satura rādītājs.
Gruntsgabalu īpašniekiem katru gadu līdz 10. janvārim iesniedzami pilsētas valdei paziņojumi par ziemas īrniekiem un iedzīvotājiem, kas iepriekšējā gadā dzīvojuši viņu vasarnīcās. Paziņojums iesniedzams arī tad, ja gada iedzīvotāju nebūtu bijis, par ko īpašniekam vai pārvaldniekam jāpaziņo, apstiprinot ar savu parakstu. Paziņojumu veidlapas dabūjamas Rīgas Jūrmalas pilsētas valdē un Rīgas Prefektūrā 8. istabā pie kasiera pret 6 sant. samaksu.
Sūdzības par pilsētas valdes rīkojumiem un lēmumiem vai pielaistām nepareizībām, nodokļus, nodevas, sodus un maksājumus uzliekot un iekasējot, iesniedzamas pilsētas domei 2 nedēļu laikā no dienas, kad par nodokļu maksāšanu paziņots; sūdzības par pilsētas domes lēmumiem iesniedzamas apgabaltiesas administratīvai nodaļai, saskaņā ar noteikumiem par administratīvām tiesām.
Vispārīgā informācija. Administratīvās iestādes. Pilsētas valde Dubultos, Vecā tirgus laukumā 1. Darba laiks vasarā no 1. maija līdz 1. oktobrim no plkst. 8—14 un ziemā no 9—15. Sestdienās, vasarā līdz 12 un ziemā līdz 13. Telefons Majori 21. Policija. Rīgas Prefektūras XIII. iecirknī ietilpst: Rīgas Jūrmalas pilsēta, vasarnīcu vieta Priedaine, Salas pagasts, Slokas pilsēta, Slokas pagasts un Ķemeru pilsēta. Iecirkņa valde atrodas Dubultos, Vecā tirgus laukumā 1. Kancleja atvērta darba dienās no plkst. 9—15, sestdienās no 9—13. Tel. Majori 8.
Policijas priekšnieka privātdzīvoklis Majoros, Aleksandra ielā 54. Tālr. Majori 9.
Rajonu uzraugu kanclejas: 1) Buļļu-Bulduru Bulduros, Piestātnes ielā. Tel. Majori 11. 2) Majoru-Edinburgas Majoros, Jomas iela 70, Tel. Majori 12. 3) a) Dubultu-Jaundubultu Dubultos, iecirkņa valdes namā. Tel. Majori 8. b) Salas pag. vec. kārtībnieks Salas pagasta namā. Tel. Sala 2.
4) a) Mellužu-Asaru Asaros, Piestātnes ielā 4. Tel. Majori 14. b) kārtībnieks Legzdiņš Mellužos, Mellužu prosp. 28. Tel. Majori 13. 5) Slokas pilsētas Slokā, Dzirnavu iela 2. Tel. Sloka 2. 6) a) Ķemeru pilsētas Ķemeros, Robežu ielā 15. Tel. Ķemeri 5. b) Slokas pagasta vec. kārtībnieks Slokas pagastā, Lapmežciemā, pamatskolā. Pasu pierakstīšanu un kanclejas darīšanas var nokārtot rajonu uzraugu kanclejās darbdienās no 9—15 un no 18—20, bet svētdienās no 10—12. Ārzemnieki savas pases var vizēt vienīgi Dubultos, iecirkņa valdē. Turpat arī izsniedz atļaujas ieroču nēsāšanai, braukšanai ar velosipēdiem un dažādas citas policijas atļaujas un apliecības. Krimināllietās pieņem jebkurā laikā rajonu kanclejās dežurējošie ierēdņi. Krimināluzraugu dzīves vietas: Dubultos un Slokā.
Pirmajam piekrīt darboties Dubultos, Jaundubultos, Majoros, Edinburgā, Bulduros, Buļļos un Priedainē. Otrajam — Slokā, Slokas pagastā, Ķemeros, Salas pagastā, Asaros un Mellužos. Viņus var izsaukt pa telefonu Majori 8 un Sloka 2. Miertiesa (Rīgas apriņķa I. iec.) Bulduros, Rēzeknes prosp. 9, bet š. g. novembrī pāries uz Dubultiem, pilsētas valdes namā. Tiesas sēdes notur divas reizes nedēļā, otrdienās un piektdienās. īres valde turpat. Sēdes notur pēc vajadzības. Dzimtsarakstu nodaļa Dubultos, pilsētas valdes namā. Darba laiks vasarā no 1. maija līdz 1. oktobrim no 8—14 un ziemā no 9—15; sestdienās, vasarā līdz 12 un ziemā līdz 13. Te jāreģistrē visi dzimšanas un miršanas gadījumi, kā vietējo iedzīvotāju, tā vasarnieku un gadījuma apmeklētāju. Adrešu galds.
Pastāvīgo iedzīvotāju adreses dabūjamas policijas valdē Dubultos.
Notārs.
Rīgas Jūrmalas pilsētas notārs A. Jansons, Majoros, Rīgas ielā 36. Tel. Majori 93. Kantoris atvērts no plkst. 9—15.
Mežniecības darbinieki
Mežzinis R. Zeidenbergs, Dubultos, Kungu iela 11. Tel. 94.
Mežsargi: Buļļu: V. Kajaks, Buļļumuižā. Bulduru: A. Gailītis, Edinburgā, Jūras ielā 6. Tel. 228.
Edinburgas: E. Grosbārts, Vecrīgas ielā 80. Tel. 355. Dubultu: O. Roga, mežsarga mājā. Mellužu: J. Dūte, Ķezas mājā. Tel. Mell. 3. Šie darbinieki padoti Tukuma virsmežniecībai.
Pasts, telegrāfs
Bulduru pasta-telegrāfa kantoris, Bulduros, Rēzeknes prosp. 6. Apkalpo arī Buļļus. Majoru pasta-telegr. kantoris, Majoros, Rīgas ielā 33, bet jau šī gada rudenī pāries uz namu 37/39 tajā pat ielā. Tel. 6. Apkalpo arī Edinburgu. Dubultu pasta-telegr. kantoris, Dubultos, Mellužu ielā 26. Apkalpo arī Jaundubultus.
Mellužu pasta-telegr. kantoris, Mellužos, Mežsarga ielā 2. Apkalpo arī Asarus. Pasta kantori atvērti sezonas laikā no 8—22 ikdienas, bet svētdienās izdara vienkāršas operācijas no 9—11. Telegrāfs un telefons vasarā darbojas ikdienas (arī svētdienās) no 8—22. Ziemā pasta kantori atvērti darbdienās no 9—15 un no 17—18, svētdienās no 9—12, kamēr telegrāfs un telefons darbojas tikai no 9—15, 17—18 un svētdienās no 9—12. Majoru telegrāfs darbojas dienu un nakti; kantora slēgšanas starplaikā telegramas pieņem telefona centrālē. Pasta sūtījumus pienes adresātiem vasarā divas, bet ziemā vienu reizi dienā.
Telefonu centrāles
1) Majoru — Majoros, Jomas iela 42, bet jau šoruden pāries uz Rīgas ielu 37/39. 2) Mellužu — Mellužos, Mežsargu ielā 2. Pie abām telefonu centrālēm ir sarunu punkti, kuri darbojas nepārtraukti. Telefoniskām sarunām bez tam vēl pieejami privāto abonentu aparāti, kas atrodami gandrīz vai katrā jūrmalas labākā veikalā, pansijā, viesnīcā u. t. t.
Satiksme.
Dzelzsceļa stacijas: Buļļi — Buļļiem un Bulduriem; Bulduri — Bulduriem (bufete); Avoti — Edinburgai (tikai vasaras laikā); Dzintari — Edinburgai un Majoriem (bufete); Majori — Majoriem (bufete); Dubulti — Vecdubultiem (bufete); Jaundubulti — Jaundubultiem (tikai vasaras laikā); Melluži I — Jaundubultiem un Mellužiem; Melluži II — Mellužiem; Asari — Asariem; Asari II — Asariem.
Autobusi ietur kārtīgu satiksmi starp Rīgu un Sloku. Galējie punkti: Rīgā pie Nacionālās operas, pretim Valtera un Rapas grām. tirg.; Slokā pie tirgus laukuma. Vasarā autobusi atiet pēc katrām 15 min. un apstājas vienīgi pie Majoru stacijas, bet tos var apturēt ceļā, kur vajadzīgs, iekāpšanai un izkāpšanai.
Autotaksometru stāvvietas
Bulduros pie Bulduru viesnīcas. Edinburgā pie Edinburgas kūrmājas. „
Majoros pie stacijas. Dubultos pie stacijas.
Mellužos pie tirgus laukuma. „
Asaros pie Asaru kūrmājas. „
Viesnīcas.
Bulduros Bulduru viesnīca, Lielā prospekta 47/49. Tel. 46. Viesnīca “Standart”, Rēzeknes prosp. 8. Tel. 74. Majoros Viesnīca a/s “Jūrmala”, Jomas ielā 7. Tel. 57.
“Majoru viesnīca”, Majoros, Jomas ielā 24. Tel. 360. Dubultos Viesnīca “Eiropa”, Mellužu ielā 3. Tel. 164. Viesnīca “Centrālā”, Mellužu ielā 1. Tel. 273. Asaros Viesnīca “Asaru kūrmāja”, pretī Asaru stacijai. Tel. Melluži 5.
I šķiras restorāni
Bulduros Skujevska, pie tirgus lauk. Tel. 60. Majoros “Majoru restorāns”, īpašn. Šameitke, Jomas ielā 18 Tel. 73. „Lielupe“, īp. I. Rēmans, Rīgas ielā 51-a. Tel. 60. „Virpuļgrīda“, īp. Kronbergs, m. Teātra ielā 2-a. Tel. 293. (darb. vasarā). “Jūras paviljons”, m. Tirgoņu ielā (darb. vasarā).
Sanatorijas
„Marienbāde“, uz Majoru un Dubultu robežas. Tel. 47, īpašn. Dr. v. Boettichers.
“Bij. Dr. Maksimoviča”, Edinburgā. Tel. 89, īpašn. Dr. Fišmans. “Edinburga” īpašn. H. Kevič, Edinburgas prosp. 39. Tel. 26.
Pansijas
V. Šīmans, Bulduros, Vidus prosp. 24. Tel. 269. H. Kevičs, Edinburgā, Edinburgas prosp. 39. K. Anders, Edinburgā, Edinburgas prosp. 44. “Edinburga”, īpašn. M. Miesniek, Edinb. pr. 26. Andersons, Edinburgā, Kara ielā 6. Tel. 66.
„Royal“, Edinburgā, Edinburgas prosp. 42, (īpašnieks A. Nelsbachs). K. Frīdbergs, Majoros, Jūras ielā 36. Tel. 196. „Splendid“, Majoros, Jūras ielā 7. M. Nietcs Dubultos, Kungu ielā 11. Tel. 94. “Favorite” (īpašn. A. Meyrons), Mellužos, Kāpu ielā 2-a. Tel. 7. M. Vilhelmsons, Asaros, Dzelzsceļa ielā 3. Bez še pieminētām sezonas laikā darbojas vēl ļoti daudz citas pansijas.
Siltu vannu iestādes.
Bulduros: Fr. Flugina, Rēzeknes prospekta galā. K. Mellenberga, 5. līnijas galā. A. Bāliņa, 17. līnijas galā.
Edinburgā: A. Muizuļa, uz Bulduru un Edinburgas robežas, Jūras ielas galā. Majoros: E. Rāceņa, Kungu ielā 2. K. Krūkļa, Viktorijas ielas galā. Dubultos: K. Mētriņa-Mētera, Dārza ielas galā. A. Pleca, 10/11. līnijas galā. P. Liepiņa, 16. līnijas galā. Mellužos: M. Dzelzskalnes, Peldu ielas galā. Bobinska mantinieku, Kanālu ielas galā. Asaros: Brūvera, Parka ielas galā.
Pirtis.
Majoros Kauķes, Jaunā ielā 46. Dubultos K. Eniņa, Slokas ielā 19. Tel. 295.
Peldkabīnes.
Bulduros: Fr. Flugina, Rēzeknes prosp. galā. K. Mellenberga, 5. līnijas galā. A. Asara. Edinburgā: V. Legzdiņa. Avotiņa. Majoros: O. Elcera, Robežu ielas galā, pa kreisi. A. Klīves, Teātra ielas galā.
V. Legzdiņa, Konkordijas ielas galā. A. Alksnes, Jaunās ielas galā.
Štūla, Mazās Kungu ielas galā. Dubultos: J. Brodesa, Baznīcas ielas galā. J. Pleca, 11. līnijas galā. K. Spriņģa, 17. līnijas galā. Mellužos: K. Grīntāla, Strazdu ielas galā.
Ārsti.
Dr. A. Kreislers, pilsētas ārsts, Dubultos, Jūras ielā 8. Tel. 130. Pieņem vispārīgās slimībās no 10—12. Dr. T. v. Boettichers, sanatorijā „Marienbāde“, Dubultos, Gončarova ielā. Tel. 47. Pieņem iekšķīgās un nervu slimībās, vasarā no 10—13 un 16—17. Ziemā no 10—12. Dr. M. Fausts, Dubultos, Mellužu prosp. 18. Tel. 184. Pieņem iekšķīgās un sieviešu slimībās no 10—12 un no 17—18. Privātklīnika sieviešu slimībām un dzemdēšanas palīdzībai. Atvērta cauru gadu. Dr. M. Fišmans, Edinburgā, sanatorija „Edinburga“. Tel. 88. Pieņem iekšķīgās un nervu slimībās no 10—12 un no 16—17. Zobārsts M. Heifec, Dubultos, Mellužu ielā 22. Zobārste A. Gordon, Majoros, Tirgoņu ielā 24. Vecmāte Klāsons, Dubultos I. līnijā 10.
Aptiekas
Bulduros, Lielā prosp. 27 a. Tel. 49. Majoros, Jomas ielā 19. Tel. 41. Dubultos, Mellužu ielā 22. Tel. 68. Mellužos, Mellužu prosp. 34. Tel. 26. Ambulance, Dubultos.
Naudas iestādes
Rīgas Jūrmalas pilsētas banka, Majoros, Jomas ielā 24.
Rīgas Jūrmalas Krāj-Aizdevu sabiedrība, Dubultos, Mellužu ielā 17. II Rīgas Jūrmalas Krāj-Aizd. sabiedrība, Mellužos, Dambja ielā 6.
Tirgi
Bulduros Rēzeknes prospektā pie dzelzsceļa.
Majoros Rīgas ielā pie dzelzsceļa pārbrauktuves un kuģīša piestātnes.
Dubultos Baznīcas ielā pie dzelzsceļa un kuģīšu piestātnes. Mellužos Zāles ielā 17. Asaros Dzelzsceļa ielā 1, tuvu pie stacijas. Tirgi atvērti no 6—15, izņemot Mellužu tirgu, kur atļauts tirgoties no 13—20.
Laivu izīrēšana.
Laiviņas un jahtas braukšanai pa upi izīrē pie kuģīšu piestātnēm Vecbulduros, Majoros un Dubultos.
Ugunsgrēku pieteikšana
Ugunsdzēsēji izsaucami pa sekošiem telefoniem: Bulduros 264
Edinburgā 125 (skrejošā nodaļa) Majoros 165 220 (vasarā) „
Mellužos 21 (Mellužu tel. centrāle) Valteri 28 —„
Par pieteikto ugunsgrēku telefona centrālei pienākas paziņot visām ugunsdzēsēju nodaļām.
Ielu saraksts
Līdztekus dzelzceļam ejošās ielas iespiestas trekniem burtiem, bet šķērsielas — parastiem. Pirmo ielu māju numerācija sākas no Rīgas puses, otro — no jūras puses. Saīsinājumi: Bļļ. — Buļļi; Bld. — Bulduri; Edb. — Edinburga; Jedb. — Jaunedinburga; Mjr. — Majori; Dbl. — Dubulti; Jdbl. — Jaundubulti; Mllž. — Melluži; Asr. — Asari; Valt. — Valteri.
Admirāļa — Jedb., Dbl.; Akadēmiķu — Dbl.; Aleksandra — Mjr., Mllž.; Aleksandra prospekts — Dbl.; Andreja — Mllž.; Annas — Jedb.; Apvilkuma — Mllž.; Artura — Asr.; Asaru prospekts — Asr.; Ātrā — Mjr.; Baložu — Mllž., Valt.; Baznīcas — Dbl.; Beķera — Asr.; Bērzu — Jedb., Mllž.; Brīvības prospekts — Bld., Edb.; Burtnieku — Bld.; Cēsu — Bld.; Cīruļu — Asr.; Dambja — Mllž., Asr.; Dārza — Bld., Dbl., Mllž., Valt.; Dārzkopības aleja — Bld.; Daugavas — Asr.; Dāvja — Asr.; Dzelzceļa — Asr.; Dzimtenes — Asr.; Dzirnavu — Valt.; Edinburgas prospekts — Edb.; Eiženijas — Asr.; Emīlijas — Jedb., Dbl.; Ērgļu — Mjr.; Ernesta — Asr.; Fridriķa — Mjr.; Gončarova — Dbl.; Grāvju — Mllž.; Ģimnāzijas — Dbl.
Janbišķu ciems pie Lielupes — Mllž.; Jaunā — Mjr., Mllž.; Jaunais prospekts — Jdbl.; Jaunedinburgas — Jedb.; Jēkaba — Mllž.; Jomas — Mjr.; Jura — Dbl., Asr.; Jūras — Mjr.; Kadiķa — Mllž.; Kalēja — Mllž.; Kalēja, mazā — Mllž.; Kalēju — Mjr.; Kalna — Valt.; Kanāla — Mllž.; Kāpu — Mllž., Asr.; Kāpu prospekts — Bld.; Kara — Edb.; Konkordijas — Mjr.; Krasta — Valt.; Krūmu — Mllž.; Krūzes — Bld.; Kungu — Bļļ. ciemā, Mjr., Dbl.; Kungu, mazā — Mjr.; Kūru — Bld.; Lapu — Jedb.; Lauku — Mjr.; Lībiju — Bld.; Lielā — Bļļ. ciemā; Lielais prospekts — Bld.; Lielupes — Bļļ., Mllž.; Lienes — Mjr.; Liepu — Jedb.
Līnijas: 1., 2. — Bļļ.; 1.–25. — Bld.; 1.–7. — Edb.; 1.–17. — Dbl.; 1.–13. — Asr.; 1.–3. — Valt.
Maijas — Mllž.; Maisu — Mllž.; Matildes — Asr.; Matīsa — Asr.; Melitas — Asr.; Mellužu — Dbl.; Mellužu prospekts — Jdbl., Mllž.; Meža — Jedb., Mllž.; Meža prospekts — Bld.; Mežsarga — Mllž.; Miera — Jedb.; Muižas — Bld.; Mūzikas — Mllž.; Nikolaja prospekts — Bld., Jdbl.; Oļģas — Asr.; Omnibusa, arī mazā — Mjr.; Ormaņu — Mjr.; Otilijas — Mjr.; Ozolu — Mllž.; Parka — Jedb., Dbl., Asr.; Patversmes — Asr.; Pāvila — Jedb.; Peldu — Bld., Mllž.; Pērkoņa — Bld.; Pētera, lielā un mazā — Jedb.; Pētera prospekts — Valt.; Piestātnes — Bld., Edb., Asr.; Pils — Dbl.; Piziķu ciems pie Lielupes — Mllž.; Pļavu — Jedb.; Priežu — Jedb., Mllž.; Promenādes — Jedb.; Puķu — Mllž.; Pulkveža Brieža — Dbl.; Rēzeknes — Bld.; Rēzeknes prospekts — Bld.; Riekstu — Valt.; Rīgas — Bld.; Rīgas, jaunā — Jedb.
Rīgas, mazā — Mjr.; Rīgas, vecā — Jedb.; Robežu — Mjr., Dbl., Asr., Valt.; Romanova — Jedb.; Saules — Jedb.; Savienošanas — Mjr., Mllž.; Sēļu — Bld.; Sēmatora — Asr.; Sētas — Jedb.; Siguldas — Bld.; Sila — Mllž.; Skolotāju — Mllž.; Skolotāju, mazā — Mllž.; Slokas — Dbl.; Smilšu — Bld., Mjr., Dbl.; Stabu — Bld.; Stirnas rags — Bļļ.; Strazdu — Mllž.; Studentu — Jedb.; Sūnu — Mllž.; Šarlotes — Jedb. Šķērsielas: 1.–5. — Bld. Šķērslīnijas: 1.–16. — Dbl.
Teātra — Mjr.; Teātra, mazā — Mjr.; Telegrāfa — Dbl.; Tirgoņu — Mjr.; Tirgoņu, mazā — Mjr.; Tirgus laukums, vecais — Dbl.; Undīnes — Mjr.; Upes — Bld., Mjr., Mllž., Valt., Dbl.; Upes prospekts — Bld.; Valmieras — Bld.; Valtermuižas — Valt.; Vasaras — Mllž.; Vasarnīcas — Valt.; Vidus — Jedb.; Vidus prospekts — Bld.; Viktorijas — Mjr.; Vijuma — Mjr.; Zāles — Mllž.; Zemgaļu — Bld.; Zemgales — Asr.; Zvaigžņu — Jedb.; Žubītes — Mllž.
Saturs
Ievadam
Rīgas Jūrmalas pilsēta
Ģeogrāfiskais stāvoklis. Klimats. Vēsture. Sabiedriskā dzīve. Saimnieciskā dzīve. Reliģiskā dzīve. Peldvietu apskats. Peldvietu dziedinošās vērtības. Gaisa un saules vannas. Pirmā palīdzība pret saules dūrienu. Dziedēšanās ar ūdeni un peldēšanās. Palīdzības sniegšana slīcējam. Kādēļ vajadzīga atpūta un izprieca.
Aizrādījumi pilsoņiem
Vispārīgi aizrādījumi
Vasarnīcu īpašniekiem. Vasarnīcu īrniekiem. Uz ielas. Jūras krastā. Restorānos un kafejnīcās. Uz dzelzceļa.
Rīgas Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi
Peldlaiks. Izģērbšanās krastā. Fotografēšana. Labierīcība. Braukšanas ātrums. Trotuāru ierīkošana. Sanitārie noteikumi. Tirgošanās laiks. Gaļas ievešana un izmeklēšana. Gaļas tirgotavu iekārta un gaļas pārdošana. Tirgi. Ratiņstūmēji. Ormaņi. Pasažieru pārvadāšana. Automobiļu takse. Kustības kārtība pa ielām; automobiļu, autobusu un ormaņu stāvvietas. Vispārējie noteikumi par satiksmes kārtību. Afišu, reklāmu un dažādu ziņojumu izlikšana. Būvnoteikumi. Nodokļu likmes 1930. gadam. Peldviesu nodoklis.
Vispārīgā informācija
Administrācijas iestādes. Notārs. Mežniecības darbinieki. Pasts un telegrāfs. Satiksme. Viesnīcas. Sanatorijas. Pansijas. Siltu vannu iestādes. Pirtis. Peldkabīnes. Ārsti. Aptiekas. Naudas iestādes. Tirgi. Laivu izīrēšana. Ugunsgrēku pieteikšana. Ielu saraksts.
Pielikumi
Rīgas Jūrmalas pilsētas plāns. Firmu, iestāžu un uzņēmumu sludinājumi.
Atlasīti vēsturiskie sludinājumi
No izdevuma beigu daļas atlasīti sludinājumi, kuru teksts skenējumā ir droši salasāms.
Šajā pielikumā ievietoti tikai tie vēsturiskie sludinājumi, kuru tekstu no skenējuma varēja droši nolasīt. Pilns sludinājumu kopums skatāms oriģinālajā PDF failā.
Majoru Jūras paviljons
Uz jūras krasta.
I šķiras restorāns ar pirmklasīgu bufeti
Atvērts no plkst. 9 rītā līdz 2 naktī.
Ikdienas mūzika ar varietē un kabarē programmu kapelmeistara Krēmera kunga vadībā.
Skaisti dekorētas, ērtas telpas ar terasi un skatu uz jūru; virpuļgrīda un dejas publikai.
Direkcija: A. Svešņikovs
Restorāns “Lielupe”
Pie Majoru tirgus, Rīgas ielā Nr. 51. Tālrunis 60.
Visaugstākā labuma brokastis, pusdienas un vakariņas. Lielā izvēlē silti un auksti uzkožamie. Bagātīga bufete. Dārzs ar lapenēm. Atvērts līdz plkst. 2 naktī. Solidās cenas.
Īpašnieks R. Rēmanis
Pirmklasīga peldu iestāde
Majoros, Mazajā Kungu ielā 2, jūras krastā.
Silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas dabūjamas katru dienu no plkst. 6 līdz 23.
Glītas, mēbelētas istabas ar skatu uz jūru izīrē uz visu sezonu un īsāku laiku. Visas labierīcības. Lētas cenas.
M. Rācens
Pērciet benzīnu un eļļas pasaulslavenās markas “Shell”
Kas brauc ar Shell, tas brauc bez rūpēm
Sports un fiziskā audzināšana
Majoros, jūras krastā, pie kino “Rialto”.
Speciāla vingrošana dāmām, bērniem un kungiem. Vieglatlētika, volejbols, ķeršanas bumba, bokss un džiu-džitsu.
Pieteikties sporta punktā no plkst. 16 līdz 21.
A. Miezītis
Drukātava “Dzintars”, Rīga, Elizabetes ielā 22.